Rudenī zosis ir medījums, vasarā putni kaitē sējumiem. Kur risinājums? 1
Medības reglamentējošie normatīvie akti paredz iespēju postījumu vietās ārpus medību sezonas un virs noteiktā limita iegūt medījamos zīdītājus, protams, nokārtojot visas papīru lietas. Attiecībā uz putniem un to nodarītajiem postījumiem pavasarī šos procesus, kā norāda Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Valters Lūsis, reglamentē Medību likuma 3. panta sestā un septītā daļa, kas paredz, ka ikreizējas atļaujas medījamo putnu sugu indivīdu ieguvei ārpus noteiktā termiņa izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Viens no pamatojumiem, lai DAP piešķirtu atļaujas, ir nepieļaut būtiskus postījumus kultūraugiem.
Putnu pavasara medības ir jutīgs jautājums
Pēc būtības VMD nav nekādu iebildumu, ka DAP izsniegtu kādu nomedīšanas atļauju, bet šajā gadījumā VMD ir bezspēcīgs, pieļaujot, ka atļaujas iegūšanas process nemaz tik vienkāršs nebūs, jo putnu pavasara medību jautājums ir ļoti jutīgs. Eiropas normatīvie akti skaidri un gaiši paredz, ka putnu medības to vairošanās periodā vai laikā, kad putni atgriežas no migrācijas, ir aizliegtas un nav pat apspriežamas. Valters Lūsis iesaka putnu ieguvi ar ikreizējas atļaujas palīdzību labāk nemaz par medībām nesaukt. Kā pēc pieredzes spriež Valters Lūsis, jautājums par zosu un citu putnu postījumiem sējumiem aktualizējas katru gadu, kad “lauksaimnieki uz saviem laukiem ierauga uz ziemeļiem migrējošās zosis. Tad tās aizlaižas, lauki sazaļo un par zosīm tiek aizmirsts līdz nākamajam pavasarim”.
Tomēr lauksaimnieki gan zinās stāstīt, ka tā lieta nemaz tik vienkārša nav – zosis atlido, ātri vien laukus noposta un aizlido. Nedēļas laikā zaļā krāsa pārvēršas par melnu, jo viss garšīgais tiek apēsts. Lauki pēc tam atkal sazaļo tikai tāpēc, ka tiek pārsēti, lai gan tas nemaz nav tik lēts prieks. Kā lēš Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, zosu un citu migrējošo putnu nodarītie zaudējumi ziemas kviešiem maksā 100 eiro par hektāru, bet pārsēšana vēl 100 eiro par hektāru.
Lai saņemtu atļaujas no DAP ikreizējai putnu ieguvei postījumu vietās, nepietiek ar iesnieguma aizpildīšanu vien. Jānorāda arī, kādā veidā putni no laukiem tiek baidīti, proti, zemes īpašniekiem jāveic preventīvie pasākumi pēc iespējamiem postījumiem. Var izmantot skaņas lielgabalus, tišināt putnus prom, iztēle var ļauties brīvam lidojumam. Agrāk, pirms Latviju skāra krīze, par šādiem postījumiem maksāja Vides fonds, tagad arī no medniekiem naudu piedzīt nebūtu pamatojuma, jo viņiem nav likumīgu iespēju ar sev zināmām metodēm putnu skaitu regulēt. Savukārt Eiropas nostāja ir ļoti stingra – pavasarī putni nav šaujami.
Jāraksta vairāk iesniegumu
Labākais risinājums esošajā situācijā būtu iesniegt pēc iespējas vairāk iesniegumu DAP, citādi valstij šķiet, ka problēma nemaz neeksistē. Savukārt, ja DAP putnu ieguves atļaujas izsniedz, tad gan var piesaistīt medniekus, kuri varēs arī laukus sargāt un ar efektīvām metodēm putnus no laukiem ātrāk aizdzīt.
Par to, ka problēma pastāv, varēja pārliecināties, aprīļa sākumā pabraukājot pa Zemgales laukiem. Tur zosu migrācija notiek ļoti intensīvi, un tā vien šķiet, ka putni zina, ka pavasarī tos medīt nedrīkst. Rudenī piekļūt zosīm ir ļoti grūti, bet pavasarī tās tup uz lauka teju vai nepilnu 50 metru attālumā un brīnās. Ja ne šaut, tad bildēt gan pavasarī drīkst. Uz viena lauka, ja būtu pacietība, saskaitīt varētu pat vairākus tūkstošus putnu.
Protams, ne jau tikai zosis barojas. Tāpat savu kaitējumu nodara arī dzērves un gulbji, un šie putni noteikti, visticamāk, nekad netiks iekļauti medījamo dzīvnieku sarakstā. Iedomājieties tik, kādu emociju jūru sabiedrībā saceltu priekšlikums šaut gulbi!
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
