Rucavas dendrārijā labi iejutušies augi no visiem kontinentiem. Skaistāko retumu izlase mūsu dārziem 0
Gribētu vairāk uzzināt par retajiem brīnumaugiem, kas aug Rucavas dendrārijā. Vai tiešām tie pārdzīvo mūsu ziemas ar atkušņiem un saliem? IEVA ĶEGUMA NOVADĀ
Rucavas arborētumam ir tikai 20 gadu, taču koki te aug vareni – tie sasnieguši tikpat lielus izmērus kā Nacionālajā botāniskajā dārzā pirms 50 gadiem stādītie. Lejaskurzemes dendrārijā labi iejutušies augi no visiem kontinentiem, taksonu skaits tuvojas 1500. Daudzi no augiem te ne tikai uzziedējuši, bet arī jau devuši augļus.
Ideja par dendrāriju
Pirms vairāk nekā 30 gadiem, meklējot jaunajam dendroloģiskajam parkam vietu, pie reizes inventarizējot vecos lauku parkus, profesors Raimonds Cinovskis atklāja, ka Liepājas pusē atšķirībā no visiem citiem Latvijas nogabaliem var augt līdz pat 500 dažādu sugu – mērenās klimata joslas augu (pēc starptautiskās nomenklatūras, Liepājas apkārtnē ir 6.a vai 6.b klimata zona), kā, piemēram, āmuļi, slotzari, skābarži. Tas liecināja, ka daudzas kokaugu sugas, kam tīk Rietumeiropas un Zviedrijas dienvidu maigais klimats, var stādīt arī Lejaskurzemē. Rucavas dendrārija projektēšanu uzņēmās Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas pētniece Ināra Bondare, pirmos stādīšanas darbus sāka 1998. gada aprīlī.
Kolekcija
Arborētums izvietots trīs dažādās vietās: Rucavas muižā (vecā muižas kalna dārza vietā iestādīja mērenā klimatiskā joslā sastopamos kokus un krūmus), pie Rucavas pamatskolas (priežu mežā izveidoja ēriku dzimtas augu, īvju un paciprešu kolekciju) un pie novada domes ēkas un vecās mācītājmājas parkā (ierīkots ekskluzīvs, reprezentatīvs stādījums ar skujkoku, lapukoku dekoratīvajām formām, 10 šķirņu hortenzijām, izveidotas magnoliju, katalpu kolekcijas).
Rucavas muižas kalns ir sevišķi piemērots dažādu kokaugu audzēšanai, jo, kā zināms, pauguri vienmēr ir pasargāti no salnām. Turklāt no tā paveras ainaviski krāšņs skats uz kaimiņvalsti Lietuvu, kas atrodas aiz Sventājas upes ielejas. Rucavas muižas parks ierīkots morēnu paugurā (smilts, māla un grants maisījumā) – te augsne ir pietiekami bagāta, ar labu drenāžu. Patlaban muižas kalnā savākta Baltijā lielākā baltegļu kolekcija – 26 taksoni (pasaulē kopskaitā ir 55 savvaļas sugas), iestādīti retie ozoli (piemēram, Libānas, Amerikas, turku, ungāru), bērzi un dižskābarži.
Rucavas pamatskolas parkā iestādīti ap 180 nosaukumu augi. Dabīgajā priežu mežā labi jūtas visi Latvijā augošie ēriku dzimtas augi, piemēram, pāri par 200 sugu rododendru, to skaitā kalmijas, Ķīnas un Amerikas kletra. Ir savākta dažādu īvju sugu un formu kolekcija, unikāla ir Leilanda ciprese (Cupressus x leylandii) – īstās cipreses un pacipreses krustojums, kas atceļojis no Īrijas.
Skaistāko retumu izlase
Frēzera baltegle (Abies fraseri) – Latvijas apstākļos ātraudzīga. Baltijas klimatiskajā zonā varētu būt perspektīva Ziemassvētku eglīšu audzēšanai.
Ķīnas baltā priede (Pinus armandii), saukta arī par Ķīnas ciedru priedi, – Latvijā labi aklimatizējusies, Rucavas dendrārijā ražo dīgtspējīgas sēklas.
Ēdamā kastaņa (Castanea sativa) – tai patīk siltas vasaras un maigas ziemas, auglīgas, ar humusu bagātas smilšmāla augsnes. Kurzemē augļi paspēj ienākties, turklāt tie ir tikpat lieli kā Portugālē, Spānijā augošajām kastaņām.
Lietussarga magnolija (Magnolia tripetala) – var sasniegt 12 m augstumu. Lapas ļoti lielas (50 cm garas). Krēmbaltie ziedi atveras pēc lapu izplaukšanas. Ik gadu rudenī veido skaistus, spilgti sarkanus čiekuriem līdzīgus augļus (Rucavas dendrārijā aug vairāk nekā 20 sugu magnolijas, šopavasar tās ziedēšanas laikā krietni apsala, tāpēc tām, izņemot lietussarga magnoliju, neveidojās čiekuri).
Ceriņlapu katalpa (Catalpa bignoninoides) – kokauga lapas atgādina ceriņa lapas. Ziedi ārpusē balti, iekšpusē ar svītrojumu un plankumiņiem. Augļi – garas pākstis, kas pildītas ar daudzām sēklām. Zari neizturīgi, stiprākās vēja brāzmās lūst. Bargākās ziemās katalpas var apsalt, tāpēc ieteicams audzēt tikai Latvijas rietumu daļā.
Parastās egles (Picea abies) šķirne ‘Barry’ – lēnaudzīga punduregle ar gada pieaugumu 2–3 cm. Skujas spīdīgas, tumši zaļas. Desmit gadu vecs augs sasniedz līdz 50 cm augstumu. Ar savu blīvo vainagu izstaro mieru un omulīgumu.
Meksikas augstkalnu egle (Picea chihuahuana) – dekoratīvais skujkoks dzimtenē sasniedz 25–35 m garumu. Skujas zilganzaļas, durstīgas. Čiekuri cilindriski, 7–12 cm gari. Labi jūtas Lejaskurzemē maigā klimata dēļ.
Parastās egles (Picea abies) šķirne ‘Reflexa’ – spēcīgs, strauji augošs koks, veido blīvu vainagu ar tumši zaļām skujām. Garie dzinumi, sasnieguši zemi, aug tālāk un rada ložņājošu efektu.
Veimuta priedes (Pinus strobus) nokarenā forma ‘Pendula’ – skaists sēru formas vainags. Skujas mīkstas, garas, zilganzaļas.
