“Rūdolf, vai tu to drīkstēji darīt?” Nav juridiska pamatojuma prasīt datus par skolotāju vakcinēšanos 25
Pedagogu arodorganizācijām un izglītības pārvaldēm ir grūtības ievākt ziņas par to, vai nozarē strādājošie ir vakcinējušies pret Covid-19, jo šādu datu prasīšanai patlaban nav nekāda juridiska pamatojuma, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto.”
Lai arī par nozari atbildīgās amatpersonas paudušas apņemšanos panākt, lai rudenī skolās mācības varētu atsākt klātienē, vakcinācijas pret Covid-19 tempi atpaliek no plānotajiem, turklāt patlaban nemaz nav precīzu datu par to, cik kurās skolās ir vakcinētu pedagogu, lai varētu mērķtiecīgāk uzrunāt vēl neizlēmušos.
Kā vēstīja raidījums, darbinieku vakcinācijas rādītāji dažādās skolās var būt ļoti atšķirīgi, piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijā līdz šim vakcinēti 87% pedagogu, Kandavas Mīlenbaha vidusskolā – 85%, bet Pļavniekkalna sākumskolā – tikai 43%.
Precīzi dati par katru skolu, pašvaldību vai vismaz reģionu patlaban neesot pieejami.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atzina, ka arī viņas rīcībā esošie dati par vakcinēto izglītības darbinieku īpatsvaru ir “intuitīvā līmenī”.
“Cik es neformāli runāju ar dažādām gan pedagogu organizācijām, gan šodien ar arodbiedrību, gan [Latvijas] Pašvaldību savienību, bet es esmu pieprasījusi šos datus, cik mēs varam iegūt detalizēti par katru skolu,” sacīja Muižniece.
Neformālās sarunās ar dažādu organizāciju pārstāvjiem noskaidrojies, ka no pedagogiem visvairāk vakcinējas pirmsskolas un sākumskolas posmā strādājošie. Pieprasīti dati arī Slimību profilakses un kontroles centram, lai uzzinātu Covid-19 pārslimojušo pedagogu skaitu.
Gan skolotāju arodbiedrības, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvji norāda uz problēmām ievākt ziņas par vakcinēšanos, ar ko saskārusies daļa skolu, tādēļ viņi aicina radīt tam juridisku pamatojumu.
“Šobrīd arī ir daži pārmetumi vadības virzienā – redz, mēs tur esam apkopojuši kaut kādas tabulas, prasījuši darbiniekiem, kad viņš vakcinēts, kurā datumā, ar kādu vakcīnu.
Un mums krata ar pirkstu: “Rūdolf, vai tu to drīkstēji darīt? Jā, Rūdolf, uz kāda normatīvā akta pamata?”
Tā kā to mēs gaidām,” “De facto” sacīja LIVA valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
Detalizētus datus par pedagogu vakcinēšanos nevarot iedot arī Rīgas pašvaldības atbildīgā iestāde. Tikai trešdaļā Rīgas skolu esot vakcinējušies 60% un vairāk pedagogu, bet desmitajā daļā skolu vakcinēta vien trešdaļa. Viskūtrāk vakcinācijas process notiekot mazākumtautību skolās.
“Par datiem runājot, pirmkārt, pedagogam ir tiesības savus datus neizpaust, un tā ir vislielākā grūtība. (..)
Statistika uz šo brīdi ir tāda, ka mēs lielā mērā strādājam ar skolu direktoriem un informācija ir tā, ko sniedz skolu direktori.
Mums ir vismaz trešā daļa Rīgas skolu, kur ir pat 60% un 70% un vairāk vakcinēto. Bet mums ir arī kādi 10% skolu, kur mēs varētu teikt, jā, šie 30% mūs īsti neapmierina,” sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Par datu iegūšanu nesūdzas Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils Izglītības pārvalde, kura cer, ka līdz rudenim būs vakcinēti 73% pedagogu.
Jau tagad vakcinēti pilnībā, daļēji vai pieteikušies vakcinācijai ir puse Daugavpilī strādājošo pedagogu, bet aptuveni ceturtā daļa jeb 27% pateikusi, ka neplāno vakcinēties.
Bēdīgāka aina esot starp tehniskajiem darbiniekiem – no tiem negrasās vakcinēties 46%. Vakcinējušies vai ir pieteikušies vakcīnai 31%, bet vēl 23% to plāno izdarīt līdz 1.septembrim.
Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova raidījumam uzskata, ka uzticēšanās līmenis starp vadītājiem un darbiniekiem ir gana augsts, jo šo informāciju viņa ir ieguvusi no iestāžu vadītājiem, kuri savukārt painteresējušies pie saviem darbiniekiem.
“Jā, mēs nevienu nespiežam, mēs nevienam nedraudam ar to, ka tas varētu būt atlaists no darba. Mūsu sauklis, pie kura mēs pieturamies – es vakcinējos, lai bērni varētu atgriezties skolā, mērķējot uz to sabiedrisko un pilsonisko atbildību,” “De facto” sacīja Isupova.
Mērķtiecīgu kampaņu, lai veicinātu vakcinēšanos, līdz šim nav bijis ne no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), ne Rīgas domes Izglītības departamenta, ne skolotāju arodbiedrības puses.
Lielākoties skolotāji uzrunāti pastarpināti, caur skolu direktoriem. Izņēmums ir Neatkarīgā izglītības biedrība, kura, jau iepriekšējās aptaujās redzot, cik maz skolotāju vispār būtu gatavi vakcinēties, savu kampaņu sākusi februārī.
“Sākām ar to, ka mēs pilnīgi visām Latvijas skolām izsūtījām vēstules, kur bija pievienoti klāt mūsu izstrādātie video. Tur bija par vakcināciju tieši no zinātnieku viedokļa un par kritisko domāšanu, nu cik mēs katrs esam atbildīgs vai spējīgs atbildīgi pieņemt šo lēmumu,” raidījumam aktivitātes skaidroja Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola.
Latvijas Pašvaldību savienībai savukārt ir paredzēts seminārs, kura ieraksts būs pieejams katrai skolai.
Jūlija sākumā, pēc jauno novadu faktiskās izveides, paredzēts, ka pašvaldības uzrunās skolas arī politiskā līmenī.
Kampaņu plāno arī IZM, taču, kā norāda nozares pārstāvji, šobrīd skolotāji jau dodas atvaļinājumos un varētu būt daudz grūtāk aizsniedzami.
Ja gausā vakcinācija apdraudēs klātienes mācības, tad ministre pieļauj, ka tiks lemts par vakcināciju kā obligātu prasību pedagogiem.
Tomēr, lai arī kādu lēmumu pieņemtu ministrija, tas jāizdara pēc iespējas ātrāk, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Visu informāciju, kā arī iespējamos rīcības scenārijus plānots izstrādāt tuvākajās dienās, lai līdz jūlija sākumam, to varētu izskatīt valdībā.
Izstrādājot scenārijus, neviens no tiem neparedz pāriet uz pilnībā un ilgstoši attālinātām mācībām, kā tas bija aizvadītajā ziemā, vēstīja raidījums.
