Publicitātes foto

RSU pasniedzējs Andris Grafs: Latviešiem ir bieza āda un īsa atmiņa 3

Ja kāda uzņēmuma darbība ir mums nepieņemama, viena no pilsoniskās aktivitātes formām ir vērsties pret to, neiegādājoties tā piedāvātās preces jeb “balsojot ar saviem maciņiem”. Diemžēl latviešiem joprojām ir bieza āda paciest netaisnību un īsa atmiņa, ka ātri aizmirstam, kāds ir pāridarījums, tā Latvijas Reģionu televīzijas raidījumā “Kaimiņu būšana Latvijā” saka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Andris Grafs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Raidījumā, kas veltīts pilsoniskās līdzdalības un aktivitātes jautājumiem, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, vērtējot pilsonisko līdzdalību 90. gadu sākumā un šobrīd, saka, ka tagad aktivitāte ir zemāka, jo daudzi cilvēki ir aizņemti ar ekonomisko jautājumu risināšanu, kā arī daļa aktīvo cilvēku ir aizbraukuši uz ārvalstīm.

Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents un Lielo kapu draugu pārstāvis Andris Gobiņš uzsver, ka Latvijā ir fantastiskas sabiedrības līdzdalības iespējas, un tas ir mūsu katra lēmums, vai vēlamies būt pilsoniski aktīvi, piemēram, piedalīties vēlēšanās, referendumos, līdzdarboties dažādās darba grupās interešu aizstāvēšanas nolūkos, doties piketos, ziedot, piedalīties talkās un jebkurā citā formā, jo piespiest nevienu nevar.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, lai arī daudzos politikas plānošanas dokumentos un pētījumos pilsoniskā līdzdalība tiek definēta kā viens no būtiskiem demokrātiskas valsts pastāvēšanas faktoriem, realitātē tas tik spoži nav. Andris Gobiņš uzsver, ka politiķiem un ierēdņiem vajadzētu veidot komunikāciju ar NVO pārstāvjiem saprotamāku, jo reizēm nevalstiskā sektora viedokļa uzklausīšana ir tikai formāls process.

Andris Grafs stāsta, ka, lai veiksmīgi aizstāvētu konkrētas iedzīvotāju grupas intereses, NVO pārstāvjiem ir jāpiemīt dažādām kompetencēm, piemēram, juridiskām, jāzina politisko procesu gaita, tāpat jābūt komunikācijas prasmēm, un tas ir mūsu visu izaicinājums, jo reizēm valsts pārvalde izmanto šo NVO kapacitātes trūkumu, lai pilsoniskā līdzdalība un viedokļu uzklausīšana būtu tikai “ķeksīša pēc”, ne pēc būtības.

Jau ziņots, ka Latvijas Reģionu televīzija Re:TV sadarbībā ar biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse” uzsāk jaunu raidījumu ciklu “Kaimiņu būšana Latvijā”, kura mērķis ir veicināt mazākumtautību piederības sajūtu Latvijai un stiprināt valstiskuma apziņu. Kopā tiks sagatavoti seši raidījumi, un katrs no tiem vēstīs par kādu konkrētu integrācijas jomu, par ko katrā reizē diskutēs trīs diskusijas dalībnieki, kā arī vēstīs par izaicinājumiem, ar ko ikdienā saskaras mazākumtautības Latvijā, apciemojot vairākas NVO un mazākumtautību kopienas dažādos Latvijas reģionos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.