Rožukalne vērtē: “Būris” ir definējis savas robežas, un tās ir – “visi viedokļi ir cienījami” 12
Anda Rožukalne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas sabiedrisko mediju jaunais digitālā satura projekts “Būris” izskatās ļoti enerģisks un vizuāli iespaidīgs. Tā mērķis ir ārkārtīgi svarīgs – savest kopā pretēju pozīciju pārstāvjus, runāt par jautājumiem, kas šķeļ un polarizē sabiedrību, palīdzot dalībniekiem un skatītājiem tikt ārā no savu uzskatu žņaugiem.
“Būra” vizuālā un skaņas identitāte ir dramatiska, draudīga. Tā vadītājam Ēvaldam Dukulam dota tāda kā universālā kareivja loma. Viņa balss un izskats pielāgots virtuālā supervaroņa standartiem. Vadītājs sola uzklausīt, saprast, dot iespēju pārvarēt nesaprašanos nozīmīgos jautājumos.
Būris nr. 1. formāts
Gatavs cīņai – digitālajā vidē, tas ir pirmais iespaids par “Būri” un tā vadītāju. Nemeklējiet jaunā mediju produkta nosaukumu TV kanālos. Tas ir jauns diskusiju formāts, kas atrodams tikai sabiedrisko mediju digitālajās vietnēs, tātad paredzēts skatītājiem, kuri analogo televīziju neskatās. Pirmie raidījumi jau pieejami. Šoreiz runāšu par diviem jaunākajiem – diskusiju, kas veltīta interneta influenceru biznesa darbības godīgumam, un otro – diskusiju par partnerattiecību regulējumu.
“Būris” mazliet atgādina kādreiz redzētu komerctelevīzijas pirmsvēlēšanu formātu, kad duelī diskutēja divu partiju pārstāvji un bija iespēja nobalsot, kurš no dalībniekiem ir pārliecinošāks. Raidījuma vadītājs uzdod jautājumus, iesaista vērotājus. Raidījuma gaitā savu pozīciju izsaka arī divi jomas eksperti, kas paplašina skatu uz apspriesto problēmu.
“Būra” studijas diskusijā piedalās divi it kā pretējās pozīcijās esoši varoņi. Viņiem dotas četras īsas diskusiju kārtas. Visu novēro deviņi pieaicināti cilvēki, kas katras kārtas beigās ar balsojumu izsaka atbalstu vai noliegumu dalībnieku pozīcijām vai raidījuma vadītāja uzdotajam jautājumam. Arī skatītājiem ir iespēja lakoniski pamatot savu skatījumu.
“Būra” diskusiju papildina citi satura formāti. Eiropas Parlamenta (EP) dimensiju un starptautisku skatu piešķir īsas un saturīgas Ilzes Naglas intervijas EP studijā Briselē. Reālus notikumus, kas ilustrē raidījuma problēmu, var skatīties atsevišķi kā nepilnas desmit minūtes garus dokumentālos cilvēkstāstus.
Raidījuma spēks ir dinamiskumā, skaidri definētā prasmīgi izveidotā formātā. Tas patiesi dod iespēju izteikt viedokļus, tos skaidrot, aizstāvēt. Ja vien jūs līdz “Būrim” bijāt kādā savā “būrī” un īsti neko daudz par šiem jautājumiem nezinājāt. Bet tā droši vien nav. Tāpat kā pieaicinātie, arī pārējie skatītāji, visticamāk, jau izveidojuši savu skatījumu un būtu pelnījuši uzzināt ko jaunu.
Būris nr. 2. Par ko strīds?
Vai influenceri iedvesmo, ietekmē vai melo? Vai partnerattiecību regulējums sagraus laulību institūtu Latvijā? Šie jautājumi ir labi, lai pievērstu uzmanību, varbūt kaitinātu, bet vienkāršotais “jā” vai “nē” padara tos izplūdušus, neatbildamus.
“Būrī” iebūvētais “par” un “pret” konflikts mazliet samulsināja influenceru raidījumā, kurā abi dalībnieki bija vienādās pozīcijās. Proti, influenceru mārketinga profesionālis un pētnieks Deniss Ševeļovs un influencere Evelīna Pārkere bija vienisprātis, ka influenceriem jābūt godīgiem, skaidri jānorāda maksas saturs, ka uz viņiem attiecas reklāmas regulējums.
Svarīgas atbildes diskusijā par influenceru ieguldījumu dezinformācijas izplatīšanā pievienoja Ilzes Naglas saruna ar EP deputāti Daci Melbārdi un EP pārstāvi Petru Rusinovu, kas sadarbojas ar influenceriem un izmanto to iespējas ES jautājumu komunikācijā. Viss pārējais bija jau zināmu jautājumu atkārtošana un apspriešana.
Tāpēc “Būra” diskusijas novērotājiem droši vien bija grūti atbildēt uz jautājumu, vai viņi uzticas influenceriem. Tas ir ļoti vispārīgs un būtībā neatbildams, ja skaties uz diviem cilvēkiem, kas iepazīstina ar savu nodarbošanos. Pavisam cita saruna ar influenceriem izdotos, ja paliktu pie stāsta, kas patiesi polarizē un veido konfliktu – vai un kā influenceri melo saviem sekotājiem? Tad diskusijā būtu jārunā ar reklāmdevējiem, kas nevēlas, lai influenceris identificē savu apmaksāto sadarbību, un ar tiem influenceriem, kas, kā zināms, par negodīgu praksi jau sodīti.
Vai šie ir svarīgākie, sabiedrību polarizējošie jautājumi? Vai Latvijā nevajadzētu plašāk diskutēt par līdz šim reti apspriesto, teiksim, influenceru iesaisti politiskajā komunikācijā, mazu bērnu ilgstošu izmantošanu digitālās ietekmes palielināšanai? Vai Latvijā nav aktuāli nepilngadīgie influenceri, kuru visiem redzamā ikdienas realitāte raisa citu diskusiju – par jaunu mazgadīgo nodarbināšanas un smaga darba veidu.
Diemžēl raidījuma formāts neparedz izvēlēto jautājumu izpēti un domāšanu tālāk par to saturu, ko raidījumā rada uz diskusiju uzaicinātie “viedokļu pārstāvji” un eksperti.
Būris nr. 3. Viedokļu žurnālistikas robežas
“Būris” ir definējis savas robežas, un tās ir – “visi viedokļi ir cienījami”. Labs sākums, bet turēšanās viedokļu robežās ir šīs diskusijas lielākā problēma. Viedokļi ir subjektīvi, mainīgi, nereti nepatiesi, lai gan viedokļu pārstāvjiem šķiet patiesi. Tie rodas ātri, ātri mainās, parasti ir virspusēji un tikai nedaudz iezīmē konfliktus. Bet tie nevar izskaidrot sabiedrības polarizāciju, ko rada vērtību un interešu pretrunas, sociālā nevienlīdzība, sociālo identitāšu barjeras, zināšanu un ideju atšķirības.
Par to jautājumus raidījumā neuzdod. Ēvalds Dukuls prasa influencerei, vai viņa pērk sev sekotājus, bet nejautā, kādas vērtības viņa pārstāv. Tāpēc jautājums par uzticēšanos kļuva neatbildams. “Būri” ierobežo pārliecība, ka saprašanos veido iespēja izteikt viedokli, nevis tā veidošanās izpratne. Viedokļu žurnālistika palīdz viedokļus apkopot un prezentēt, bet nedod iespēju noskaidrot pozīciju veidošanos un īstos konfliktu avotus, ja vien tie pastāv.
Līdzīgi notika diskusijā par partnerattiecību regulējumu un draudiem laulības institūcijai Latvijā. Jurista Kaspara Herbsta un advokāta Laura Liepas spraigā diskusija gan notika asās “par” un “pret” pozīcijās, tomēr arī tā atstāja iespaidu, ka viss dzirdētais jau neskaitāmas reizes apspriests. Ja tika projicēts biedējošs nākotnes scenārijs, ka partnerattiecību regulējums sagraus konservatīvās sabiedrības vērtību pamatus, tad būtu svarīgi pievērsties jautājumiem par šīm vērtībām.
“Būris” ir brīnišķīga ideja, un esmu gatava to aizstāvēt, lai sabiedrisko mediju saturs digitālā vidē augtu un kļūtu daudzveidīgāks. Raidījuma pamatā ir pieņēmums, ka pretējie viedokļi pastāv, bet nenotiek atklāta diskusija. Tāpēc mums visiem ir risks palikt neatrisinātā konfliktā. Varbūt ir citādi? Viedokļi izskan, mēs katrs turamies sava skatījuma robežās, bet neturpinām par to šaubīties, jo raidījumā mums prezentē viedokļus, nevis palīdz izzināt pretējas pozīcijas veidošanās likumsakarības. To noteikti varētu darīt šajā “Būrī”.
