RSU pētniece: cilmes šūnu banku pārmērīgie solījumi var maldināt vecākus 0
Rīgas Stradiņa universitātes pētniece, bioloģijas doktore Inese Čakstiņa norāda uz satraucošu tendenci – cilmes šūnu bankas bieži sola vecākiem plašākas noglabātā materiāla pielietojuma iespējas, nekā zinātne šobrīd var apstiprināt. “Man kā zinātniecei ir grūti klausīties, kā publiskajā telpā tiek solītas iespējas tuvākajā nākotnē ar nabassaites cilmes šūnu palīdzību ārstēt teju jebkuru slimību, ieskaitot Dauna sindromu, autismu, HIV, Alcheimera, Parkinsona slimību un citas. Es neesmu pret nabassaites cilmes šūnu glabāšanu. Esmu par to, lai vecāki varētu veikt izvēli, balstoties uz objektīvu informāciju, saprotot, kas īsti ir tās iespējas, par kurām viņi maksā.”
Šobrīd Latvijā savus pakalpojumus sniedz vairākas privātas cilmes šūnu bankas, kuras piedāvā vecākiem nodot ilgstošā glabāšanā sava jaundzimušā bērna nabassaites cilmes šūnas. Īpaši zemā temperatūrā iespējams sasaldēt un uzglabāt gan asins šūnas, kuras paņemtas no nabassaites, gan pašas nabassaites audus. No šī materiāla izdalītās cilmes šūnas atsevišķos gadījumos var tikt izmantotas bērna ārstēšanā. Materiāla savākšana un gadu desmitiem ilgā uzglabāšana nav lēts prieks un tā ir vecāku brīva izvēle, vai izmantot cilmes šūnu banku pakalpojumus.
Cilmes šūnu banku reklāmas materiāli sastopami gan internetā, gan ārstniecības iestādēs, gan arī vietās, kur notiek jauno vecāku mācības. Dažādie bukleti un mājaslapas – visi kā viens cildina nabassaites cilmes šūnu daudzsološās iespējas. Tā kā vecākiem ne vienmēr ir pieejama neitrāla un objektīva informācija par cilmes šūnu izmantošanas iespējām, lēmums, vai atsaukties reklāmai, nereti tiek balstīts uz emocijām, vēloties sniegt savam bērnam “nenovērtējamu dāvanu”, nodrošinot viņam “veselības garantu”. Taču jāapzinās, ka saglabātās nabassaites cilmes šūnas nekādi negarantē iespēju novērst nopietnus veselības sarežģījumus, ar kuriem, iespējams, bērnam dzīvē nāksies saskarties. Liels vairums no smagām un grūti ārstējamām slimībām, ir ģenētiskas izcelsmes. Šādā gadījumā šo “kļūmīgo” ģenētisko informāciju nes arī pašas cilmes šūnas, gluži tāpat kā ikviena šūna cilvēka organismā. Līdz ar to cilmes šūnas nekādi nevarēs palīdzēt ārstēt, piemēram, Dauna sindromu. Turklāt grūti iedomāties, kā ar cilmes šūnu palīdzību būtu iespējams pārrakstīt ģenētisko informāciju ikvienā cilvēka organisma šūnā.
Svarīgi zināt, ka šobrīd nabassaites asins šūnu izmantošanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Tās var izmantot atsevišķu asins vēža paveidu ārstēšanā, taču ne visos gadījumos šī metode der. Arī RSU profesore, hematoloģe Sandra Lejniece apstiprina, ka reklāmas šajā jomā var būt ļoti maldinošas. “Nabassaites cilmes šūnas varēs lietot bērnam, ja viņš bērnībā saslims ar leikozi, taču ar saglabāto šūnu daudzumu var nepietikt, lai izārstētu pieaugušo. Ārsti un zinātnieki rekomendē nabassaites cilmes šūnas savākt un glabāt tikai tiem bērniem, kuru ģimenēs ir bijuši daudzi saslimšanas gadījumi ar asins vēzi.” Ja radiniekiem šādas slimības nav bieži novērotas, tad iespēja, ka saglabātās šūnas varētu noderēt, ir ļoti niecīga.
Nabassaites audu šūnām pielietojums potenciāli var būt plašāks nekā asins šūnām, jo tām var likt veidoties gan par skrimšļaudiem, gan kauliem, gan nervu šūnām, taču šo īpašību reālais pielietojums medicīnā pagaidām ir vēl pētāms, tāpēc jebkādi solījumi būtu kritiski jāizvērtē. Nākotnes iespējas ir viena no centrālajām lietām, pie kurām mēdz apelēt cilmes šūnu bankas. Reklāmas tekstos bieži lasāmas frāzes “šobrīd notiek aktīvi pētījumi par…”, “eksperimentālā kārtā jau tiek veikta terapija ar…” šādi it kā norādot uz nākotnes iespējām, ko strauji progresējošā zinātne teju, teju vērsīs par īstenību.
I. Čakstiņa: “Es pati nodarbojas ar šūnu pētījumiem un zinu, cik garš un sarežģīts ir cikls no pētījumiem laboratorijā līdz eksperimentālai terapijai dzīvniekiem, un, visbeidzot, līdz pierādītai un apstiprinātai medicīniskai tehnoloģijai cilvēku ārstēšanai. Pirmkārt, mēs nekad nevaram apgalvot, kāds būs pētījuma vai eksperimenta rezultāts. Otrkārt, tas, ka šobrīd laboratorijā iespējams pavairot, piemēram, aknu šūnas vēl nenozīmē, ka tūlīt varēsim izaudzēt visu aknu un sekmīgi pārstādīt. Aknas ir ļoti sarežģīts orgāns, kur simtiem šūnu veidu katram ir sava funkcija ļoti smalkā mehānismā. To nevar tik vienkārši atkārtot. Lai gan pētījumi šajā virzienā notiek, nav paredzams, vai un kad ko tādu būs iespējams paveikt. Treškārt, pat ja ar laiku zinātnieki spēs no pāris šūnām izaudzēt veselu orgānu, piemēram aknas vai sirdi, cilvēks pats ir brīnišķīgs cilmes šūnu avots, no kura jebkurā brīdī var ņemt neieciešamo materiālu. Daudz loģiskāk būtu izmantot vajadzīgā veida cilmes šūnas no pieauguša cilvēka organisma, nekā piespiest nabassaites asins šūnas pārvērsties par, piemēram, aknu šūnām. Protams, cilmes šūnu rezerves cilvēkā nav neizsmeļamas, taču jāatceras, ka arī no nabassaites saglabātās cilmes šūnas parasti ir visai niecīgā daudzumā.”
Zinātniece uzsver, ka nav iespējams sniegt viennozīmīgu padomu – izmantot vai neizmantot cilmes šūnu banku pakalpojumus. Vecākiem ir tiesības to darīt, ja tāda ir viņu izvēle. Taču ir svarīgi vecākiem nodrošināt patiesu, vispusīgu informāciju, un neradīt nepamatotas ilūzijas.
