16.07. Lapu diena. 0
No rīta aplaistu visu, kas nepieciešams. Pa dienu nedaudz paravēju, bet vakarā atjaunoju zāles mulču siltumnīcā un uz dobēm. “Kentaurs” nopļauto zālīti atstāj uz lauka, nākas to grābt un vākt. Starp citu, bēniņos atrodu grāmatu no savas padomju bērnības. To sauc “Nezāļu karaliene”, ieintriģēta nonesu to lejā un sāku šķirstīt. Tā, izrādās, ir luga bērniem, ko sarakstījusi Mersede Salnāja, izdota 1968. gadā. Pieķeru sevi to lasām. Pasaka padomju garā. Galvenā varone – paslinka, mātes apčubināta meitene, kas vēlas kļūt par aktrisi (tēls visai mūsdienīgs) un izvairās no ravēšanas darbiem. Tas, protams, nepatīk čaklajiem, jaunajiem naturālistiem, kas mēģina sliņķi pārmācīt.
Pasakā, kā jau pasakā, meitene nonāk ļauno nezāļu karaļvalstī un redz, kā tās paverdzina gūstā saņemtos kultūraugus. Valsti pārvalda karaliene Usne un Ļaunais Vilkazobs, plikstiņi un nauduļi ir sargi, bet balanda un pērkone – galma dāmas. Pasaku zemē valda tādas pašas intrigas, ka mūsdienu politikā, un meitene no cerētā princeses goda nokļūst pie gūstekņiem, kuri sūknē no zemes dzīvības sulas. Ļaunie galminieki piespēlē “kompromatu” – kapli. Tas gan nav lietojams, jo to nobūris ļaunais burvis Kurmis, bet aizdomu ēna ir radīta. Lugas gaitā ar to pašu kapli gūstekņi tiek atbrīvoti. Mūsdienu versijā gan labāk iederētos labais burvis no augu aizsardzības līdzekļu izplatītājfirmas ar burvju dziru, kas nonāvē nezāles.
