– Kad reāli būs jāsāk domāt par vilcienu iepirkumu? 8
– Tuvākajā nākotnē vilcieni vēl jāpērk nebūs. Mūsu nākamie pasažieri, kas galvenokārt izmantos “Rail Baltica” iespējas, patlaban ir 12 – 15 gadus veci. Viņi būs pasažieri, uzņēmumu vadītāji. Tie, kas nodarbosies ar biznesu.
Kad nonāks līdz pirkšanai, iespējams, prasības vilcieniem būs citādas nekā patlaban. Būs attīstījušās tehnoloģijas.
Taču nojaušu, ka patiesais jūsu jautājums ir par to, vai Latvijā spēj kaut ko nopirkt atbilstoši kvalitātei, prasībām un bez korupcijas. “RB Rail” uzdevums, manuprāt, ir nodrošināt to, ka visus ar šo projektu saistītos iepirkumus veic pēc noteiktiem nosacījumiem profesionāli, atklāti un taisnīgi. Un cilvēki zina, ka tas notiek atklāti, profesionāli un taisnīgi. Tas ir mans mērķis amatā, kuram mani izvēlējās.
“RB Rail” par to atbild Eiropas komisijas (EK) priekšā par 85% naudas piešķīrumu no CEF (“Connecting Europe Facility”). Līdz ar to arī mana galvenā atbildība ir pret EK, nevis pret citu valstu dažādām institūcijām.
– Jūs personīgi algo akcionāri?
– Jā, dalībvalstis. Visiem ir jāiemācās kopā sadarboties. Šveiciešiem ir ļoti labs teiciens – velns mājo detaļās. EK skaidri pateica, ka vēlas redzēt līdz jūnija beigām, ka trīs valstis ir vienojušās, kā šo uzņēmumu reāli darbinās.
– Trīs Baltijas valstis nevēlas veidot kopīgu lidsabiedrību, lai gan tai neapšaubāmi būtu lielākas izaugsmes iespējas. Uz dzelzceļa varētu izdoties tas, kas neizdodas gaisā?
– Katrai valstij ir savas intereses. Igaunijas ekonomikas ministrs man vaicāja, vai es varu garantēt, ka “Rail Baltica” kopuzņēmumam nebūs zaudējumi. Viņiem nesokas ar infrastruktūras projektiem, ar lidsabiedrību. No pieredzes varu teikt, ka trīs Skandināvijas valstis mums šķiet ļoti vienotas, tās labi sadarbojas. Īstenībā starp tām ir milzīga sāncensība. Tās viena otru uztver tikpat asi kā trīs Baltijas valstis. Starpība ir tā, ka ekonomiskā attīstība un sadarbības attīstība viņu starpā ir ilgāka un pozitīvāka nekā trim Baltijas valstīm.
Visi uzskata, ka Baltijas valstis ir ļoti monolītas. Katra no Baltijas valstīm vēlas pierādīt savu īpašo vietu zem saules. Vienīgā reize, kad visām Baltijas valstīm bija spēja kaut ko reāli darīt kopā, bija Baltijas ceļš. Vēsturiski vērtējot, mums ir dažādas intereses. Parasti tikai spiediens no ārpuses liek sarosīties un kaut ko kopā darīt. Es ļoti ceru, ka mēs trīs samērā mazas valstis varam par lieliem projektiem kopīgi vienoties. Es ļoti labi apzinos, ka ir visu trīs valstu intereses, kas atrodas kaut kur zem sliedēm pazemē. Jautājums ir par to, vai spējam virzīties uz kopīgo, nevis uz individuālo labumu.
