Hormonu aizstājējterapija 0
Savukārt, pēc Vijas Veisas teiktā, ja sieviete līdz menopauzei bijusi vesela, vēlāk apdraudējums viņas veselībai ir mazāks. Ārste skaidro, kuros gadījumos menopauzes hormonālā terapija ir saistīta ar augstākiem riskiem. Tā ir aptaukošanās, neārstēts vai slikti kontrolēts paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu saslimšanas, paaugstināts krūts vēža risks ģimenē.
Lai mazinātu menopauzes radītās izpausmes un sieviete justos labāk, liela nozīme ir tā sauktajai nemedikamentozajai ārstēšanai jeb dzīvesveida rekomendācijām – veselīgam un pilnvērtīgam uzturam, pietiekamai fiziskai aktivitātei, ķermeņa svara normalizēšanai.
Atbildot uz jautājumu, ko darīt situācijā, kad sieviete sava medicīniskā stāvokļa dēļ varētu, bet negrib lietot hormonālo kontracepciju, daktere pauž savu viedokli: “Ja menopauzes radītās sūdzības būtiski ietekmē sievietes dzīves kvalitāti, bet hormonālā ārstēšana ļautu būt pilnvērtīgai savās ikdienas aktivitātes, ir vērts to apsvērt. Nereti sievietes tomēr izvēlas hormonālo terapiju nelietot un sadzīvot ar nelāgajām sajūtām. Lielākajai daļai dāmu tādas sievišķo hormonu deficīta radītās izpausmes kā karstuma viļņi un svīšana piecu gadu laikā pāriet. Visizteiktākās sūdzības ir pirmā gada laikā. Pēc tam tās dabiski samazinās, un pašsajūta uzlabojas.”
Ne vienmēr jālieto hormonālā terapija. Ja izteiktākas ir, piemēram, garastāvokļa svārstības, psihoemocionāli traucējumi, var līdzēt joga, psihoterapija, dažkārt medikamenti.
Gan pastkastītēs, gan televīzijā dāsni tiekam apgādāti ar informāciju un reklāmu par dažādiem nehormonālajiem līdzekļiem menopauzes izpausmju ārstēšanai. Tomēr nav pārliecinošu pētījumu, ka nehormonālā tēja, augu valsts preparāti vai tamlīdzīgi līdzekļi tiešām ir efektīvi. “Var jau apgalvot – lietojiet šo, un jums taps labi! Kādai sievietei, iespējams, stāvoklis tiešām uzlabosies. Tomēr gribu uzsvērt, ka ar bezrecepšu līdzekļiem jābūt uzmanīgiem, jo tajos nav precīzi zināma sievišķo hormonu deva. Lietojot var sev nodarīt vairāk ļauna nekā laba,” brīdina Vija Veisa.
Dažkārt menopauzes izpausmes ir tik mokošas, ka nopietni ietekmē sievietes dzīves kvalitāti. Piemēram, ja lektorei regulāri jālasa lekcijas pilnā auditorijā un to laikā neskaitāmas reizes uznāk karstuma viļņi, tas ir diezgan apgrūtinoši. Tāpēc vidēji smagos un smagos hormonu deficīta izpausmju gadījumos tomēr iesaka apsvērt menopauzes hormonālo terapiju. Tā pašlaik pieejama arī mazās devās. “Novērtējot un ņemot vērā riskus, tā ir droši lietojama, turklāt receptes nepieciešamība sniedz iespēju uzraudzīt sievietes veselību – var regulāri veikt gan krūšu, gan ginekoloģiskās, gan vispārējās veselības pārbaudes. Vērtējot menopauzes vēlīnās komplikācijas, osteoporozes, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas risku, kā arī kognitīvo jeb saskarsmes funkciju uzturēšanā tikai hormonālā terapija sniedz reālu atbalstu un samazina risku.”
Vīriešiem, kuru partnerei ir menopauze un ar to saistītās klimaktēriskās izpausmes, daktere Daiga Baranovska iesaka: “Visos dzīves periodos sievietes ir vienkārši jāmīl – gan pirms menopauzes, gan arī tad, kad sievietei ar to nākas saskarties.” Savukārt sievietēm viņa atgādina: ja iestājusies menopauze, jāsaprot, ka dzīve tāpēc nebeidzas. Daļa sieviešu pat uzskata, ka ar menopauzi tā pa īstam tikai sākas.
Analīzes – vien precizitātei
To, vai iestājusies menopauze, atklāj asinsanalīzēs noteiktais hormonu līmenis, taču, ja sievietei izpaužas klimaktēriskie simptomi, pēc šādām analīzēm nav nekādas nepieciešamības. Situācijās, ja sievietei vai viņas ārstam vajag precizēt diagnozi, var veikt tā dēvēto FSH testu, kas liecina, vai olnīcas joprojām darbojas, vai arī to funkcija izsīkusi.
Konsultanti VIJA VEISA, Rīgas dzemdību nama, I. Katlapas ārstu privātprakses un Veselības centra 4 ginekoloģe
Daiga Baranovska, Medicīnas sabiedrības ARS ginekoloģe
