RP vadītājs pārliecināts, ka koalīcija spēs rast kompromisu par uzturēšanās atļaujām 0
Koalīcija šīs nedēļas laikā nonāks līdz kompromisiem saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kvotu noteikšanu pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, tā pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes, kurā Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji noraidīja Reformu partijas (RP) un premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) piedāvājumu nākamgad izsniegt 1000 termiņuzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem īpašumu tirgū, žurnālistiem teica RP vadītājs Edmunds Demiters.
Demiters atzina, ka koalīcijas nesaskaņās un nespējā rast vienotu viedokli par termiņuzturēšanās atļauju kvotām nesaskata neko traģisku un ir optimists. Viņaprāt, kompromiss tiks panākts jau šonedēļ.
NA pirmdien noraidīja premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) un RP atbalstīto Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kas nākamgad paredz ieviest 1000 termiņuzturēšanās darījumu kvotas apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
“Es šeit vēl nesaskatu nekādu traģismu, jo mums vēl galu galā ir visa nedēļa, lai pārskatītu un saprastu detaļās, kāds ir katras frakcijas konkrētais priekšlikums. Mēs nepārtraukti koalīcijā divus gadus esam meklējuši kompromisus un līdz šim tos arī esam vienmēr atraduši. Negribu akmenī iecirst nevienu skaitli, ņemot vērā, ka tas ir neperspektīvs pasākums. Man joprojām ir pārliecība, ka mēs nonāksim līdz skaitlim, kas būs pieņemams visiem koalīcijas partneriem,” viņš sacīja.
Vēlāk Demiters ar RP preses sekretāra Mārtiņš Etkina starpniecību aģentūrai BNS norādīja, ka RP līdzīgi kā NA uzskata, ka uzturēšanās atļauju izsniegšanu ir jākontrolē, un ierosinājums par kvotu ieviešanu ir labs kontroles mehānisms. “Nacionālās apvienības retorikā dominē tikai darījumi ar nekustamā īpašuma iegādi, bet ir pazudis viedoklis par uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, uzņēmējsabiedrībās vai Latvijas valsts parādzīmēs,” uzmanību vērsa Demiters.
Viņaprāt, EM izstrādātais priekšlikums paredz ne vien uzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu, bet arī Investīciju fonda izveidi, kura līdzekļus varēs izmantot reemigrācijas plāna īstenošanai, atbalstot gan pirmā mājokļa programmu, gan arī citas demogrāfijas situāciju risinošanas iniciatīvas.
RP un EM izstrādātais priekšlikums paredz vienotu minimālā darījuma apjomu gan Rīgā, gan arī reģionos 100 tūkstošu latu jeb 142 tūkstošu eiro apjomā, kā arī 25 tūkstošu eiro vienreizējo iemaksu Investīciju fondā. Gadījumā, ja 2014.gadā kvota uzturēšanās atļaujām tiktu noteikta 1000 darījumu apjomā, investīciju fonds varētu saņemt līdz 25 miljoniem eiro, kas varētu tikt izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai, tostarp pirmā mājokļa programmai un demogrāfijas atbalsta iniciatīvām.
Tāpat RP piedāvājums kvotu sistēmas ieviešanai paredz, ka katru gadu Ministru kabinetā varētu tikt izvērtēti uzturēšanās atļauju izsniegšanas rezultātā veidojušies valsts drošības, finansiālie un arī tiesiskie riski. Balstoties uz šādu izvērtējumu, konsultējoties ar parlamentu, varētu argumentēti lemt par kvotu apjomu katram nākamajam gadam.
NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars gan norādīja, ka šobrīd vienīgais kompromiss, par kuru NA gatava runāt ir sarunās ar premjeru panāktā vienošanās, ka nākamgad kvota atļauju izsniegšanai varētu būt no 700 līdz 750 darījumiem, savukārt ar katru nākamo gadu kvotu samazinātu par 150 līdz 200 darījumiem. Viņš arī pieļāva, ka nespējot atrisināt šo jautājumu, NA varētu pamest koalīciju.
Pašlaik termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas reģionā vai lielajās pilsētās par summu ne mazāku kā 100 tūkstoši latu vai arī nekustamo īpašumu ārpus Rīgas par kopējo summu ne mazāku par 50 tūkstošiem latu.
Šī jautājuma dēļ NA ceturtdien nenobalsoja par 2014.gada budžeta projekta nodošanu komisijām. Pēc šī soļa kārtējo reizi saasinājās attiecības koalīcijā. Dombrovskis pēcāk paziņoja, ka atbalstu budžeta apstiprināšanas gaitā meklēs opozīcijas rindās, tostarp pie ZZS.
