Rudens jau klāt! Kā pareizi “ieziemot” dārza mēbeles, lai tās nebojātos mitrumā un salā? 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“No kāda koka izgatavotās dārza mēbeles kalpos visilgāk? Kā tās kopt, lai laika apstākļi mēbeles nesabojātu?” – jautā Ainārs Jūrmalā.
Priede, egle, ozols vai lapegle?
Dārza mēbeles var izgatavot no dažādām koku sugām. Atšķirsies gan materiāla cena, gan izskats. Lētākais risinājums ir skujkoku – priedes vai egles – koksne. Taču mēbeles no šīs koksnes nebūs ilgmūžīgas. Iegādājoties kokmateriālus, jācenšas izvēlēties tādus, kuros nav sveķu kabatu.
Izturīgākas koku sugas ir osis, kļava un ozols, taču šie materiāli ir ievērojami dārgāki. Vislabāk mitruma ietekmei spēj pretoties Sibīrijas lapegle, kas ir ļoti izturīga pret mehāniskām slodzēm, kaitēkļiem un trupi. Tā ir vienīgā skujkoku pārstāve, kas pēc cietības pielīdzināma ozolam. Lapegles koksnei nav obligāta apstrāde ar antiseptiķiem, jo sava blīvuma dēļ tā slikti uzsūc impregnantu.
Neapstrādāta koksne ar laiku saules, lietus, sniega un vēja ietekmē kļūst sudrabaini pelēka, kas piešķir antīku veidolu.
Rūpīgi jāsagatavojas ziemai
Ziemā dārza mēbeles vislabāk glabāt sausās, labi ventilējamās telpās, kur tās nespēs ietekmēt laika apstākļi. Ja mēbeles ir lielas un nav pārvietojamas, tās var apsegt ar izturīgu polietilēna plēvi tā, lai būtu pasargātas no nokrišņiem, bet to apakšējā daļa vēdinātos. Zem plēves veidosies kondensāts, un vislabāk, ja vējš to spēs izkliedēt.
Ja rudenī laiks silts, var atsvaidzināt mēbeļu krāsojumu. Tas palīdzēs koksni pasargāt ziemā, un pavasarī nevajadzēs veltīt laiku mēbeļu kopšanai.
Uz dārza mēbelēm, kas atrodas noēnotās vietās, sāk augt zaļaļģes, sūnas un ķērpji. Apaugums jānoņem. To var izdarīt ne tikai mehāniski, bet arī ar kokam paredzēto līdzekli Sūnām-Stop. Pirms apstrādes ar šo līdzekli nevajag mehāniski tīrīt, lai līdzeklis varētu iedarboties uz visu apauguma zaļo masu.
Ja virsma ir ļoti sausa, pirms apstrādes vēlams to nedaudz samitrināt, lai līdzeklis labāk iedarbotos. Bet, ja virsma ir ļoti slapja, vajadzētu ļaut tai mazliet apžūt. Gatavo šķīdumu vienmērīgi uzsmidzina uz visas apstrādājamās virsmas. Vēlams, lai pēc apstrādes 5–6 stundas nebūtu nokrišņu. Pēc tam virsmu nevajag mazgāt vai kā citādi tīrīt. Sūnu vai aļģu apaugums atmirs dažās dienās, un lietus to noskalos. Ja tomēr nepieciešama mehāniska sūnu noņemšana, to var darīt pēc tam, kad sūnas kļuvušas brūnas. Darbam būs vajadzīga mīksta sintētiska materiāla suka.
Ar ko krāsot?
Ja nepieciešams, koku atkārtoti apstrādā ar koksnes aizsardzības līdzekļiem, piemēram, Vincents Polyline INWOOD Eco, RP Wood vai citiem.
Krāsošanai ieteicams izvēlēties krāsas, kas nodrošina aizsardzību pret mitrumu un tajā pašā laikā saglabā koka spēju elpot. Nevajadzētu izraudzīties eļļas vai alkīda krāsas – tās veido mitrumizturīgu pārklājumu. Taču mitrums, kas jau iekļuvis koksnē, no tās nevar izkļūt, un sāk attīstīties trupe.
Piemērotas ir kokam domātās akrila krāsas. Pēc sacietēšanas tās veido plānu polimēra plēves slāni, kam ir lieliska saķere ar virsmu. Šis plānais elastīgais pārklājums aizsargā virsmu no apkārtējās vides ietekmes.
Var izmantot arī dekoratīvos koksnes aizsardzības līdzekļus, kā Pinotex vai Rīgas laku un krāsu rūpnīcā ražoto Tekstūrdekoru.
Ja mēbelēm ir metāla daļas, nedrīkst aizmirst arī par tām. Ja pamanīta rūsa, to noslīpē, pārklāj ar rūsas pārveidotāju un pēc ražotāja noteiktā laika krāso ar metālam paredzētu krāsu. Ja rūsas nav daudz, var izmantot krāsas, kas paredzētas klāšanai tieši uz rūsas.
Jāpārliecinās, vai koka un metāla konstrukcijā nav salūzušu detaļu, lai nepiedzīvotu nepatīkamu kritienu. Ja ir šādas nedrošas detaļas, tās noteikti pirms krāsošanas jānomaina pret jaunām. Jāpārbauda, vai visi stiprinājumi ir droši.
