Foto – Timurs Subhankulovs

Rudzu maize pret vēzi? 0

Gaiļezera slimnīcā sākts klīnisks pētījums, kurā 60 vīriešiem jāēd pilngraudu rupjmaize, kas, iespējams, aizsargā no vēža. “Dati vēl nav apkopoti, rezultātus vēl nav iespējams pateikt,” cerīgos kušina dietoloģe Laila Meija. Klīniskais pētījums, kurā vīrieši, kas cieš no priekšdziedzera audzēja vai atrodas šīs slimības riska grupā, ievēro rudzu maizes diētu, ir tikko sācies. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc četrdesmit gadu vecuma.

Kā radusies doma cīņā ar šo audzēju izmantot rudzu maizi? Izrādās, Austrumāzijas valstīs cilvēki mazāk slimo ar krūts un priekšdziedzera vēzi. Tā kā šie audzēji ir hormonāli atkarīgi, respektīvi, to ietekmē dzimumhormonu izmaiņas, tiek pieļauts, ka tas ir tāpēc, ka šā reģiona iedzīvotāji uzturā lieto soju (šā auga pupiņas satur daudz dabisko fitoestrogēnu – dzimumhormoniem līdzīgas vielas).

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā soja neaug, toties aug rudzi, kas arī satur fitoestrogēnus – lignānus. Turklāt rudzu graudos ir arī antioksidanti un citas vērtīgas bioloģiski aktīvās vielas. Pētījuma laikā Gaiļezera slimnīcā tiks analizēts, kā un vai rudzu maizes ietekmē mainās pacientu dzimumhormonu sastāvs, antioksidantu līmenis organismā, kādas izmaiņas notiek priekšdziedzerī.

 

“Šobrīd pasaulē ļoti liela zinātnieku uzmanība tiek pievērsta profilaktiskajam uzturam onkoloģijā, Latvijā šis ir pirmais mēģinājums,” atzīst Laila Meija. Pirmie publiskojamie pētījuma rezultāti prognozējami pēc gada.

 

Stipro maizi 
cep Talsos

Rudzu maize, ko ēd slimnieki, nav tāda pati kā citas, saka SIA “Maiznīca Liepkalni” Talsu ceptuves vadītājs Zigurds Zemītis. Šī maize cepta bez rauga un no rudzu rupjajiem miltiem, nav izmantotas tā saucamās E vielas, un līdz ar to veidota pēc atšķirīgas tehnoloģijas. “Ražošanas process ir ilgāks, toties rezultāts veselīgāks. Plaša patēriņa maizei visur tiek nedaudz likti klāt arī kvieši, jo tad tā ir maigāka un patīkamāka, bet šajā gadījumā mēs cepam 100% rudzu pilngraudu maizi,” uzsver Z. Zemītis.

Rudzu rupjo miltu maize, kuras receptūra tika izstrādāta pēc zinātnieku un mediķu pasūtījuma, ir pieejama arī tirdzniecībā ar nosaukumu “Matkules rupjmaize”, bet, kā novērojis cepējs, tad daudz cienītāju šādai “stiprai” maizītei nav. Latvijas iedzīvotājiem labāk patīk maigākas garšas rudzu maize.

 

Iespēja mazajām ceptuvēm un mājražotājiem

“Pārtikas rūpniecībā ir jāapvieno divas it kā nesavienojamas lietas – no vienas puses, maizei ir jābūt skaistai, garšīgai, proti, tirgus precei, no otras puses – ir dietologu vēlme, lai maizē būtu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu. Bieži vien šīs abas vēlmes ir pretstatā viena otrai,” saka Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta direktore Sanita Zute. Viņa kopā ar citiem zinātniekiem šobrīd pēta vietējo graudaugu potenciālu izmantošanai īpašas diētiskās pārtikas produktu iegūšanai.

Reklāma
Reklāma

Rūpnieciskajā ražošanā tiek izmantota tikai viena daļa no grauda, tā, kas ir droša ražošanā ar iespēju ilgi uzglabāt. Taču cilvēkam visvērtīgākie ir pilngraudu milti, kuros samalti gan graudu apvalciņi, gan dīglītis. Šādi milti ir bagāti ar dažādām bioloģiski aktīvām vielām. Taču ir kāda problēma – šādus miltus nevar uzglabāt ilgstoši (gadu un vairāk), jo bioloģiski aktīvās vielas, graudus samaļot, kļūst vēl aktīvākas un milti ātri sabojājas.

 

“Ražotāji prasa, lai saražotā miltu paka glabātos gadu. Pilngraudu miltu paka var glabāties tikai divus trīs mēnešus. Latvijas tirgus nav tāds, lai lielražotājs divos trīs mēnešos varētu apgrozīt milzīgus apjomus, tāpēc viņi nevar atļauties ražot produktus ar īsu uzglabāšanas termiņu,” piebilst S. Zute.

 

Tāpēc ļoti nepieciešami mazie uzņēmēji – miltu un maizes ražotāji, kas var atļauties izejvielas pilngraudu produktiem sagatavot un iegādāties nelielos daudzumos. “Latvijā it kā patērētāju aizsardzības vārdā nav labvēlīgi apstākļi mājražotājiem un gandrīz visa tirdzniecība pakļauta lielveikalu prasībām. Sakot, ka mums nav pirktspējīgu pircēju, mēs nedodam pat iespējas izvēlēties un divdesmit gadu laikā esam izaudzinājuši publiku, kas maizi pērk pēc iespējas baltāku un pēc iespējas lielāku kukuli. Dzirnavniekiem zemnieki piedāvā desmitiem šķirņu graudu, kuri tos visus ber vienā tornī. Bet kādai mazai ceptuvei vai arī bioloģiskās produkcijas ražotājam, kurš savu produktu var pārdot vai nu maksāt spējīgam pircējam, vai maksāt motivētam pircējam (cilvēkiem, kuriem, piemēram, veselības dēļ ir svarīgi ievērot īpašu diētu), šādu mazās nišās produktu ražošana būtu daudz svarīgāka nekā cenšanās iekarot tirgu starp lielajām haizivīm,” uzskata S. Zute.

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta zinātnieki šobrīd padziļināti analizē ne tikai rudzu graudu vērtīgās īpašības, bet kopumā ap 120 dažādu sugu graudaugu, tostarp kailgraudu miežu un auzu, speltas kviešu, šķirnes. Pētījumā īpaša uzmanība tiek veltīta graudu bioķīmiskajiem rādītājiem, to izmaiņām, mainoties audzēšanas apstākļiem. Eiropas Savienības finansētajā pētījumā iesaistīti arī zinātnieki no Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.