RSU profesore Vīksna: “Mēs nezinām, kādi vakcīnai varētu būt blakusefekti pēc gadiem!” 4
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras vadītāja, profesore Ludmila Vīksna nav ļoti optimistiska par Covid-19 vakcīnu, un būtu ļoti atturīga pielietot cilvēkam ilgākā laikā nepārbaudītu vakcīnu.
Paziņojumā RSU mājaslapā minēts ekspertes viedoklis, kurā viņa apgalvo, ka tas, ka šobrīd vakcīnai nav blakusefektu un ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, nenozīmē, ka tās būs arī nākotnē.
“Mēs nezinām, kādi vakcīnai varētu būt blakusefekti pēc gadiem. Vakcīnu teorētiskie piedāvātāji jau ir paziņojuši, ka nedos to bērniem un pusaudžiem, tas liecina, ka arī viņiem ir zināmas bažas,” norādījusi Vīksna, uzsverot, ka ir jāizvērtē, kas ir lielāks ļaunums – slimība, kuras gaitu mēs zinātu, vai vakcīna, kuras iespējamos blakusefektus nākotnē mēs vēl nezinām.
Profesore uzsvēra, ka joprojām uzskata, ka Latvija iet cauri epidēmijai ar pozitīvu zīmi. “Esam ļoti labi uzvedušies šajā laikā no visiem viedokļiem raugoties,” apgalvoja eksperte.
Tāpat viņas kā infektoloģes uzskats ir, ka ar Covid-19 mēs būsim aktīvi nodarbināti divus trīs gadus, taču pēc tam vienkārši sadzīvosim ar šo slimību.
Vīksna ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināta valsts pētījumu programmas “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” projekta vadītāja.
Komentējot pētījumu, eksperte uzsvēra, ka tas ir plašs, un tajā ietilpst vairāki pēc apjoma mazāki un pēc darba uzdevuma mērķtiecīgāki vai fokuksētāki pētījumi.
Viņasprāt, šis pētījums ir īpaši nozīmīgs pacientiem tādēļ, ka projektā tiek pētīta klīniskā aina, precizētas un noskaidrojas sūdzības, izzināts kādas cilvēku grupas ir pakļautas sliktākai slimības gaitai un kādas labākai gaitai.
Projektā arī tiek pētīts, vai Latvijas iedzīvotājiem cilvēkiem no imunoģenētikas viedokļa ir kādas īpatnības, un kādēļ Latvijā ir esošā slimības izplatības gaita.
“Pētīsim arī kādas antivielas veidojas cilvēkiem, kādas ir pretvielas pret vīrusu.
Būs arī sociāli demogrāfiskais pētījums, kurā aptaujāsim gan pacientus, gan darbiniekus. Noteiksim, vai un cik bieži Covid-19 pacientiem vienlaikus ir arī citas infekciju slimības,” atklāja profesore.
Vienlaikus viņa informēja, ka vienu pētījuma sadaļu ar nosaukumu “Solidarity trial” ir iniciējusi Pasaules Veselības organizācija, un tajā Latvijas un citu valstu zinātnieki pētīs noteiktu medikamentu izmantošanu un efektivitāti.
Pēc viņas paustā, kolēģi Biomedicīnas centrā pēta arī pašu vīrusu, kā tas mainās, un daži esot iesaistījušies vakcīnu pētījumos kopā ar citām valstīm, jo vakcīnas izstrāde esot pa spēkam tikai lielām valstīm ar ievērojamiem resursiem un iestrādēm.
“Tam ir vajadzīgi virusoloģijas institūti ar modernām iekārtām un plašu pētnieku kolektīvu, tomēr Latvijas pētnieki, ņemot vērā mūsu augsto kvalifikāciju, ir uzaicināti piedalīties, un, cik es zinu, kolēģu idejas radušas atbalstu tālākai izpētei,” apgalvoja Vīksna.
Vaicāta, vai varētu pieļaut, ka Latvijas iedzīvotāju ģenētikā ir kādas iezīmes, kuras neļauj vīrusam izplatīties tik plaši kā daudzās citās pasaules valstīs, Vīksna norādīja, ka noteikti zināms, ka dažu citu slimību gadījumā tā ir.
Pētnieki cer, ka, iespējams, konstatēs kādu imūnģenētisku specifiku. “Jau gatavojot projekta pieteikumu, izvēlējāmies tādas pētījumu sadaļas, kurās mums ir pieredze, un ģenētikas sadaļā mums jau ir iestrādes. Mēs zinām, kādi ir protektīvie gēni un kādi ir riska gēni cilvēkiem, piemēram, saistībā ar ērču encefalītu, vīrusa hepatītu C vai HIV. Covid-19 būtu nākamā pētāmā pataloģija, un mēs varēsim salīdzināt pētījuma rezultātus ar to, ko mēs jau zinām par citu slimību pacientiem,” informēja Vīksna.
Tāpat viņa atzīmēja, ka daudzi ārvalstu kolēģi jautājot, vai tā ir tikai sagadīšanās, ka Latvijā salīdzinoši veiksmīgi “iet cauri” epidēmijai, vai tā ir aktīva valdības rīcība un sabiedrības disciplinētība, vai varbūt Latvijai ir kas īpašs ģenētikā. “Arī to mēs pētīsim, vai mūs kas atšķir no citu reģionu iedzīvotājiem, un kādēļ ar Covid-19 saslimušo skaits ir salīdzinoši neliels,” klāstīja Infektoloģijas katedras vadītāja.
Projektā iesaistītie cer, ka pētījums ļaus vēl labāk organizēt veselības aprūpi pacientiem, bet, pats galvenais, ļaus uzzināt, kā slimība attīstās un, kurus no bioķīmiskiem vai citiem rādītājiem varētu uzskatīt par marķieriem, tam, ka slimības gaita būs vieglāka vai grūtāka.
Pēc viņas sniegtās informācijas, kamēr nav pieejama medikamenta, kas ir tieši vērsts uz vīrusu, tikmēr iespējams ārstēt pacientus, kā mediķi saka, patoģenētiski, tas ir, iedarbojoties uz atsevišķiem slimības attīstības posmiem.
“Piemēram, ja pacientam ir plaušu patoloģija, mēs ārstējam to, tomēr, ja marķiera rādītāji uzrādīs, ka pacientam būs problēmas ar nierēm, mēs jau savlaicīgi varam to sākt ārstēt, tādējādi būtiski atvieglojot slimības gaitu un, protams, samazinot mirstību,” apgalvoja Vīksna.
Pētījumā plānots noskaidrot arī to, kādas sekas slimība atstāj. Viņa skaidroja, ka ir tādas slimības, kuras pārslimo, un negatīvu seku praktiski nav, taču ir slimības, kuras pārslimo un nekad vairs nebūs tā kā agrāk, jo paliek kāda orgāna vai sistēmas bojājums. Pētnieki plāno veikt tā saukto dinamisko novērošanu, kuru pēc projekta potenciāli varētu pārņemt veselības aprūpe.
Pētījuma gaitā paredzēts izveidot vadlīnijas, kā rīkoties noteiktās situācijās – kuru pacientu stacionēt, kurš var ārstēties mājās, kā izmeklēt, cik bieži un kādus medikamentus pielietot, kā sekot slimības gaitai un citus ieteikumus.
Jau ziņots, ka kopumā RSU zinātnieki sākuši pētījumus Covid-19 seku mazināšanai, piesaistot finansējumu 1,33 miljonu eiro apmērā.
Pētījumi tiek īstenoti trīs tematiskajās jomās – veselības aprūpe un sabiedrības veselība, inženiertehniskie risinājumi, kā arī tautsaimniecība un sabiedrības labklājība. Kopumā līdz 2020.gada 31.decembrim paredzēts īstenot 10 projektus, kurus, kā ziņo LZP, augstu novērtējuši starptautiskie zinātniskie eksperti. Zinātnes mobilizācijai cīņai pret vīrusu no valsts budžeta kopumā atvēlēti teju pieci miljoni eiro.
RSU informēja, ka apjoma un finansējuma ziņā lielākie ir RSU Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces docentes Andas Ķīvītes-Urtānes vadītais projekts “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, Vīksnas vadītais projekts un RSU Komunikācijas studiju katedras pētnieces Alises Tīfentāles vadītais projekts “Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”.
