Valstu intereses jāatstāj zem sliedēm. Saruna ar “RB Rail” valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu 8
Par jaunumiem Eiropas platuma sliežu ceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanā žurnālistiem Ivaram Bušmanim un Uldim Graudiņam stāsta kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja BAIBA RUBESA.
– Kāds iedzīvotājiem būs labums no “Rail Baltica” dzelzceļa pēc desmit gadiem, kad tas būs uzbūvēts?
– Dzelzceļš būs, ja Dievs, valdība un pasaules attīstība dos, sāksim ar to. Pirmais ieguvums – būs ērts, moderns savienojums starp Baltijas valstīm un Rietumeiropas valstīm. Gan pasažieriem, gan arī kravām. Zinu, ka maršrutu Igaunijā un Latvijā veido un, iespējams, arī Lietuvā veidos tā, ka vilcieniem būs viegli piestāt pilsētās A, B un C. Uzreiz nāk prātā Salacgrīva, Bauska. Lielos savienojumus būvēs tā, lai mazajām stacijām var pielāgoties.
Mēs līdz nākamā gada beigām modelēsim alternatīvas visa projekta ekonomiskumam. No kurienes nāks pasažieri, no kurienes nāks kravas, cik tas varētu maksāt. Modelēsim biznesa plānus.
– Bet mums jau iestāstīts, ka vilcieni kursēs ik pēc divām stundām. Tas tiek solīts bez pamatojuma?
– Pieņēmums patlaban ir, ka vilciens kursēs ik pēc divām stundām. Vai tiešām varēs nodrošināt šādu regularitāti, es atklāti saku – nezinu. Tie, kas plānoja, garā prezentācijā pamatoja, kāpēc tā varētu būt. Tas ir jāpārbauda. Arī šie jautājumi ir atkarīgi no demogrāfijas visās Baltijas valstīs, no biznesa attīstības, no vilcienu garuma. Nevaru tik konkrēti atbildēt.
– Parasti arguments pret “Rail Baltica” būvniecību ir, ka vissvarīgākais kravu tranzīta virziens Baltijas valstīs ir austrumu–rietumu virziens. Maz ticama kravu plūsma esot ziemeļu–dienvidu virzienā.
– Es domāju, būs arī tā. Ir uz pētījumiem balstīti aprēķini par kravām no Eiropas dienvidu ostām uz ziemeļiem. Notiek cīņa par to, kā varēs pieslēgties citiem ceļiem. Prognozes gan ir 10 – 15 gadus perspektīvā.
Uzņēmējiem visās Baltijas valstīs vajadzētu sākt domāt par ražošanu un eksportu uz valstīm, kur tas viegli būs iespējams pēc sliežu ceļa uzbūvēšanas. Pētījumi saistās ar Adrijas koridoru. Ņemsim vērā arīdzan vēlmi lielu daļu kravu pārcelt no ceļiem uz sliedēm. Zinu, ka “Air Baltic” vadītājam Martinam Gausam jautā – kas tad ar Rīgas lidostu notiks, ja tik viegli varēs braukt starp Baltijas valstu lielajām pilsētām? Arī lidosta pārkārtosies. Redzam, ka “Eurorail” darbība ietekmēja ceļošanu no Londonas uz Parīzi un no Londonas uz Briseli.
