Kā uzlabot eksportu, kur meklēt investorus un kā attīstīt pasaules līmeņa ražošanu. Intervija ar LIAA vadītāju Rožkalnu 0
Vakar jaunieceltajam direktoram Kasparam Rožkalnam bija pirmā darbadiena Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), bet viņa dēlam – pirmā mācību diena Latvijas skolā latviešu valodā.
Pēc septiņiem gadiem “trimdā” viņš ir atgriezies Rīgā. Pagājušonedēļ viņš ar ģimeni pārcēlās uz dzimteni no Frankfurtes, kur pēdējos divus gadus bija LIAA pārstāvis Vācijā. Ar čemodānu pie krēsla pirmo interviju viņš sniedza “Latvijas Biznesam”.
Jūs piecus gadus bijās LIAA pārstāvis Ķīnā, divus – Vācijā. Ko saka jūsu līdzšinējā pieredze par Latvijas pievilcību investīcijām?
K. Rožkalns: Ķīna un Vācija ir pretējas, un katrā valstī Latvijas tēls ir savādāks.
Tas atkarīgs no distances, vēsturiskajiem faktoriem, kultūras prizmas. Nav vienota Latvijas tēla, un pie tāda būtu jāstrādā daudz vairāk.
Vai vajag vienotu tēlu?
Pilnīgi vienots Latvijas tēls pat nebūtu vajadzīgs, un tas būtu ārkārtīgi dārgi. Jāsaprot, ka katrā valstī ir citas vērtības, un jāizvēlas, kurās valstīs kura Latvijas vērtība vairāk jāizceļ.
Jāraugās, lai katrā valstī būtu vienota izpratne par Latviju, bet tie magnēti var atšķirties no valsts uz valsti. “Magnetic Latvia” ir investēts tik daudz, ka nav vērts to mainīt pret citu, bet turpinājumā jāskatās, kā to labāk piemērot atšķirīgām valstīm.
Kas no valsts puses vajadzīgs investīciju piesaistei?
Par spīti tam, ka jau 15 gadus esam ES un ar eiro, Rietumeiropā uz Latviju joprojām skatās kā uz jaunu un nezināmu valsti. Pat Vācijā daudzi nezina, kur ir Latvija un ka esam ES dalībvalsts.
Protams, vācu uzņēmēju konsultanti perfekti pārzina situāciju Latvijā un varbūt tikai dažus jaunumus likumdošanā varam viņiem pastāstīt pirmie.
Taču Latvijai būtu jāfokusējas nevis uz starptautiskajiem zīmoliem, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, uz tipisku vācu ģimenes uzņēmumu, kura apgrozījums ir 50 miljoni eiro.
Tieši tāds relatīvi maz zina par Latviju, par mūsu zinātniekiem, un tieši šajā vidējā līmenī jāmeklē investīcijas ražošanā, kad viņi meklē konkurences priekšrocības un vietu pētījumu centriem. Latvija ir tam izdevīga vieta.
Tad nodokļu politikai un nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm ārpus Rīgas nav nekādas nozīmēs?
Protams, ka nulles likme reinvestētai peļņai ir motivators, un nodokļu politiku vienmēr var pielabot, bet daudz lielāka nozīme tam, ka “Doing Business” indeksā “easy doing” reitingā esam TOP20.
Gribu teikt, ka ar esošo nodokļu sistēmu varam panākt daudz labākus rezultātus, proaktīvi uzrunājot investorus konkrētās valstīs, konkrētos sektoros.
Vidējo uzņēmumu sektorā daudz vairāk palīdz nevis viens procentu zemāks nodoklis, bet tas, ka viņš jūt reālu valsts atbalstu. 10 miljonu investīcijas, kas Vācijas mērogiem ir niecīgas, mums būtu ļoti noderīgas.
Šeit viņš ar tām nonāks ziņās un varēs justies kā nopietns investors. Ar pašreizējo nodokļu sistēmu esam tai pozīcijā, lai sāktu proaktīvu un fokusētu darbu ar investoriem.
Vai pašam ir izdevies atvilināt kādas investīcijas no Vācijas?
Jā, mūsu veiksmes stāsts ir “LSG Sky Chefs”, kuri šeit atvēra “Lufthansas” servisa centru.
Ir iestrādes kādas viesnīcu ķēdes izplešanai Rīgā, kur varētu atvērt divas viesnīcas konferenču tūrismam.
Vēl varētu atvērties biotehnoloģijas centrs, kas izmantotu Ķīnas gēnu izpētes koncerna “BGI Group” meitas uzņēmuma “MGI Latvia” pakalpojumus, bet vēl pietrūkst likuma regulējuma operācijām ar gēnu datiem un par 5G izmantošanu.
Pieminējāt Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmuma ienākšanu Latvijā. Kāpēc mums neveicas ar mūsu preču ieiešanu Ķīnā – ne “Food Union”, ne arī “Air Baltic” neizdodas iegūt.
Kopš 2015. gadā aizbraucu uz Ķīnu, eksports ir krietni audzis. Jā, tās ekspektācijas, ka Ķīnas tirgus aizstās zaudēto Krievijas tirgu, nepiepildījās.
Ne mēs vienīgie uz to cerējām. Ja mūsu ražotājs ar poļiem nespēj konkurēt Vācijā, tad arī Ķīnā tas neizdosies. Nav tā, ka “Food Union” nesanāca – viņi saprata turienes modeli, uzbūvēja divas rūpnīcas Ķīnā.
Cits jautājums, vai no tā ir kāds labums Latvijai. No biznesa viedokļa Latvijai veiksmes stāsts ir “Stendera” investora atrašana. Arī tas, ka kokmateriālu eksportā izdevās fokusu mainīt no apaļkoka uz zāģmateriāliem.
Ko LIAA vajadzētu uzlabot eksportspējas veicināšanā?
Sistēma ir iedibināta, mēs vedam uzņēmumus uz dažādiem tirgiem, agrāk uzņēmumiem atsevišķi piedāvājām arī tirdzniecības misijas. Bet tāpat kā iepriekš, kad visi brauca visur, maksājot 20%, vairs nevarēs. Šai projektā nauda ir beigusies.
Pēdējos divos gados vairāk fokusējāmies uz uzņēmumu dalību nacionālajos kopstendos, kuros uzņēmēji paši visu apmaksā. Tas ir labs rīks, bet ar nosacījumu – tam ir jāgatavojas.
Nedrīkst pieļaut situāciju, ka uzņēmējs Latvijas stendā nosēž trīs dienas un beigās secina: “Pie manis neviens neatnāca!” Uzņēmējam jau pirms izstādes jānoskaidro, ar ko tieši viņš grib tikties un cik viņa prece maksās attiecīgās ķēdes veikala plauktā.
Arī pretējai pusei ir lielāka interese tikties ar pieredzējušu, sagatavotu eksportētāju. LIAA palīdz sagatavot uzņēmējus – gan semināros, gan individuāli. Tad ir vērts organizēt šādas tirdzniecības misijas.
Ko turpmāk ir vērts uzticēt uzņēmēju organizācijām, un kas jādara LIAA pašai?
Jābūt ciešai sadarbībai ar uzņēmēju organizācijām, jo konkrētās nozares asociācija vislabāk pārzina vietējos, ko kurš var un kurš ko grib. LIAA pievienotā vērtība ir pārstāvniecības ārpusē, kas var piedāvāt informāciju par konkrēto tirgu.
Šobrīd mums jābūt piesardzīgiem par trešo personu piesaisti tirdzniecības misiju organizēšanā.
Tai organizatoriskajai daļai jāpaliek LIAA pusē, jo tad mēs varam kārtīgi sagatavoties un gādāt augstu kvalitāti šādām misijām. Uzņēmēju organizācijas varētu grupēt uzņēmumu šeit, bet mēs palīdzētu viņus sagatavot šai misijai un to noorganizētu.
Nevedīsim pie viena iepircēja trīs līdzīgus uzņēmējus, kas savā starpā plēstos, lai nosolītu lētāko cenu – tad vienīgais ieguvējs būs tikai šis ārvalstu iepircējs.
Vai šajā digitālajā laikmetā ir jēga no tādas eksporta veicināšanas formas kā klātienes lielizstādes “Expo”?
Vēl pilnībā nav norakstīta ideja par Latvijas līdzdalību Dubaijā. Paviljona nebūs, bet par stendu pārrunas šobrīd vēl notiek.
“Expo” izstādē sevi parādām visai pasaulei – jautājums: kā esam sagatavojušies un ko no tās gribam saņemt. Jā, šovs. Bet, ja prezentējam sevi kā valsti, kura skatās “deep technology” (“dziļo tehnoloģiju”) virzienā, rādām 5G dronu, tad varam piesaistīt investorus jaunuzņēmumiem.
Bet tikai tad, ja izstādes 100 dienās un pēc tās turpināsim strādāt ar potenciāliem investoriem.
Šanhajā šovs izdevās. “Aerodium” pūta gaisā cilvēkus un palika atmiņā. Cik līgumu pēc tā?
“Aerodium” pārdeva vēja tuneļus Ķīnas Disnejlendai un kruīza kuģiem. Par citiem… iespējams, neveicām darbu pēc izstādes. “Expo” ir spožā puse, bet melnais darbs vienmēr sākas pēc izstādes, kamēr investoram ir svaigi iespaidi.
No ekonomikas ministra dzirdējām, ka turpmāk valsts lielāku atbalstu sniegs digitalizācijai. Vai tas nozīmē LIAA kursa maiņu?
Jā, tā ir virziena maiņa. Protams, turpināsim palīdzēt uzņēmumiem klasiskajā eksportā vai nišu eksportā. Proaktīvais fokuss būs tieši uz IKT nozari, kurai klāt nāk arī bioekonomika, viedā enerģija, viedās pilsētas.
Jaunais koncepts ir tāds, ka uz esošās zinātnieku bāzes pievienosim uzņēmumus, piemēram, kā pašlaik jau ir viedo materiālu uzņēmumu klāsteris. Tiem pieslēgsim investorus, lai palīdzētu komercializēt zinātnieku idejas. Līdz šim tas ir iztrūcis.
Šis ir labs brīdis, jo turpmāk Eiropas projektos finansējums būs paredzēts tieši tehnoloģijām un tieši “deep technologies” sektorā. Baltijā konkrētās nišās mēs varam pozicionēties kā līderi. Manuprāt, ir jāveido jauna IKT platforma, kas fokusētos uz “dziļo tehnoloģiju” ieviešanu – uz sadarbību starp zinātniekiem un investoriem.
Tas būtu tehnoloģiju centrs, kur viņi visi satiktos – mēs apvienosim savus LIAA spēkus ar universitātēm un jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju skauti meklēs tehnoloģijas, Investīciju piesaistes departaments piesaistīs riska kapitālistus, pēc tam stratēģiskos investorus.
Vai turpinās pastāvēt biznesa inkubatori, par ko nobažījušās lielo pilsētu pašvaldības?
Līdz šim tie inkubējuši daudzus nelielus uzņēmumus ļoti dažādos tautsaimniecības sektoros. Bet tajos ir maz IKT jaunuzņēmumu. Par biznesa inkubatoriem vēl diskutēšu ar Ekonomikas ministriju, bet nedomāju tos slēgt. Ir plāns mainīt to finansējumu.
