Rudens superoga – ķirbis. Kā pareizi pagatavot visu – no ziediem līdz pat mizai? 0
Ķirbis, dēvēts par rudens superogu, jau izsenis tiek godināts un augstu vērtēts uztura speciālistu vidū, bet kādas tad ir tā labās vērtības?
“Ja runājam par uzturvērtību un milzīgo šķirņu dažādību – ir ķirbji, kurus noteikti varam saukt par superogām! Tiem ir augsts beta karotīnu saturs, bagātīgs E vitamīnu daudzums, ļoti daudz minerālvielu, piemēram, kālijs un kalcijs,” slavējot rudens ogu, TV24 raidījumā “Ēdiens kā zāles” atklāj Dalijas Segliņa, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Ķirbjos atrodamais Beta karotīns ir viens no karatinoīdiem, kas savukārt kā savienojums, dažādos augļos, ogās un dārzeņos paslēpts kā vērtīgs dārgums – dažos vairāk, citos mazāk. Uzņemot karatinoīdu, tas mūsu organismā pārvēršas par A vitamīnu, kas uzlabo cilvēka redzi. Bez kālija un kalcija, ķirbjos atrodams arī varš, dzelzs, magnijs, kā arī C, E, PP un B grupas vitamīni.
Ķirbjus gan reti ēd svaigus – biežāk spiež sulu, kuras dzelteno krāsu nosaka karotīni, kas nepieciešami imūnsistēmas stiprināšanai. Diemžēl sula zaudē ķirbja cietās daļas galveno vērtību – šķiedrvielas.
Tautas medicīnā svaigus ķirbjus (līdz 0,5–1 kg dienā vai vienu sulas glāzi dienā) lieto, lai stimulētu vielmaiņu, palīdzētu prostatīta, nieru, urīnizvadceļu, aknu slimību, artrītu, podagras, vēdera aizcietējumu gadījumā.
Visām ķirbja daļām – ziediem, stīgām un mizai – piemīt ārstnieciskas īpašības. Medicīniski pierādīta ir ķirbja sēklu vērtība. Tās noder parazītisko tārpu – lenteņu, cērmju un spalīšu – izdzīšanai. Galvenā aktīvā viela atrodas sēklapvalka zaļganajā plēvītē.
Sēklas var droši lietot gan bērni, sākot no divu gadu vecuma, gan veci un smagas slimības pārcietuši cilvēki, grūtnieces un sievietes, kuras baro ar krūti. Vīriešiem ķirbju sēklu eļļa palīdz ārstēt priekšdziedzera iekaisumu.
Tautas medicīnā ķirbju sēklas izmanto kā diurētisku un žultsdzinēju līdzekli aknu, nieru, urīnizvadorgānu slimību, tūskas gadījumā un pret vēdera aizcietējumiem.
