“Mūsu nozare ir ļoti pateicīga šim laikam!” Par panākumiem un izaicinājumiem stāsta vietējā zīmola “Rūdolfs” ražotāja 10
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bioloģiskās pārtikas ražotājs SIA “Lat Eko Food”, kas pazīstams ar zīmolu “Rūdolfs”, būvē jaunu cehu, kas ļaus dubultot ražošanas jaudu un būtiski palielināt eksportu.
Pagājušais gads uzņēmumam bijis ļoti sekmīgs, neskatoties uz pandēmijas izraisītajām sekām, izdevies būtiski kāpināt gan ražošanas apjomus, gan apgrozījumu. 2020. gadā “Lat Eko Food” sasniedza 5,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir būtiski vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 3,87 miljoni eiro.
“Mūsu nozare ir ļoti pateicīga šim laikam. Strādājam pārtikas jomā, ražojam konservēto pārtiku ar ilgāku uzglabāšanas termiņu, kas aktuāla krīzes brīžos, kad jāveido pārtikas uzkrājumi. Ražojam bioloģisko produkciju, pēc kuras aug pieprasījums visā pasaulē,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Egija Martinsone.
Nozīmīgs pieprasījuma pieaugums bijis pagājušā gada pavasarī, tikko bija sākusies pandēmija, bet vēlāk tas izlīdzinājies. Pieprasījuma kritums līdz šim nav novērots.
Sarežģītāka situācija ir jaunu tirgu apgūšanā, kas varētu atstāt ietekmi nākotnē, jo eksporta klienti kļuvuši daudz piesardzīgāki.
Attālinātais darbs, sortimenta izskatīšana ārzemju veikalu tīklos notiek daudz lēnāk un sarežģītāk, eksporta partneri kļuvuši piesardzīgāki pret sadarbības partneriem.
Fokusā – eksports
Ideja par zīmola nosaukumu Egijai Martinsonei savulaik tapusi no sava dēla – tolaik mazā Rūdolfa – vārda, kurš aug līdz ar uzņēmumu.
Kad viņš bija pavisam mazs, uzņēmēja secināja, ka tirgū pietrūkst vietējās bioloģiskās pārtikas bērniem, un pamazām savu ideju – ražot bērnu pārtiku – sāka īstenot, un vēlāk, piesaistot investīcijas, tika uzbūvēta ražotne Ādažos nu jau 3000 m2 platībā.
Pašlaik “Lat Eko Food” eksportē ap 70% no saražotā. Eksportā dominē bērnu pārtika, kas, pēc Martinsones teiktā, ir uzņēmuma stiprā puse. Lielākās eksporta valstis ir Skandināvijas valstis, Austrija, Čehija, Ķīna, Lietuva, Krievija.
Kopumā produkcija tiek eksportēta uz 28 valstīm. Vairākums eksporta klientu ir ārpus Eiropas Savienības – tā saucamo trešo valstu tirgos, to vidū Austrālija, Japāna, Singapūra, Saūda Arābija, Ķīna un Honkonga, Kanāda, Izraēla, Krievija, Ukraina, Koreja, Islande, AAE un daudzas citas valstis. Nesen sākta sadarbība ar jaunu klientu Filipīnās.
“Trešās valstis ir ļoti atsaucīgi klienti, viņi mūs novērtē, viņiem patīk mūsu produkti.
Ar viņiem gan ir ļoti sarežģīti strādāt, jo pastāv dažādas birokrātiskas lietas un mājasdarbi, kas jāpaveic pirms eksporta sākšanas. Ir jāiepazīst konkrētais tirgus, jānokārto sertifikācijas un jāveic vēl dažādas procedūras. Tāpat jāzina, kāda konkrētā valstī ir likumdošana, kas regulē bērnu pārtikas ražošanu, kas ir ļoti sensitīva joma. Pircējiem jābūt pārliecinātiem, ka šī pārtika ir droša,” stāsta uzņēmuma vadītāja.
“Lat Eko Food” ražošana ir sertificēta pēc halala un košera standartiem. Jau ceturto gadu uzņēmums sertificējies atbilstoši starptautiskajam pārtikas kvalitātes standartam BRC, iegūstot augstāko A+ līmeni. Šī sertifikācija ir neatņemama sastāvdaļa jeb “pirmā vizītkarte” ikvienam pārtikas uzņēmumam, ja tas vēlas savu produkciju eksportēt.
Aptuveni 80% no kopējā saražotā apjoma ir tieši bērnu pārtika. Vairākām eksporta valstīm pēc klientu pasūtījuma tiek izstrādāta īpaša receptūra atbilstoši vēlmēm un garšas īpatnībām, kam jāpielāgo arī iepakojums un dizains, bet Eiropas tirgū lielākoties tiek realizēta tāda pati produkcija kā Latvijā, kur bērnu pārtikas jomā dominē klasika.
Pirmajos darbības gados uzņēmums bija iecerējis fokusēties uz konkrētām eksporta valstīm, bet pamazām dzīve piespiedusi strādāt dažādās valstīs un šī stratēģija vainagojusies ar panākumiem. Tagad “Lat Eko Food” strādā dažādās pasaules valstīs, aptverot dažādus eksporta tirgus, sākot ar Krieviju un beidzot ar Kanādu, Islandi un Austrāliju.
Laikā, kad pasaulē uzbango dažādas krīzes, risku sadalīšana pa dažādiem tirgiem, nevis tikai vienu, ir attaisnojusies. Ikdienā gan sadrumstaloto eksporta tirgus pārvaldīšana ir sarežģīta un darbietilpīga, taču tas pasargājot no iespējamām kritiskām situācijām.
Turpinās izaugsme
Spriežot pēc finanšu datiem, pēdējo četru gadu laikā uzņēmuma apgrozījums ir četrkāršojies. Jautāju Egijai Martinsonei, ar ko var izskaidrot tik strauju kāpumu.
“Pirmkārt, tā pamatā ir mūsu biznesa plāns un mērķi. Ir ieguldīti daudzi miljoni, lai mēs Ādažos uzbūvētu savu rūpnīcu, un izvirzīti noteikti mērķi. Tagad stabili virzāmies uz to sasniegšanu,” stāsta uzņēmēja.
Arī šogad plānota vismaz 30% apgrozījuma izaugsme, sasniedzot 6,7 miljonus eiro. Turpmāk tiks stiprinātas pozīcijas esošajos eksporta tirgos un palielināta uzņēmuma klātbūtne jaunos tirgos.
Pašlaik uzņēmums turpina attīstību – sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu jau apstiprināts ES līdzfinansējums jaunam projektam. Plānots ieguldīt 2,5 miljonus eiro jaunas ražošanas līnijas iegādē un papildu ražošanas telpu būvniecībā. Process jau notiek, un jauno cehu paredzēts nodot ekspluatācijā ap šā gada Jāņiem. Tāpat plānots iegādāties jaunas ražošanas līnijas un aprīkojumu, un cehs darbu varētu sākt līdz gada beigām.
Līdz šim “Lat Eko Food” vairāk bija pazīstams kā zīdaiņu pārtikas ražotājs, bet pirms aptuveni diviem gadiem tas sāka ražot produktus visai ģimenei, un tagad šī joma strauji tiek paplašināta. Var teikt, ka “Rūdolfs” pieaug un atbilstoši paplašinās produktu klāsts – mērces, smūtiji, ievārījumi, kečupi, humuss. Līdz ar jaudu palielināšanu jau tagad izsludinātas vairākas vakances. Patlaban ir ap 60 darbinieku, kuru skaits palielināsies.
Vai ražošanas nodrošināšanai pietiek bioloģisko izejvielu? Latvijas dārzeņu pietiek, zemnieki spēj izaudzēt visu nepieciešamo, saka uzņēmēja. Tomēr lielākas problēmas ir ar bioloģiskajiem augļiem, jo šī nozare Latvijā nav strauji attīstījusies, tāpēc bioaugļus papildus nākas iepirkt arī kaimiņvalstīs.
Eksotiskāki augļi – bioloģiskie banāni un mango – esot jāiegādājas dienvidu valstīs. Kopumā Ādažu rūpnīcā – izmanto vairāk nekā 200 dažādas izejvielas kā dārzeņus, augļus, pienu, gaļu, zivis, graudaugus, dažādas garšvielas un citas sastāvdaļas. Sortimentā ir ap 100 dažāda veida produktu divās kategorijās – bērnu pārtika un produkti visai ģimenei.
Pasaulē aug pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, un to kā labu iespēju saskata arī “Lat Eko Food” vadītāja.
“Latvijā esam vienīgie bērnu pārtikas ražotāji un lielākie bioloģisko augļu un dārzeņu pārstrādātāji. Tā ir laba niša ar tendenci kļūt par dzīvesveidu. Piemēram, skandināviem šobrīd pat nav vērts piedāvāt konvencionālo produkciju.
Viņi izskata tikai un vienīgi bioloģisko produktu piedāvājumu, līdz ar to var secināt, ka tas jau kļuvis par dzīvesveidu. Pastāv cerība, ka tas lēnām pārņems visu sabiedrību. Cilvēki kļūst aizvien izglītotāki un aizvien vairāk sāk domāt, ko viņi lieto uzturā, taču ne visi.
Ekonomisko apsvērumu dēļ joprojām liela daļa pircēju izvēlas pēc iespējas lētākas preces un mazāk iedziļinās produkta sastāvā. Ja gribam dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgtermiņā, jādomā, kādu pārtiku lietojam un kāda būs tās ietekme uz veselību,” tā Egija Martinsone.
Uzziņa:
SIA “Lat Eko Food” dibināts 2010. gadā kā augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums, kas tirgū ienāk ar zīmola “Rūdolfs” biezenīšiem.
Izrāvienu dod jaunās rūpnīcas “Rūdolfs” būvniecība Ādažos, kas darbu sāk 2014. gada oktobrī. Pašlaik uzņēmums savu produkciju eksportē uz 28 valstīm.
Dažos turpmākajos gados paredzēts strauji kāpināt ražošanas apjomus, nostiprinoties esošajos tirgos un apgūstot jaunus. Plānots katru gadu apgrozījumu palielināt par 20–30%.
VĒRTĒJUMS: Bioloģiskā pārtika ir ekonomisks fenomens
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis: Bioloģiskās pārtikas pārstrādes uzņēmums “Lat Eko Food” attīstījies no šķietami pārdrošas ieceres līdz dinamiski augošam uzņēmumam ar vairāku miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma izaugsme un pašapzinīgie turpmākās attīstības plāni labi atspoguļo globālo bioloģiskās pārtikas tirgus situāciju.
Pasaulē bioloģiskās pārtikas tirgus faktiski piedzīvo ekonomisko fenomenu – tas gadu no gada pieaug jau aptuveni 20 gadu. Jaunākie dati liecina, ka 2019. gadā biotirgus pakāpies līdz 112,3 miljardiem eiro (2018. g. – 103,5 mljrd. eiro).
Latvijā, vērtējot piecu gadu griezumā, eko produkcijas īpatsvars no kopējās lauksaimniecības preču pārstrādes valstī arī ir kāpis pietiekami pamanāmi – no 7,3% līdz 10,9%. Vienlaikus bioloģiski sertificētās zemes platības nepietiekamā atbalsta līmeņa dēļ vairākus gadus faktiski stagnējušas un nav pieaugušas.
