Rudens nāk ar pāreju uz vienas sezonālās balstvakcinācijas principu: sertifikāta derīguma termiņš – viens gads 157
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan Covid-19 sezonalitāte pagaidām nav noteikta un joprojām SARS CoV-2 infekcijas izplatībā un saslimstībā saglabājas daudzas neskaidrības, tomēr pēdējo divu gadu laikā iegūtā pieredze speciālistiem liek prognozēt, ka arī šoruden var palielināties šī vīrusa aktivitāte, ko izraisīs pret SARS-CoV-2 jau iegūtās imunitātes mazināšanās, sezonalitāte un citu faktoru pievienošanās, uzskata Imunizācijas valsts padome (IVP).
IVP pārstāvis un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs piektdien preses konferencē pastāstīja, ka šoruden vakcinācijā pret Covid-19 notiks pāreja uz vienas sezonālas balstvakcinācijas principu. Balstvakcinācijai tiks izmantotas bivalentās mRNS (“Moderna” un “Pfaizer”/”BioNTech”) vakcīnas, kuras, visticamāk, Eiropas Zāļu aģentūrā tiks reģistrētas septembrī un septembra vidū vai beigās varētu būt pieejamas arī mūsu valstī.
Labākais piemērs ir vakcinācija pret gripu, kuru noteiktām iedzīvotāju grupām iesaka veikt katru gadu, pirms sākas plašāka saslimšana. Līdzīgs princips Latvijā un citās valstīs tiek rekomendēts arī pret kovidu, proti, pirms plašākas saslimšanas ieteicama balstvakcinācija.
A. Dzalbs: “Balstvakcinācijai izmantojamajās bivalentajās vakcīnās ir antigēns pret diviem vīrusa tipiem – pret klasisko Covid-19, kas mums jau ir labi zināms, kā arī pret omikrona variantu. Tādā veidā pēc šobrīd esošajiem pētījumiem tiek garantēta krietni labāka aizsardzība pret pašreizējo Covid-19 infekciju.”
Balstvakcināciju ar omikronam speciāli pielāgoto vakcīnu ieteicams veikt sešus mēnešus pēc iepriekšējās vakcīnas devas. Bet, kā norādīja dakteris Dzalbs, Latvijā sabiedrības vairākumam šie seši mēneši jau ir aizritējuši, līdz ar to šoruden balstvakcinācija pret Covid-19 būtu nepieciešama lielākajai sabiedrības daļai.
Dzalbs skaidroja, ka omikrona pārslimošana nevar tikt pielīdzināta vienai vakcīnas devai. Pārslimošana nodrošinot imunitāti vidēji līdz 60 dienām.
“Redzu, ka manā praksē pacienti slimo atkārtoti ar Covid-19 infekciju. Imunitāte, kas izveidojas pārslimošanas rezultātā, nesniedz plašāku aizsardzību pret Covid-19, nekā to spēj vakcīna. Pārslimošanas imunitāte un imunitāte, kas rodas pēc vakcinācijas jeb tā sauktā hibrīdā imunitāte, šobrīd varētu būt visefektīvākā,” sacīja ģimenes ārsts Dzalbs.
Bez sarežģītiem vakcinācijas algoritmiem
Lai gan omikronam ir raksturīga vieglāka slimības gaita, tomēr nevakcinētiem cilvēkiem risks slimot smagi vai nomirt no Covid-19 esot līdz pat desmit reizēm lielāks nekā vakcinētajiem iedzīvotājiem.
IVP aicina turpmāk vairs neuzskaitīt iepriekš saņemtās Covid-19 vakcīnu devas un pārslimošanas faktus un, nozīmējot balstvakcināciju, neveidot sarežģītus Covid-19 vakcinācijas algoritmus, bet turpmāk balstvakcinācijas skaidrojumos un komunikācijā piemērot vienas sezonālās balstvakcinācijas principu.
Bivalentās mRNS vakcīnas ir izmantojamas gan balstvakcinācijai, gan arī primārajai vakcinācijai. IVP stingri rekomendē prioritāti balstvakcināciju nodrošināt tiem iedzīvotājiem, kuriem ir vidēji smaga un smaga imūnsupresija, proti, onkoloģiskiem slimniekiem, tiem, kuriem ir transplantēti orgāni un citiem, kā arī sociālās aprūpes centru iemītniekiem un personālam, visiem iedzīvotājiem no 65 gadu vecuma, jo, tieši sākot no šī vecuma, ir smagāka slimības gaita un paaugstināta mirstība, arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem.
Pēc potes pie ģimenes ārsta
Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala (attēlā) informēja, ka tieši ģimenes ārstiem būs svarīgākā loma vakcinācijas nodrošināšanā. Patlaban ārsti diskutējot ar Veselības ministriju un NVD par to, kā labāk, operatīvāk un kvalitatīvāk rudenī veikt vakcināciju ar tiem resursiem, kas ir ārstu rīcībā.
L. Gaigala: “Atsevišķas ģimenes ārstu prakses to darīs kopā ar savām sadarbības iestādēm. Tāpat kā iepriekšējā sezonā būs pieejami arī vakcinācijas kabineti. Ģimenes ārstu praksēm no septembra būs pacientu riska reģistrs, kurš nodrošinās ar informāciju par praksē reģistrēto pacientu pēdējās vakcīnas saņemšanas datumu, pēdējo pozitīvo testu, lai varētu ievērot vakcīnu saņemšanas intervālus. Reģistrā varēs atpazīt noteiktas riska grupas, un ārsts varēs pievienot arī informāciju par pacienta veselības stāvokli.
Ģimenes ārstu praksēm jau ir nodrošināta finansiāla iespēja piesaistīt trešo darbinieku. Noteikts arī paaugstināts vakcinācijas pakalpojuma tarifs atsevišķām pacientu grupām.
Joprojām ir nodrošināta elektroniskā pieteikšanās vakcinācijai “www.manavakcina.lv”, kur var izvēlēties vakcinācijas iestādi un piemērotāko laiku, kad to izdarīt.
Informācija par vakcinācijas kabinetiem ir pieejama NVD mājaslapā “www.vmnvd.gov.lv/lv”, kur katrs var atrast dzīvesvietai tuvāko vakcinācijas vietu.”
Sākoties jaunajai vakcinācijas sezonai, jebkurš iedzīvotājs, kurš nav spējīgs pārvietoties, kā arī cilvēki no 70 līdz 80 gadiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nespēj ierasties ārstniecības iestādē, un 80 gadu vecumu sasniegušie, kā arī vecāki cilvēki, varēšot vakcīnu saņemt mājās.
Divu veidu sertifikāti
Gaigala pastāstīja, ka par katru Latvijā veiktu vakcinācijas faktu tiek veidoti digitālie sertifikāti. Pastāvot divu veidu sertifikāti: primārās vakcinācijas sertifikāts un balstvakcinācijas sertifikāts.
Digitālajam sertifikātam ir tehniskais derīguma termiņš – viens gads. Tas nozīmē, ka pēc gada sertifikāts vairs neesot aktīvs un tīmekļa vietnē “www.covid19sertifikats.lv” automātiski tiks izveidots jauns sertifikāts.
Šo prasību Eiropas Savienības dalībvalstīs nosaka ES regula.
Katra valsts var noteikt savus nosacījumus sertifikāta pielietošanai un derīgumam ieceļošanai valstī, pasākumiem un citu aktivitāšu ierobežojumiem, kas saistīti ar vakcinācijas sertifikāta uzrādīšanu.
Dodoties ceļojumos, noteikti ir jāpārliecinās, kādi nosacījumi ir konkrētajā valstī.
