RSU zinātnieki īstenos pētījumus Covid-19 seku mazināšanai 0
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki sākuši pētījumus Covid-19 seku mazināšanai, piesaistot finansējumu 1,33 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja universitātes mediju attiecību vadītāja Ieva Nora Gediņa.
Viņa atklāja, ka epidemiologi, infektologi, sabiedrības veselības speciālisti, molekulārbiologi, farmaceiti, bioķīmiķi, bioinformātiķi, juristi, ekonomisti, politologi, psihologi, komunikācijas speciālisti un citi RSU zinātnieki līdz gada nogalei intensīvi strādās septiņos projektos, kurus nupat apstiprinājusi Latvijas Zinātnes padome (LZP) valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai.
Trīs projektus RSU vada, bet četros ir partnera statusā.
Pēc Gediņas paustā, LZP izsludinātās valsts pētījumu programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību, aizsargāt iedzīvotājus un, īstenojot augstas gatavības zinātniskos projektus, kā arī steidzami atjaunot ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.
Pētījumi tiek īstenoti trīs tematiskajās jomās – veselības aprūpe un sabiedrības veselība, inženiertehniskie risinājumi, kā arī tautsaimniecība un sabiedrības labklājība. Kopumā līdz 2020.gada 31.decembrim paredzēts īstenot 10 projektus, kurus, kā ziņo LZP, augstu novērtējuši starptautiskie zinātniskie eksperti.
Zinātnes mobilizācijai cīņai pret vīrusu no valsts budžeta kopumā atvēlēti teju pieci miljoni eiro.
Gediņa klāstīja, ka apjoma un finansējuma ziņā lielākie ir RSU Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces docentes Andas Ķīvītes-Urtānes vadītais projekts “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, Infektoloģijas katedras vadītājas profesores Ludmilas Vīksnas vadītais projekts “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” un RSU Komunikācijas studiju katedras pētnieces Alises Tīfentāles vadītais projekts “Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”.
RSU Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe uzsvērusi, ka Latvijā šī ir unikāla pētniecības programma, jo tā esot dinamiska, starpdisciplināra un vērsta uz plašu sadarbību starp zinātniskajām institūcijām.
Zinātnes departamenta direktores ieskatā, liela nozīme bijusi arī veiktajam “mājasdarbam”, proti, ārkārtējās situācijas sākumposmā RSU zinātnieki izveidoja datubāzi ar iespējamajām pētniecības tēmām, kādas varētu realizēt RSU pandēmijas kontekstā, nemitīgi to papildinot, kā arī piedaloties ar idejām LZP organizētajā Covid-19 izpētes platformā.
“Kad tika izsludināta valsts pētījumu programma, tas, ka pētniekiem jau bija idejas un uzsākti projekti, kā arī bija iegūtas visas nepieciešamās atļaujas pacientu paraugu ievākšanai un izmantošanai, palīdzēja operatīvi samobilizēties,” klāstīja Ņikitina-Zaķe, uzsverot, ka īpašs paldies jāsaka arī Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas piešķīra finansējumu Covid-19 pacientu iesaistīšanai.
Tika skaidrots, ka pateicoties fonda atbalstam, izdevies sākt ievākti bioloģiskos paraugus un fenotipiskos datus, kas turpmāk tiks izmantoti vīrusa un slimības izpētei, tostarp arī valsts pētījumu programmā.
Vienlaikus Gediņa atklāja, ka RSU Zinātnes departamenta direktore paudusi gandarījumu, ka apstiprinātie projekti ir viens otru papildinoši. Piemēram, projektā “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” tiek ievākti dati, kurus pēcāk analizē profesores Vīksnas vadītajā projektā.
RSU pārstāve norādīja, ka mijiedarbība un datu apmaiņa noritēs arī starp medicīnas un veselības aprūpes, kā arī sociālo zinātņu projektiem. Turklāt iegūtie dati būs atvērti un pieejami lietošanai citiem pētniekiem un sabiedrībai kopumā.
