Rožkalns: “Pelēkā saraksta” draudi ir atstājuši negatīvu iespaidu uz investīciju piesaisti no valstīm ārpus ES 1
Draudi, ka Latviju varētu iekļaut pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF “pelēkajā sarakstā” jau ir atstājuši negatīvu iespaidu uz investīciju piesaisti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Vidējs vērtējums
“Pēdējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā mēs esam saņēmuši vidēju vērtējumu. Ja skatāmies uz reālajiem investīciju skaitļiem, tad esam trešajā vietā Baltijā. Tas nozīmē, ka mums ir kaut kas jādara,” atzina Rožkalns.
Viņš minēja, ka galvenie izaicinājumi ir kvalificēta darbaspēka trūkums un, iespējams, pārāk liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpat var runāt par izglītības kvalitāti, jo Latvija nevar nosegt visas specialitātes, kuras interesē investorus.
Jāraugās uz tehnoloģijām
“Savukārt, ja runājam par iespējām uzrunāt investorus, tad tas ir jāsaista kopā ar tehnoloģijām. Mums ir jāskatās uz tiem sektoriem, kur ir liela pievienotā vērtība, bet nav nepieciešams daudz darbinieku. Mums gluži vienkārši nav tik daudz potenciālo strādājošo, lai mēs varētu uzrunāt kādu par ieceri atvērt te lielu rūpnīcu,” sacīja jaunais LIAA vadītājs.
“Protams, ka vēl viens drauds ir iespēja iekļūt FATF “pelēkajā sarakstā”. Tas ir reāls drauds un attiecas uz investīcijām, kuras nāk no valstīm ārpus ES. Tagad ir gadījumi, ka investoriem, pat, ja tie nekādā veidā nav saistīti ar sankcijām vai kādiem citiem riskiem, Latvijā ir grūti vai nav iespējams atvērt kontus bankās.
Tādēļ es patiesi ceru, ka banku sektors saņems “ceļa karti”, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā un kā standartizēti vērtēt klientus,” stāstīja Rožkalns.
Investīciju samazinmājums no riska zonas
Viņš piebilda, ka jau ir redzams investīciju samazinājums no Krievijas un ir arī cits valstis, kuras atrodas “riska zonā”.
“Krievija ir un būs ļoti nozīmīga mūsu tirdzniecības partnere. 2019.gadā lielākā interese ir bijusi par investīcijām biomedicīnā, farmācijā un nekustamajos īpašumos.
Turklāt daļēji tas sakrīt arī ar mūsu interesi attīstīt inovācijas un tehnoloģijas. Tādēļ problēma ir tajā, ka mums pašiem ir jābūt skaidram, kā investorus no Krievijas novērtēt.
Ja pie mums atbrauc potenciālais investors ar labu reputāciju un viss beidzas ar to, ka viņš bankā nevar atvērt kontu, tad ir jautājums, kāda pēcgarša viņam rodas? Un ko viņš stāsta saviem draugiem, kuri arī ir iespējamie investori?” jautāja LIAA vadītājs.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvijā uzkrāto tiešo investīciju apmērs no Krievijas 2018.gada beigās bija 1,7 miljardi eiro, 2019.gada trešā ceturkšņa beigās – 1,6 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka samazinās jau esošās investīcijas, un šī tendence turpinās. Turklāt ir ļoti grūti piesaistīt jaunus investorus.
Rožkalns norādīja, ka pērn LIAA strādāja ar investoriem, kuri kopumā ieguldījuši vairāk nekā 200 miljonus eiro un radījuši vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu.
