Rudeni gaidot, jāpotējas šodien! Mirušo vidū Latvijā bijuši 68 cilvēki, kuriem nebija pabeigta vakcinācija 89
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), izanalizējot datus par personām, kurām atklāta saslimšana ar Covid-19 kopš aizvadītā gada 28. decembra līdz šā gada 2. jūlijam, konstatējis, ka pēc abu vakcīnas devu saņemšanas nav miris neviens cilvēks.
No 2718 cilvēkiem, kas aizgājuši mūžībā pieminētajā laika periodā, 2395 bijuši nevakcinēti. Mirušo vidū bijuši 68 cilvēki, kuriem nav pabeigts vakcinācijas kurss, bet vienam mirušajam bija pilnībā pabeigta vakcinācija un aizritējis nepieciešamais laiks, lai rastos imunitāte.
Slimo desmit reižu retāk
Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka vakcinētajam mirušajam bijuši vairāk nekā 80 gadu, viņam stacionārā, kur viņš ievietots ar citu saslimšanu, esot konstatēti kovida simptomi, bet nāves pamatcēlonis, visticamāk, neesot Covid-19.
Bet par to pilnībā varēšot pārliecināties pēc miršanas apliecības saņemšanas.
Perevoščikovs sacīja, ka pret kovidu vakcinētie salīdzinājumā ar nevakcinētajiem saslimstot desmit reižu retāk. Pēc pirmās vakcīnas devas tādu bijis vairāk nekā četri tūkstoši jeb 4% no sapotētajiem, bet pēc vakcinācijas pabeigšanas un 14 dienu imunitātes iestāšanās perioda – 292 personas jeb 0,3 procenti.
“Neviena vakcīna neveido simtprocentīgu aizsardzību pret Covid-19. Analizējot epidemioloģiskos datus, var secināt, ka mazāk nekā 4% sapotēto cilvēku neveidojas pienācīga imunitāte pret Covid-19, tie galvenokārt ir gados vecāki cilvēki,” sacīja Perevoščikovs.
Kopš valstī uzsākta potēšana pret kovidu, slimnīcās nokļuvuši arī trīs tādi pacienti, kuriem bija pabeigta vakcinācija, bet nebija pagājušas 14 dienas, lai organisms varētu izstrādāt aizsargreakciju.
Palielinās atkārtotas inficēšanās risks
Latviju, tāpat kā citas Eiropas valstis, Covid-19 mutācijas “Delta”, kuras izcelsmes valsts ir Indija, uzliesmojums varētu sasniegt augustā, tāpēc, kā uzskata valsts galvenais infektologs Uga Dumpis, pēdējais laiks sapotēties tiem, kuri to vēl neesot izdarījuši. Šim vīrusa variantam ir novērots, ka tas palielina atkārtotas inficēšanās risku.
Lai septembrī mācību procesu varētu organizēt klātienē, tad pret Covid-19 vajadzētu vakcinēt vismaz 80% pedagogu, vakar intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Ministre pastāstīja, ka līdz 30. jūnijam vakcinēti 53% pedagogu, no tiem 41% – pirmsskolas skolotāji, 56% – vispārējās izglītības pedagogi un 74% augstākās izglītības mācībspēki.
Lielbritānijas dati skaidri parāda, ka vakcīnas “Comirnaty” (“Pfizer-BioNTech”) un “Vaxzevria” (“AstraZeneca”) ļoti labi darbojas pret “Delta” variantu, samazinot šā vīrusa varianta transmisiju.
Zinot, ka vakcīna “Moderna” ir ļoti līdzīga “Comirnaty”, tur arī nebūtu bažas. Burtiski pēdējās dienās mēs saņēmām informāciju, ka arī “Janssen” vakcīna labi darbojas pret “Delta” variantu, sacīja Dumpis.
Vakcinējas, bet saslimstība pieaug
Briti ir noskaidrojuši, ka Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētās vakcīnas novērš smagu saslimstību un mirstību par 98 procentiem. Tas novērots arī, saslimstot ar vīrusa mutāciju “Delta”. Tad kāpēc Lielbritānijā tomēr atkal pieaug saslimstība ar kovidu?
“Lielbritānijā ir liela vakcinācijas aptvere, tur potēšanu sāka ar riska grupām, tāpēc tiem, kuri jaunāki par 30 gadiem, nebija iespējams dabūt vakcīnu. Kā zināms, tieši šajā vecumā cilvēki ir sociāli visaktīvākie.
Mutācijas “Delta” uzliesmojums pārsvarā ir saistīts tieši ar šiem nevakcinētajiem jauniešiem.
No šā fakta varētu mācīties, ka pie tik lipīga vīrusa vakcinācijas aptverei ir jābūt ļoti augstai, tāpat kā izplatoties vējbakām vai cūciņām. Mūsu galvenais uzdevums ir, lai būtu vakcinēti tie cilvēki, kuri ir riska grupās.
Latvijā atšķirībā no Lielbritānijas vakcinācijas aptvere riska grupās ir ļoti zema – vidēji rēķinot, ap 50 procentiem. Lielbritānijā tā tuvojas 90 procentiem,” atklāja Dumpis.
Arī Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča uzskata, ka senioru aktivitāte potēties esot ļoti zema. Zvanot 10 091 senioram, lai pārliecinātu, ka vakcīna viņus paglābs no smagas slimības vai nāves, tikai 12% pierakstījušies potēties, 22% apsverot šādu iespēju, bet 48% atteikušies.
Diemžēl vakcinācijas temps vasarā samazinās. Viens no iemesliem ir tas, ka ģimenes ārstu praksēs ir atvaļinājumu laiks un ka tikai puse no ģimenes ārstiem potē savus pacientus.
