RSU policijas programmā nav aizpildīta pat puse budžeta vietu 7
Jaunajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmā „Policijas darbs”, kurā tiek apmācīti policijas vecākie virsnieki, no 100 paredzētajām budžeta vietām šobrīd aizpildītas ir tikai 40. Tikmēr politiķu dienas kārtībā nerimst jautājums par Policijas akadēmijas atjaunošanu, pirmdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Šajā mācību gadā jaunajā RSU programmā bija paredzēts uzņemt 100 studentus, taču pieteicās tikai 46. No viņiem seši jau ir atbiruši. RSU nav izprotams, kāpēc šī iespēja netiek izmantota, bet parādās jautājums par jaunas policijas augstskolas izveidi. “Mēs esam gatavi veidot uz RSU bāzes, tai skaitā uz Juridiskās fakultātes bāzes, tādu fakultāti, kur gatavotu darbiniekus tiesībsargājošām iestādēm pietiekoši plašā kontekstā – finanšu policija, militārā policija, pašvaldības policija, muitas policija,” stāsta RSU Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.
Policijas akadēmiju likvidēja krīzes gados – 2010. gadā. Patlaban policija savu apmācības sistēmu pakārtojusi šā brīža realitātei, proti, pērk ārpakalpojumu. Tā kā policija regulāri tiek pelta par izmeklēšanas zemo kvalitāti, RSU jaunā profesionālā bakalaura studiju programma policijas vecāko virsnieku apmācībai tika izstrādāta pērn.”Šāda studiju programma nekur citur Latvijā nav. Tā ir unikāla, paredz četras specializācijas – kārtības policijas darbs, kriminālmeklēšanas policijas darbs, izmeklēšanas darbs un finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšana,” skaidro RSU Juridiskās fakultātes dekāns.
Lai arī patlaban policistus izglīto RSU, Iekšlietu ministrija (IeM) kā ilgtermiņa risinājumu turpina izvērtēt iespēju izveidot jaunu policijas augstskolu. Tuvākajā laikā par šo jautājumu organizēs starpinstitūciju darba grupu. Viens gan jau šobrīd esot skaidrs – šāda augstskola būtu jāveido pēc kardināli jauniem principiem. “Tā vairs nav juristu sagatavošana, bet izglītība, kas balstītos uz policijas vecākā virsnieka apstiprināto profesijas standartu. Otrs – diskutēsim par pieprasījuma apjomu,” norāda IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Tikmēr atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs pieļauj – ja sistēmā nav cilvēku, tad arī nav ko sūtīt mācīties. “Trūkst, visticamāk, zemā atalgojuma dēļ. Manā skatījumā šī reforma, kas valsts pārvaldē tagad tiek veikta kopumā – samazināt darbinieku skaitu, bet palielināt algu, ir vienīgā izeja Valsts policijā,” uzskata Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis („Vienotība”). Politiķi norāda, ka IeM uzdevums, veidojot darba grupu, būs saprast, kāds varētu būt ilgtermiņa risinājums attiecībā uz policistu apmācību. Lai gan jau šobrīd ir skaidrs, ka specializētas augstskolas izveide, kas sagatavotu likumsargus izmeklēšanas iestādēm, nebūtu lēta, tā izmaksātu vairākus miljonus.
