Profesore par centralizēto eksāmenu rezultātiem skolās: Ir nevis slikti, bet pilnīgi traģiski 274
Godīgi sakot, mani arī tas pārsteidz – es nedomāju, ka ir tik slikti. Pat ne slikti, ir traģiski – mani pārsteidz tas, ka nav nekādas reakcijas no Izglītības ministrijas puses, tādas asas reakcijas, un ka nav vispār nekādas reakcijas no arodbiedrības, tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja Ilga Kreituse, RSU profesore, politoloģe.
“Skolas būs ciet, nauda būs. Bet kur ir skolēnu zināšanas? Arī pašlaik tieši Izglītības ministrijā notiek šī trijnieka maiņa – ministri paliek savā vietā, nomainās valsts sekretārs un nomainās parlamentārais sekretārs. Vietā nāk cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ar izglītības,” nobažījusies ir Kreituse.
Parlamentārā sekretāre bijusi komunikācijas vadītāja Jaunajai Vienotībai – jā, laba, jauka meitene, ar maģistra grādu, viss kā pienākas, bet viņas priekštats par skolas izglītības sistēmu, programmu – man ir šaubas par viņas spējām, jo zinu viņu kā studenti, atzīst Kreituse.
Arī valsts sekretāre – viņa ir vairāk strādājusi ar projektiem, ar vadīšanu, bet ar to praktisko pusi – te ir rezultāts. Cik reizes šajā raidījumā neesam runājuši par to, ka strauji kaut kas jādara ar sociālo zinātņu programmu. Jautājums par vēstures pasniegšanu skolām – esam daudz reižu par to runājuši. Levita kungs runāja par to, ka jāmāca vēsturi. Visi saka – jā, bet praktiski nekas nenotiek, uz problēmu vērš uzmanību profesore.
“Centralizēto eksāmenu vēsturē kārtoja tikai tie, kas uzskatīja, ka viņi zina vēsturi. Tas nav obligātais eksāmens, bet rādītājs ir tikai 38% – tas ir četrinieka līmenī.
Ja mēs runājam par mūsu valsts nacionālo pacēlumu, mēs runājam par latviešu valodu, mēs runājam par tradīciju atzīšanu, bet ja cilvēka bērns nezina neko, tad tur jau nav skolēns vainīgs, tur ir vainīga izglītības sistēma un kas pasniedz to vēsturi,” uzskata Kreituse.
Ja 12.klasē nepasniedz vairs vēsturi, kādas tur zināšanas no viņa apzinīgajā vecumā var prasīt eksāmenā? Sociālās zinībās ir vesela programma, kur nav nevienas mācību grāmatas, skolotājs ir kā pašdarbnieks, kā viņš māk, tā peld.
Sociālajās zinībās rādītājs 39%, laikā kad mums ir skolās veselas programmas, specializācija ir tieši sociālās zinības skolās, bet par rezultātiem visi klusē.
Ja runājam par latviešu valodu, latviskumu – 54% rezultāts. Angļu valodā 63%. “Tas nozīmē, uz kādu valodas izglītību mēs parējam, ja skatās pēc šiem rādītājiem? Kāpēc neviens par šo nerunā, kāpēc neuztraucas,” sašutusi ir Kreituse.
Profesore aicina aizdomāties par to, kā tas bijis arī senāk, ka uz ģimnāzijām brauca no lieliem attālumiem, ka brauca uz nedēļu, bija kopmītnes, tad kur tagad paliks tie bērni, kas brauks uz centra vidusskolām –
dienesta viesnīcās, kas par nepilngadīgajiem maksās, jo izglītība ir bemzkasas, kas pieskatīs bērnus?
Jaunā parlamentārā sekretāre esot solījusi visiem obligātu vidējo izglītību, kas būtu normāli, bt kā to realizēt, jo programma nevar būt vienāda akadēmiskajajā un amatu vidusskolā, sašutusi ir profesore.
