RPIVA – upuris uz konsolidācijas altāra 9
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban neplāno slēgt vēl kādu augstskolu, taču iecerējusi būtiski samazināt studiju programmu skaitu.
To pēdējo dienu laikā paziņojis gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan arī ministrijas atbildīgie ierēdņi, kad viņiem dažādās auditorijās jautāts, vai tiešām plānota tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācija.
K. Šadurskis vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā gan precizēja: droši ir tas, ka citu augstskolu reorganizācija nav gaidāma līdz 2020. gadam, taču tuvākajos gados kādas pārmaiņas varētu notikt koledžās. Šajās augstākās izglītības iestādēs var iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. K. Šadurskis uzskata, ka šīs programmas būtu jāintegrē augstāka līmeņa augstskolās. Problēmas gan varētu rasties tāpēc, ka daļā koledžu ir arī vidējās profesionālās izglītības programmas un nav skaidrs, kas notiktu ar tām, ja koledžas integrētu augstskolās. Tāpēc K. Šadurskis sola, ka par katru koledžu lems atsevišķi.
Iepriekš IZM pārstāvji izteicās, ka attīstību redz tikai tām augstskolām, kurās plānots ieguldīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Starp šādā veidā atbalstāmajām augstskolām nav arī Banku augstskolas (BA) un Latvijas Jūras akadēmijas (LJA). IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa nu saka: tas nenozīmē, ka šīs augstskolas jāreorganizē. Banku augstskola esot nišas augstskola ar šauru specializāciju, kura, kaut arī ir valsts augstskola, valsts budžeta finansējumu tikpat kā nesaņem, jo tajā studijas ir lielākoties par maksu.
Savukārt LJA vairākkārt aicināta pievienoties Rīgas Tehniskajai universitātei, taču “jūrnieki” to nevēlas un IZM vismaz pagaidām negrasās pieņemt lēmumu, kas piespiestu LJA pievienoties universitātei.
Kāpēc Jūras akadēmiju IZM liek mierā, bet RPIVA spiež apvienoties? A. Kiopa skaidro: IZM pārraudzības joma ir izglītība un ministrija skaidri redzot, ka topošo skolotāju izglītošanā nepieciešamas pārmaiņas. Savukārt par to, vai kas maināms jūrnieku skološanā, jālemj pašai jūrniecības nozarei.
Atgriežoties pie programmu konsolidācijas, jāsaka, ka K. Šadurskis jau minējis konkrētus skaitļus: šobrīd Latvijas augstskolas piedāvā aptuveni 900 dažādas studiju programmas. Dažu gadu laikā šo skaitli vajadzētu samazināt līdz aptuveni 600. Ministrs teicis, ka, lemjot, kuras programmas saglabājamas, jāņem vērā gan to kvalitāte, gan arī dati par studiju programmu absolventiem – vai viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā.
Kā tieši un kurās jomās notiks visplašākā studiju programmu konsolidācija, pagaidām nav zināms.
Attiecībā uz pedagogu studiju programmām IZM gan ir skaidrāks redzējums. Šobrīd visās Latvijas augstskolās, kas sagatavo nākamos pedagogus, kopā ir 55 pedagoģijas studiju programmas. Saskaņā ar IZM plāniem 2019. gadā valstī vajadzētu būt ne vairāk kā 30 izglītības studiju programmām.
Šobrīd vienai pašai RPIVA ir apmēram 30 studiju programmas.
K. Šadurskis piebilda: privāto augstskolu darbību IZM var ietekmēt daudz mazāk nekā valsts augstskolas, tomēr, veicot studiju programmu akreditāciju, iespējams regulēt arī privāto augstskolu darbu. Diemžēl ir situācijas, ka augstskola turpina darboties arī tad, kad tai vairs nav akreditētu studiju programmu, savu darbību pamatojot ar to, ka tai taču ir licence. Lai novērstu šādu rīcību, IZM plāno izskatīšanai Saeimā iesniegt grozījumus Augstskolu likumā, kas liegtu augstskolām apmācīt studentus pēc akreditācijas zaudēšanas.
Augstskolas un koledžas: arī pēc RPIVA reorganizācijas to būs daudz
17 valsts augstskolas, no tām sešas universitātes
17 valsts koledžas
14 privātās augstskolas
9 privātās koledžas
2 ārvalstu augstskolu filiāles
Dati: IZM
