Rudens darbi piemiņas vietā: gan sakopt pirms ziemas, gan sagatavot nākamajai vasarai 0
Kad salnas nokodušas puķes, jādodas sakopt arī dvēseļu dārzu. Pirms ziemas vēl daudz ko var darīt, lai pavasari kapavieta sagaidītu glīta.
Svarīgi ir instrumenti
Lai saudzētu segumu, ieteicams lapas grābt ar slotu vai grābekli, kam plati plastmasas zari. Ar tiem lapas var noslaucīt pat no t.s. kapu rāzītes. Metāla un koka grābeklis der tikai ornamentu veidošanai smiltīs.
Lielos kapos rudenī noderēs lapu pūtējs un sūcējs, taču pilsētas kapos, kur mazas kapavietas, pūtēju izmantot nevar, jo visas lapas nonāks pie kaimiņiem, kas nemaz nav glīti.
No augu viedokļa vislabāk būtu lapas atstāt tur, kur nokritušas, bet tas nav latviešu dabā. Kapu pārziņi aicina vismaz ziemā nedoties uz kapiem un nešķūrēt sniegu. Tas nav labi augiem, turklāt, ja ziemā kāds kapavietā jāapglabā, bedri nākas lauzt ar lauzni.
Veido modernu segumu
Ja vasarā apnicis ravēt mitrumā kupli augušo zāli ap kapu kopiņām, laiks kaut ko mainīt. Vispirms norok esošo velēnu apmēram lāpstas dziļumā, tad klāj ģeotekstilu (piemērots melnais, uz kura stāda arī zemenes). Plēve nederēs, jo sadalās un aiztur mitrumu. Tekstils neļaus augt nezālēm un gruntij sajaukties ar paredzēto segumu.
Kapavietas segumam piemērotas ir smalkāka maluma granīta šķembas. Tās ir dažādu toņu, un vēlamo nokrāsu var arī panākt, sajaucot kopā atšķirīgas krāsas. Šķembas sablīvējas, un gružus var noslaucīt ar slotu. Vienmēr perfekts izskatās tagad modernais akmens bruģa segums. To kopt ir ļoti viegli, tomēr kāda nezālīte izspraucas pat caur to.
Klasisku vērtību cienītājiem patiks smiltis. Visbaltākās dabā atrodamās ir Gaujas smiltis, bet jāraugās, lai netiek postīta daba. Dārgāk, taču vienkāršāk ir tās nopirkt veikalā. Skaistas ir bērnu smilšu kastēm domātās. Ja apakšā ir ģeotekstils, nemaz tik daudz materiāla nevajadzēs. Turklāt smiltīs var veidot rakstus, kas pieskaitāms pie kapu mākslas augstā stila.
Zem irdena seguma (arī oļiem) gatavo speciālu oderi. Ķerrā samaisa cementu un granti proporcijā 1 : 1. Sausu izber uz noraktā laukuma un izlīdzina. Pieblietē un virsū klāj paredzēto segumu. Mitrums no zemes oderi padara stingru, bet ne par cementa kluci. Tāpēc oderi nedrīkst likt lietainā dienā.
Ne smiltis, ne melnzemi, ko atved uz kapsētām lielās kravās, neiesaka izmantot, jo tās ir pilnas ar nezāļu sēklām un nezināma sastāva.
Vāzes izvēlas izturīgas
Kapavietā labi iederas piemineklim pieskaņotas krāsas un faktūras akmens vāze. Ir nopērkami gan ar rokām, gan fabrikā tapuši darinājumi. Tie atšķirībā no māla un stikla nesaplīsīs pirmajā salā, taču arī no šo trauku atverēm pirms sala jāizslauka ūdens un jāuzliek, piemēram, akmens vai cita materiāla vāciņš, lai nekrājas ūdens un neveidojas ledus. Derēs arī kupla skuju vai sauso augu kompozīcija, ko liek vāzē bez ūdens, lai lietus tecētu garām.
Vienīgie plastmasas priekšmeti kapos, ko neuzskata par bezgaumīgiem, ir speciālās kapu vāzes. Tās var izvēlēties kapakmenim pieskaņotā tonī, ir lētas un ērti iespraužamas zemē, turklāt nesaplīsīs, ja būs palicis ūdens un uznāks sals. Tā noteikti ir daudz labāka izvēle nekā stikla burciņas vai nogrieztas plastmasas pudeles.
Sūnas nav neglītas
Dārzu un kapu kultūrā arvien modernāka ir tendence it kā atdarināt neskartu dabu. Viens no elementiem šādos apstādījumos ir sūnas. Tās no akmens var noņemt viegli, taču, lai sūnas ataudzētu, paies gari gadi un var pat neizdoties. Sūnas rada īpaši romantisku noskaņu kapavietā. Akmenim šāds zaļš mētelītis ļaunumu nenodarīs.
Ja sūnu vai netīrumu dēļ rudenī tomēr gribas nomazgāt gan apmales, gan pieminekļus, var izmantot parastās veļas ziepes. Tās sarīvē skaidiņās, spainī izšķīdina ūdenī un ar saru birsti visu nomazgā. Noskalo ar tīru ūdeni, bet neslauka, lai nepaliek pēdas. Veikalos nopērkamos speciālos, dārgos līdzekļus viņš neatzīst.
Ierobežo kapu postītājus
Daudzos kapos viesojas stirnas un citi četrkājaini krūmu un puķu cienītāji. Tāpēc apstādījumus rudenī vajag aptīt ar zaļo tīklu, ko liek dārzos uz ogulājiem. Iztālēm šis materiāls nav pat redzams.
Savukārt pret dobju postītāju ūdensžurku kopējs lieto šādu metodi: nopērk baltmaizi maisiņā un tur tik ilgi, līdz tā sazaļo. Tad gabaliņus sabāž alās. Grauzējām nepatīk!
Augsnes sedzējus augus pirms ziemas ieteicams piesegt ar priežu vai tūju zariem. Egļu skujas bezsniega ziemā nodzeltē un birst.
Gaismiņas iederas visur
Sveces kapos tagad dedzina ne tikai piemiņas dienās, tāpēc vajadzētu izveidot gaumīgus lukturīšus. Tie rotās kapavietu arī tad, kad svecīšu nebūs. Lukturīši ir laba alternatīva daudzajām plastmasas svecēm, kas nereti aizdegas un notecina pieminekli. Jāielāgo, ka tā tuvumā šos gaismekļus nedrīkst likt.
Ar lukturīti var iezīmēt senu kapavietu. Piemēram, veicot jaunus apbedījumus vecos kapos, šādi kaimiņi ir daudziem. Piemiņa dvēselītei saglabāsies, kaut gan kopēju vairs nav.
Stāda piemērotus augus
Rudens ir piemērots laiks apstādījumu veidošanai. Lai augi ieaugtu, pietiek gan siltuma, gan mitruma. Var stādīt dzīvžodziņu, bet atjaunojošo griešanu veic pavasarī.
Saulainās vietās ieteicams audzēt mārsilus un laimiņus kopā ar klājeniskajiem kadiķiem ar zilganām skujām. Savukārt ēnainās vietās lieliskas ir kapmirtes un efejas, ko var apcirpt. Ja kāds augs gadu no gada neaug, nevajag pūlēties, lai atrastu iemeslu. Labāk jau šoruden to izņemt, ielabot zemi un iestādīt kaut ko citu.
Starp citu, bukšu tuvumā nekas negrib augt, tāpēc šā skaistā auga izvēle būtu jāpārdomā.
KĻŪDA
Kapos augus nedrīkst stādīt, vienkārši smiltīs izrokot bedri un ieberot tajā auglīgo augsni. Tā drīz sajauksies ar smiltīm, augus atstājot badā. Turklāt tumšā augsne lietavās noskalosies uz smilšu seguma. Dobes no seguma materiāla noteikti jānodala.
