Rublis ir kļuvis par ķīlnieku. Krievijas Centrālā banka atzīst, ka pat dārgā nafta nepalīdz valūtas kursam 38
Krievijas varas iestādes visu laiku priecājās, ka naftas cenu griesti nedarbojas, Urālu naftas vidējā cena septembrī pārsniedza 83 USD. Tomēr – kā izrādījās, tas nekādi neietekmē rubļa kursu: neskatoties uz visiem varas iestāžu centieniem, tas svārstās ap 100 rubļiem par dolāru.
“Pašreizējais cenu kāpums un atlaides [līdz etalonam North Sea Dated grade] samazinājums nav nodrošinājis būtisku atbalstu rublim,” savā jaunākajā pārskatā norāda Krievijas Centrālā banka, norādot iemeslu “saņemšanas un ārvalstu valūtas ieņēmumu atgriešana Krievijas tirgū.
Eksperti jau sen ir pievērsuši uzmanību šai problēmai, kas ir tas, kas noved pie tā, ka, neskatoties uz tirdzniecības bilances un tekošā konta pārpalikumu, valstij nav pietiekami daudz valūtas.
Valūtas ievešana Krievijā ir kļuvusi par nenozīmīgu uzdevumu, tā tagad izteicies investīciju baņķieris un profesors Jevgeņijs Kogans.
Finanšu ministrija cer situāciju labot, ieviešot obligātu eksporta ieņēmumu repatriāciju, taču pret to iebilst Centrālā banka. Centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina skaidroja, ka valūtas atstāšanai ārvalstīs ir priekšrocības: piemēram, maksājot par nepieciešamo importu.
“Iestāžu iespējas mudināt eksportētājus palielināt ārvalstu valūtas pārdošanu ir gandrīz izsmeltas. Rublis ir kļuvis par ķīlnieku tiem pasākumiem, ko mūsu varas iestādes ir veikušas pēdējā pusotra gada laikā: atteikšanās no maksājumiem “nedraudzīgās” valūtās un pāreja uz rubļiem,” rezumē Finam Financial Group vadošais analītiķis Aleksandrs Potavins.
