Smalki jākalkulē 2
2014. gads īpaši izcēlies ar to, ka vajadzējis skrupulozi rēķināt izmaksas. Z. Krieviņš atzīst, ka viens ir kalkulēt, taču nav nekādas prognozējamības par turpmāko, cik nākamajos piecos gados maksās tehnika, minerālmēsli vai elektrība. “Lauksaimniecība nav kā tirdzniecība, kur naudas apritei ir ievērojami ātrāks temps un mazāks risks. Lauksaimniecībā gadu esi ieguldījis un pēdējā brīdī kaut kas notiek. Piemēram, auzas skaisti nogatavojas un beigās sadīgst uz lauka, jo ļoti daudz lijis.” Pirmoreiz pirms vairākiem gadiem līdzīgi bijis ar rudziem.
“Tāda ir tā lauksaimniecība, un ar to tā ir interesanta. Kā reizēm saka – ja naudu nav kur likt, tad liec to lauksaimniecībā. Tā ir spēle, kur nevar garantēt neko,” smejas saimnieks. Iespējams, tieši tāpēc visas olas netiek liktas vienā grozā un paralēli augkopībai saimniecībā nodarbojas arī ar dārzeņkopību, kas vairāk ir Zigfrīda Krieviņa dzīvesbiedres Ritas pārziņā.
Ņemot vērā zemās produkcijas cenas pēdējos gados, saimnieki gan apsver domu atteikties no kādas kultūras. “Izmaksas tikai pieaug, bet, ja tomāti sezonas laikā maksā 20 eirocentus par kilogramu, tas nesedz pat pašizmaksu. Par šādu cenu nevar izaudzēt to preci, bet ir jādomā arī par attīstību,” klāsta saimnieks. Iepriekšējos gados nerentablās kultūras palīdzējušas kompensēt tās, ar kurām varēja gūt lielākus ieņēmumus, bet pērn situācija izveidojās ļoti nelabvēlīga.
Uz jautājumu, kura kultūra “Sviķos” bija rentablākā 2014. gadā, Z. Krieviņš, ilgi nedomājot, saka: “Nav ko izcelt. Un šobrīd man nav optimisma.” To, ka izmaksas skrupulozi jārēķina, saimnieks atgādina vairākkārt. Šobrīd rūpes sagādā kvalificēta darbaspēka trūkums. Cilvēkus varot atrast, bet nepieciešama kvalifikācija un motivācija strādāt. Sezonas laikā “Sviķos” nodarbina 12 – 15 strādājošos, strādā gan pensionāri, gan darbinieki amatu savienošanas kārtībā, un saimnieks ir priecīgs, ka konkrētais darbs ir labi izdarīts.
Jāņem vērā, ka saimniecība apsaimnieko ap 100 lauku, kur lauka vidējā platība ir 5 – 6 ha un dažkārt lielāks lauks ir vēl sadalīts trīs daļās. Tas nozīmē, ka laukus ir sarežģītāk apsaimniekot, jo tehnoloģijas ir dažādas. Pie pozīcijām, kur pērn izdevies ietaupīt, saimnieks min aršanas, kaltēšanas un smidzināšanas izmaksas. Tāpat pērn rudziem nav lietoti fungicīdi un retardanti, tie retāk smidzināti. Dažkārt, ja rudzu zelmenis labi padevies, arī herbicīdi netiek lietoti.
