Rubiks tik viegli neizspruks 18
Pārsūdzēts Drošības policijas (DP) lēmums izbeigt kriminālprocesu pret Alfrēdu Rubiku.
“DP varētu izvirzīt uz gada jokdara balvu, ja tas neizskatītos tik bēdīgi. Septiņus mēnešus pētīt un vētīt, lai beigās sagatavotu tik vāju tiesisko argumentāciju, ir tiešām jāmāk… DP acīmredzami nav iedziļinājusies nedz vietējā, nedz starptautiskajā tiesu praksē. Turklāt Krimināllikuma interpretācijā tā ir izmantojusi ļoti gramatisku pieeju, ignorējot gan šā panta mērķi, gan tapšanas vēsturi, gan sasaisti ar citiem tiesību aktiem,” uzskata sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš nupat Ģenerālprokuratūrā pārsūdzējis DP lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret Rubiku par eirodeputāta publiski pausto deportāciju attaisnošanu.
Savā iesniegumā Kaprāns norādījis, ka Krimināllikuma 74. 1. panta (par noziegumu pret cilvēci attaisnošanu) nepiemērošana praksē var izraisīt neprognozējamas sekas citu noziegumu pret cilvēci, piemēram, holokausta attaisnošanā, tādējādi destabilizējot situāciju sabiedrībā un radot kaitējumu Latvijas starptautiskajai reputācijai.
Ņemot vērā, ka DP izmeklētājiem līdz šim bijušas grūtības saskatīt juridiskus pārkāpumus Rubika rīcībā, savā jaunajā iesniegumā pētnieks lietas būtību drošībniekiem skaidro gluži kā neapķērīgiem studentiem – punktu pa punktam:
pirmkārt, viņš atgādina, ka 2008. gada Eiropas Savienības Padomes ietvarlēmums “Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” nosaka, ka dalībvalstīm jāparedz kriminālatbildība par genocīda noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu.
Otrkārt, iesnieguma autors paskaidro, ka sistemātiskās staļiniskā padomju režīma īstenotās Latvijas civiliedzīvotāju slepkavības, deportēšanas, spīdzināšanas, nelikumīgas apcietināšanas un citas represijas savukārt pilnībā atbilst LR Krimināllikuma 74.1. pantā norādītajiem noziegumiem pret cilvēci.
Treškārt, lai laikus noņemtu iespēju juridiski atrunāties, ka “nav konkrēta cietušā”, jaunais zinātnieks norāda, ka vairāku desmitu tūkstošu cietušo vidū ir arī viņa vecmāmiņas vecāki Rozālija Šmidens un Vilis Šmidens, kuri 1949. gada 25. martā tika izsūtīti no Jelgavas apriņķa Īles pagasta mājām “Mieriņi”. “Likumsakarīgi, ka 1894. gadā un 1889. gadā dzimušie vecmāmiņas vecāki jebkurā gadījumā vairs nevarētu sevi aizstāvēt kriminālprocesā 2014. gadā,” skaidro autors. Kriminālprocesa likuma 96. pants paredz, ka, ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt arī pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem un citi tuvinieki. Viņš arī vērš uzmanību, ka Rubika naidu kurinošie izteikumi par to, ka 1949. gadā izsūtītie varētu būt “sadarbojušies ar fašistiem”, aizskar gan cietušo, gan viņu pēcnācēju cieņu un godu.
Ceturtkārt, Kaprāns pauž, ka procesa virzītājs (DP) nav pareizi izpratis Satversmes 100. pantā nostiprinātās vārda brīvības lomu šajā tiesiskajā situācijā.
Piektkārt, ņemot vērā, ka DP apšaubījusi, vai Rubikam bijis nodoms veikt nozieguma attaisnošanu, pētnieks atgādina, ka Sociālistiskās partijas līdera politiskā darbība ilgstoši un sistemātiski vērsta uz Latvijā dzīvojošo etnisko grupu konfrontēšanu, noliedzot starptautiski atzītus vēstures faktus.
Kaprāns lūdz atzīt viņu par cietušo un savu deportēto vecvecvecāku pārstāvi, ļaut viņam iepazīties ar DP lēmumu izbeigt kriminālprocesu un galvenais – saukt A. Rubiku pie kriminālatbildības par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka pēc pārsūdzības saņemšanas tā, ilgākais mēneša laikā, tiks izvērtēta, un, ja prokurors argumentus atzīs par pamatotiem, tad lieta tiks pārsūtīta DP atkārtotai izmeklēšanai.
Jau rakstīju, ka DP pieņēmusi lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret Rubiku, jo nav saskatījusi noziedzīgu nodarījumu eirodeputāta paziņojumā, ka 1949. gada deportācijas bijušas pamatotas. Šis DP lēmums raisījis pamatotu sašutumu arī “LA” lasītājos. “Vajadzētu publicēt to Drošības policijas cilvēku vārdus, kuri parakstīja šo atzinumu un tādējādi acīmredzot uzskata, ka sirmgalvju un bērnu nogalināšana ir attaisnojama,” ieteica mūsu ilggadējā lasītāja Daina Elsberga. Diemžēl pa oficiāliem kanāliem šādu informāciju iegūt nav iespējams – lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu netiek publiskots. Arī tā pieņēmējus DP neatklāj. Taču no neoficiāliem avotiem zināms, ka Rubika lietu izmeklējis DP darbinieks Rihards Poļaks, kurš arī esot lēmis par lietas izbeigšanu. DP neatklāj arī, kādus ekspertus piesaistīja vēsturisko atzinumu sniegšanai, vien skaidro, ka tie bijuši “nozares autoritātes no Latvijas Universitātes”. Šeit gan jāpiebilst, ka vēsturnieks savā atzinumā bija norādījis, ka Rubika izteikumi neatbilst vēstures faktiem, bet, par spīti tam, tika atrasts juridisks iemesls lietu izbeigt.
