Rubeņa tēzes pārtop manifestā 0
Tā idejas aizsākums ir tēzes, kuras mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai diskusijas “Garīgā dimensija un politika” laikā Rīgas pilī 7. februārī.
Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski (Nacionālā apvienība), nolēma uzrunāt sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, aicinot piedalīties Latvijas iedzīvotāju vienošanā.
Pirmie manifestu parakstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, teoloģijas doktors Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī atbalstītāji akadēmiķis Jānis Stradiņš, režisori Varis Brasla un Mihails Gruzdovs, žurnāliste Daina Bruņiniece, “Prāta vētras” mūziķi Jānis Jubalts, Renārs Kaupers, Māris Mihelsons un Ingars Viļums un “Prāta vētras” menedžere Daiga Bērziņa, bērnu ārsts Pēteris Kļava, rakstniece Marina Kosteņecka, dziedātāja Marija Naumova, tēlnieks Gļebs Panteļejevs un autosportists un uzņēmējs Māris Saukāns. Paredzēts, ka šodien pēc atgriešanās no viesizrādēm Vīnē parakstīsies arī aktieris Gundars Āboliņš.
Ikviens, kas piekrīt manifestā paustajām idejām, var doties uz Valsts prezidenta kanceleju un parakstīties zem šā dokumenta darba dienās no plkst. 9 līdz 17. Manifestam ir arī oficiāls tulkojums krievu valodā.
Labas gribas manifests Rīgā 2012. gada 13. februārī Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību. Mēs visi esam cilvēki, savā dziļākajā būtībā vienādi vērtīgas būtnes, katrs ar saviem izaicinājumiem un tiesībām īstenot savus sapņus. Katram no mums ir iespējas augt, īstenot mūsu garīgos uzdevumus. Tas nenozīmē meklēt vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, bet mācīties kļūt redzīgākiem, saprotošākiem, atvērtākiem, iecietīgākiem, vairāk realitātei pamodinātiem cilvēkiem. Mēs esam vienojušies kopīgā mīlestībā un cieņā pret Latviju kā mūsu visu dzimteni. Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošas tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas. Pilnvērtīga sabiedrības integrācija ir iespējama, tikai sasniedzot dziļāku un plašāku apziņas attīstības līmeni. Tāpēc mēs izvēlamies nekultivēt cilvēka zemākos instinktus un ēnas, bet veicināt mūsu visu izaugsmi.
Mēs apzināmies, ka agresija un naids vienmēr pagriežas pret tiem, kas to iniciējuši. Mīlestībā pret Latviju mēs apņemamies neveicināt naidu, agresiju un neiecietību. Mēs atsakāmies gūt labumu no bailēm un lietot agresīvu leksiku. Mēs mācīsimies agresīvi nereaģēt uz agresiju, ko pauž radikāli un neiecietīgi cilvēki.
Reklāma
Mēs uzskatām, ka jebkura problēma ir atrisināma savstarpējas cieņas un atbildības pilnā dialogā starp ieinteresētajām pusēm. Mēs vēlamies pārspēt katrs savu egocentrismu ar pārliecību, ka tas ir īstais ceļš pretī lielākam mūsu sabiedrības briedumam un brīvībai. Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, taču uzskatām, ka mūsu aicinājums ir celt tiltus starp atšķirīgiem cilvēkiem arī tad, ja tas nozīmē atstāt komforta zonu, kļūt neaizsargātam, ievainojamam un panest pretrunu spriegumu. Mēs apzināmies, ka sevī nesam redzamas un neredzamas, apzinātas un neapzinātas pagātnes pēdas un ievainojumus. Mēs apzināmies, ka vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas – kurš vairāk vainīgs. Mēs apzināmies, ka piedošanas mācīšanās prasa daudz pūļu un laika, bet mēs vēlamies to īstenot mūsu Latvijas valsts, sabiedrības un mūsu bērnu nākotnes vārdā, un tādēļ aicinām visus labas gribas cilvēkus, kuriem dārga Latvijas nākotne, pievienoties šim aicinājumam, apliecinot to ar savu parakstu. |
Lietuvas Republikas Seima deputātu aicinājums saistībā ar 18. februāra referendumu Latvijas Republikā
18. februārī Latvijā notiks referendums, kurā Latvijas pilsoņi paudīs savu viedokli par priekšlikumu piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai.
Mēs, Lietuvas Republikas Seima parlamentārās grupas “Par latviešu un lietuviešu vienotību” biedri, uzskatām, ka šī iniciatīva ir vērsta pret Latvijas valsts pamatiem, rada briesmas latviešu nacionālajai kultūrai un tiecas sanaidot tās pilsoņus.
Aicinām visus lietuviešu izcelsmes Latvijas pilsoņus solidarizēties ar latviešu tautas un valsts vitālajām interesēm un referendumā teikt “pret” otrai valsts valodai Latvijā, kā arī mudināt visus, kas jūt atbildību pret Latvijas valsti, rīkoties tāpat.
Ģintars Songaila, Lietuvas Republikas Seima parlamentārās grupas “Par latviešu un lietuviešu vienotību” priekšsēdētājs
Parlamentārās grupas biedri: Vida Marija Čigriejiene, Juļus Dautarts, Laimonts Diņus, Aļģis Kazulēns, Rīts Kupčinsks, Ģedimins Navaitis, Auksute Ramanauskaite-Skokauskiene, Rimants Smetona, Kazimirs Oka, Justins Urbanavičs, Valdemars Vaļķūns. Viļņā, 2012. gada 13. februārī
