Pētījumā apsekoto pacientu D vitamīna analīžu rezultāti ataino tipiskus Latvijas iedzīvotāju rādītājus – vairāk nekā 80 % pacientu ir D vitamīna nepietiekamība (< 30 ng/ml), turklāt no tiem, kam šis rādītājs tika konstatēts normas robežās, vien dažiem tas bija optimālajā līmenī (45-55 ng/ml). Interesanti, ka pētījumā iekļautajām sievietēm D vitamīna rādītāji ir nedaudz augstāki nekā vīriešiem. 0


RSU pētnieku secinājumus vēl interesantākus vērš kāds cits – Lielbritānijā, Līdsas Universitātē veikts pētījums, kurā pārsteidzoši tika konstatēts, ka pēc gadu ilgas papildu D vitamīna uzņemšanas sirds mazspējas pacientiem ievērojami uzlabojās sirds spēja sūknēt asinis. Abos pētījumos konstatētā D vitamīna ietekme uz sirds veselību rosina uz turpmāku izpēti, kas, iespējams, nākotnē ļaus sirds slimības ārstēt lētāk un efektīvāk.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Arī dr. K. Meidrops uzsver nepieciešamību turpināt iesākto: “Pagaidām nav izdevies pārliecinoši pierādīt saikni starp D vitamīna līmeni un pacientiem stacionārā konstatētajām komplikācijām pēc sirds operācijas. Šāda tendence iezīmējas, taču nedaudz pietrūkst līdz statistiski ticamai korelācijai. Tādēļ turpinām apkopot informāciju par lielāku pacientu skaitu, lai varētu pārliecināties par rezultātiem. Vēlamies arī sīkāk izdalīt dažādas komplikācijas un analizēt kontekstā ar D vitamīna rādītājiem. Esam ieplānojuši pievērst lielāku uzmanību pacientiem, kuriem šī vitamīna līmenis ir īpaši zems (zem 10 ng/ml), jo tādu mūsu pētījumā bija visai daudz. Interesanti būtu arī izpētīt D vitamīna ietekmi uz kardioķirurģijas pacientu veselības stāvokli ilgtermiņā, jo pašlaik mēs veicam šo novērtējumu tikai par salīdzinoši neilgu stacionārā pavadīto laiku.”

D vitamīns pazīstams kā “saules vitamīns”. Par spīti nosaukumam tas drīzāk gan ir hormons, ko sintezē cilvēka organisms, ādai nonākot saskarē ar saules ultravioleto starojumu. Neliela daļa nepieciešamā D vitamīna tiek uzņemta arī ar pārtiku (treknas zivis, olas dzeltenums), taču saules ietekme uz D vitamīna līmeni ir nesalīdzināmi lielāka. Lai gan ražīgākais un dabiskākais veids D vitamīna rezervju papildināšanai ir sauļošanās, tomēr jāatceras, ka vienlaicīgi tā paaugstina ādas vēža risku, tāpēc ir svarīgi šajā ziņā ievērot piesardzību un mērenību, kā arī uzticēties ārstu ieteikumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.