Ģeopolitikas upuri 6
Kāds “Latvijas Avīzes” avots banku sistēmā, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, saka, ka visā notikušajā milzīga loma ir ģeopolitikai, proti, ASV un Krievijas attiecībām. “Mēs esam šīs frontes pirmajās līnijās. Dabiski, ka ASV un NATO ir neapmierinātas, ja Krievijai varētu būt zināma kontrole pār frontes pirmo līniju, jo mēs sēžam uz Krievijas naudas adatas, varbūt pieņemam Krievijai labvēlīgus lēmumus, lai šis bizness varētu turpināties.” Turklāt mēs neesot vienīgie – arī Kiprai, Maltai, Čehijai doti skaidri signāli, arī tur notiek NVS valstu klientu kontu slēgšana.
“Atbilde uz to, kāpēc mūs sit vairāk nekā pārējos – tādēļ, ka mūsu finanšu sistēmā šo aizdomīgo klientu relatīvos, nevis absolūtos skaitļos ir ļoti daudz. Tas rada priekšstatu, ka mēs esam ievainojamāki nekā, piemēram, tāda pazīstama NVS klientu kapitāla osta kā Lielbritānija, kurai, starp citu, nodots pilnīgi tāds pats ziņojums – ka jārisina jautājums ar Krievijas oligarhu naudu. Pirms pusgada Lielbritānija pieņēma likumu, ka ar zināmu aktīvu apjomu klientam jāpierāda, ka viņa naudai ir legāla izcelsme, pretējā gadījumā tā tiek konfiscēta.
Jāsaprot, ka visa publiskā komunikācija šobrīd notiek, atskatoties uz Eiropas Padomes terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas padomes (MONEYVAL) Latvijas izvērtēšanas gala ziņojumu, kas gaidāms septembrī. Latvija kā valsts ir ieinteresēta, lai šis ziņojums būtu objektīvs, taču nebūtu pārmērīgi negatīvs, kam varētu būt ilgtermiņa negatīvas sekas. Tādēļ tas, ko saka premjers, finanšu ministrs un FKTK vadītājs, jāvērtē arī šajā kontekstā,” saka “LA” avots.
Nerezidentu bankas – šaurā bezizejā
Visām nerezidentu biznesā iesaistītajām bankām līdz 30. jūnijam bija jāiesniedz tālākās darbības plāni, kurus FKTK sola izvērtēt līdz septembra beigām. Taču jau šobrīd P. Putniņš prognozē, ka notiks atteikšanās no nerezidentu banku jēdziena kā tāda: “Visas bankas, kas paliks Latvijas tirgū, būs Latvijas komercbankas. Lielākā atšķirība bija tā, ka nerezidentu bankas tika vērtētas kā īpaši riskantas, tādēļ FKTK šīm bankām izvirzīja papildu kapitāla un likviditātes prasības. Latvijas banku sistēmas pamata tirgi – Latvija, Baltijas valstis, Eiropas ekonomiskā zona, Eiropas Savienība, OECD valstis. Darbību citos reģionos mēs pagaidām neiedrošināsim. Termins “nerezidenti” Latvijas banku sistēmā ir jāaizmirst.”
Lai gan desmit Latvijas nerezidentu banku nākotnes plāni vēl tiek izvērtēti, nav grūti izsecināt, ka daudzas no tām ir sarežģītā situācijā. Lai konkurētu vietējā tirgū, bankām ir jābūt zināmam pakalpojumu spektram. Šī pakalpojumu spektra nodrošināšana saistīta ar izmaksām. Izmaksas iespējams nosegt tikai tad, ja ir zināms klientu skaits, pretējā gadījumā ieņēmumi nesegs izmaksas un šāda vietējo klientu skaita nerezidentu bankām nav. Orientācija uz privātbanku sektoru, proti, atsevišķu bagātu privātpersonu apkalpošanu, ja šie klienti ir no NVS valstīm, rada visus tos pašus riskus, kādus radīja “ABLV Bank” un Trasta komercbankas darbība, turklāt šiem klientiem Latvijas valsts ir nosūtījusi vēstījumu: “Jūs te neesat gaidīti.” Konkurēt par Eiropas un ārpus Eiropas valstu klientiem nāksies ar bankām, kas šajos tirgos strādā jau ilgus gadus. Vēl paliek iespēja pārvērsties par šaurām nišas bankām, kas apkalpo tikai noteikta veida jomas, piemēram, norēķinus internetā.
Ārvalstnieki Latvijā paliks tik un tā
“Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats ir optimistisks un uzskata, ka ārvalstnieku loma Latvijas ekonomikā paliks ievērojama – no 50 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem vairāk nekā puse jeb 58% ir ārvalstnieku īpašumā, un ārvalstu investīcijas valstī ir un paliks būtisks Latvijas ekonomikas attīstības priekšnoteikums. “Ja investīcijas ir veiktas atbildīgi, ar mērķi veidot pievienoto vērtību, radīt darba vietas, ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tad tas, vai investīcijas nāk no Krievijas vai citām valstīm, manuprāt, ir sekundārs jautājums. “Baltic International Bank” pieņēma un sāka īstenot jaunu, uz kapitāla pārvaldīšanu un ilgtspējīgām investīcijām vērstu darbības stratēģiju jau samērā sen – 2016. gada rudenī. Ārvalstu klienti, uz kuriem mēs fokusējamies, ir Baltijas valstu, Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstu klienti. Nereti arī NVS valstu izcelsmes uzņēmējiem pieder uzņēmumi Eiropā vai Lielbritānijā, šie uzņēmēji dzīvo pēc Eiropas valstu principiem un vērtībām, un varētu teikt, ka, gan no biznesa, gan personiskās perspektīvas raugoties, ir asimilējušies Eiropas un EEZ atklātības un godīguma principos.”
Jebkurā gadījumā – rudens nesīs pārmaiņas banku sistēmā. “Latvijai paveicās – ņemot vērā, ka globālais ekonomiskais fons Latvijai ir ļoti labvēlīgs – mēs joprojām apgūstam Eiropas naudu, ES ekonomika lēni atkopjas un pieprasījums tajā pieaug – smagu seku nebūs, kaut gan varēja būt. Situācija ir līdzīga tam, kā, izejot no mājām, mūs pārsteidz lietus. Mēs varam raudāt, ka viss cauri un darbs šodien nebūs iespējams. Vai arī varam paņemt lietussargu un doties savās darīšanās – varbūt slapji, tomēr savu darbu mēs padarīsim. Man labāk patīk otrs variants,” saka R. Idelsons.
