– Somija vēl nav iesaistījusies “Rail Baltica” projektā. Vai tā to varētu izdarīt tuvākajā nākotnē? 8
– Somi ir ļoti aktīvi. Poļiem arī ir tiesības paredzētas. Abas valstis piedalās visu trīs Baltijas valstu akcionāru sapulcēs un starpvaldību darba grupu sanāksmēs. Somija varētu pieslēgties kā akcionārs agrāk, nekā varētu gaidīt. Sapnis par došanos uz Berlīni nevar piepildīties, nebraucot cauri Polijai.
Polijā aprīlī pabeigs pētījumu par līnijas būvēšanu starp Bjalistoku un punktu, par kuru ir vienošanās uz Polijas–Lietuvas robežas. Nākamā saruna būs par sliežu attīstīšanu no Varšavas līdz Bjalistokai. Rietumu platuma sliedes ir no Varšavas līdz Berlīnei. Bet pa tām nevar dabūt vajadzīgo ātrumu. Jārunā, kā ar laiku uzlabot ātrumu, lai nonāk līdz 240 km/h.
– Vai Somijai būtu reāls tuneļa variants zem Somu līča? Viņi ar igauņiem jau apspriež projektu, ko nodēvējuši par Talsinkiem.
– Es pārāk maz zinu par tuneļa variantu. Es zinu, ka Tallinas ostā ir nosprausti punkti, kur sliedes pienāktu pie tuneļa. Taču tuneļa projekts ir ļoti dārgs. Tāpēc vispirms būs īpašie prāmji.
– Pirmais dzelzceļa projektēšanas posms līdzfinansējuma saņemšanai ir iesniegts – dzelzceļa izbūve no lidostas līdz stacijai un multimodālā centra izbūve. Kas sekos tālāk?
– Vispirms jābūt projektēšanai. Ir bijuši daži iepirkumi, galvenokārt par analīzēm, pētījumiem, plāniem. Mēs tūlīt sludināsim nopietnu iepirkumu, lai uzstādītu tehniskos standartus un dizaina vadlīnijas visam dzelzceļam, kam būs pakļauti vispārējie tehniskie zīmējumi. Domāju, ka no Latvijas puses tās būs “Eiropas dzelzceļa līnijas”. Mūsu akcionārs, iespējams, būs tas, kas sludinās iepirkumu Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā.
– Tātad “Eiropas dzelzceļa līnijas”, nevis “RB Rail” sludinās iepirkumu?
– Visticamāk.
– Kad būs uzbūvēta stacija, gan dzelzceļš divos stāvos, kas šķērso ceļus, kam tas piederēs?
– Visa uzbūvētā infrastruktūra piederēs katras valsts Satiksmes ministrijai. Uzdevumus projektēt dosim mēs. Patlaban nevaru pateikt, kāda būs mūsu un citu institūciju atbildība. Par to vēl nav vienošanās.
– Tātad vēl ir pāragri runāt par trīs valstu kopīgu iepirkumu?
– Visiem iepirkumiem – vietējiem, reģionālajiem un nacionālajiem – būs jāpakļaujas vieniem un tiem pašiem nosacījumiem. Tos īstenos pēc vienādiem standartiem.
Nesen būvēja dzelzceļu no Francijas uz Spāniju. Aizmirsa ieplānot robežas pārejas posmu. Nav bijis neviena ES infrastruktūras pārrobežu projekta bez problēmām starp valstīm. Tomēr nešaubos, ka “Rail Baltica” var uzbūvēt.
– Vai paredzat lielu ārvalstu kompāniju interesi par šiem iepirkumiem?
– Protams. Tā ir jau patlaban. Ķīnas uzņēmumiem ir interese, bet ir arīdzan gandrīz visu ES valstu kompāniju milzīga interese. “Rail Baltica” ir vislielākais projekts šajos platuma grādos pēdējo simts gadu laikā. Pieci miljardi eiro. Milzīgs ES naudas ieguldījums. Tas ir jāīsteno pareizi, kvalitatīvi, lai būtu ilgtspējīgs. Katrai Baltijas valstij atsevišķi to īstenot neizdosies.
