Rudens vēju appūsta un kairināta āda – kā laikus pamanīt un novērst tās sausumu? 0
Pamazām tuvojoties ziemai un attiecīgiem laikapstākļiem, mainās ne tikai mūsu pašsajūta un dzīvesveids, bet arī ārējais izskats. Gada aukstie mēneši daļai cilvēku neatkarīgi no dzimuma, vecuma un ādas tipa ne tikai rada vieglu, ātri pārejošu sārtumu sejā, bet arī sagādā izteiktu diskomfortu.
Rudenī un, jo īpaši, ziemā āda ir nepārtrauktā stresa stāvoklī, jo aukstums ārā asi kontrastē ar silto un sauso gaisu iekštelpās. Nereti pastiprinātais sejas ādas sausums un elastības zudums pārtop arī par nopietnākām problēmām – āda sāk pārragoties, niezēt un lobīties. Lai uzzinātu, kā sejas ādu kopt rudenī un kā sagatavoties ziemas atnākšanai, iepazīsties ar dermatoloģes Kristīnes Cīrules un farmaceites Tatjanas Šeludkovas padomiem skaistas un veselīgas ādas saglabāšanai!
Ādas sausuma rašanās iemesli
To, cik elastīga, sausa vai taukaina ir cilvēka āda, nosaka ādas dziedzeri. Jo sabalansētāka ir dziedzeru darbība, jo vienmērīgāka veidojas ādas raga kārta, kas pasargā to no ārējiem faktoriem. Sausas un raupjas ādas veidošanos ietekmē dažādi apstākļi, piemēram, iedzimtība, alerģiskas slimības, ādas reakcija uz medikamentiem, ādas slimības ar pārragošanās traucējumiem – ihtioze un psoriāze jeb zvīņēde.
Ādas problēmas un nagu trauslums nereti var parādīties arī pēc antibiotiku un diurētisko līdzekļu (vielu, kas veicina urīna veidošanos un izdalīšanos no organisma) lietošanas. Jāņem vērā arī tas, ka ādas sausumam un jutībai ir tendence palielināties, cilvēkam kļūstot vecākam. Speciālistes norāda, ka ir būtiski apzināt pastiprināta ādas sausuma iemeslu un izvēlēties problēmai atbilstošus līdzekļus – lietojot nepiemērotus produktus, ādu var sakairināt, izraisot vēl citus negatīvus blakus efektus.
Viens no būtiskākajiem ādas veselību ietekmējošiem faktoriem ir apkārtējā vide. Aukstā laikā ievērojami palēninās ādas tauku dziedzeru darbība, tāpēc āda var kļūt īpaši sausa. Tāpat aukstumā var pastiprināties problēmas, kas skar plānu un jutīgu ādu. Tā kā aukstā laikā āda atjaunojas lēnāk, vecās šūnas netiek atgrūstas pietiekami ātri, epidermā ir mazāk taukšūnu saistvielu, līdz ar to āda sāk lobīties. Vēsajos gada mēnešos ādai ir arī grūtāk reaģēt uz pastāvīgām lielām temperatūras svārstībām, piemēram, no iekštelpām izejot ārā un otrādi.
Pastāvīgās temperatūras svārstības, ar kurām īpaši jāsaskaras ziemā, ir arī viens no kuperozes (asinsvadu paplašināšanās) rašanās iemesliem. Aukstumā asinis no ādas ieplūst iekšējos orgānos, lai uzturētu tajos siltumu, āda kļūst blāva un vieglāk pakļaujas sala radītajiem bojājumiem, savukārt siltumā kapilāri atkal strauji paplašinās. Ja kapilāru sieniņas kāda iemesla dēļ ir vājākas, tie var palikt neatgriezeniski paplašinātā stāvoklī.
