“Expo” – pieredzējušiem eksportētājiem. Saruna ar LIAA direktoru par to, kas uzņēmumiem gūstams “Expo” un kā veicas ar investīciju piesaisti 1
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns sarunā ar “Latvijas Biznesu” stāsta par to, kas uzņēmumiem gūstams “Expo” un kā veicas ar investīciju piesaisti.
1. oktobrī Dubaijā (AAE) tika atklāta “EXPO 2020”. Kādus rezultātus LIAA sagaida no šīs izstādes?
K. Rožkalns: Šoreiz no “Expo” ceram saņemt rezultātu, kas vairāk fokusētos uz biznesu. Šoreiz izstādē no Latvijas pieteikušies vairāk nekā 200 uzņēmēju, kas vēlas demonstrēt savus produktus un pakalpojumus. Turklāt šoreiz ceram piesaistīt Latvijai jaunuzņēmumus. Ideja balstās gan uz to, ka AAE ir aktīva jaunuzņēmumu ekosistēma, kura izrāda interesi par iekļūšanu Eiropas tirgos, gan arī uz to, ka jaunuzņēmumu jomā Latvijas piedāvājums ir ļoti konkurētspējīgs.
Jāatzīst, ka līdz šim Latvija nav īpaši mērījusi atdevi no “Expo”, tādēļ datu, ar ko salīdzināt, nav.
Tomēr šoreiz esam piefiksējuši, kāds ir Latvijas eksports uz Persijas līča valstīm un AAE un gatavojamies to nomērīt pēc pusgada, lai redzētu izmaiņas. Tāpat strādājam un strādāsim ar uzņēmējiem, lai saprastu gan iegūto biznesa kontaktu skaitu, gan arī to, cik daudzus no tiem nākotnē izdosies pārvērst reālos darījumos. Visbeidzot – skaidri redzēsim, cik jaunuzņēmumus izstādes laikā un pēc tam izdosies piesaistīt – tas būs vienkārši izmērāms.
Par kādu jaunuzņēmumu piesaisti Latvijai varētu būt runa?
Latvija ir ieinteresēta tādos uzņēmumos, kas veiksmīgi attīstās AAE un kuriem varētu atrasties biznesa partneri un zinātniskās iestrādes arī Latvijā, lai veidotos sinerģija. Šajā gadījumā runa galvenokārt ir par uzņēmumiem, kas darbojas viedpilsētu risinājumos, elektronikā un fotonikā, kā arī biomedicīnā.
Kāda ir ekonomiskā jēga, kāpēc uzņēmumiem būtu jāpiedalās “Expo”, nevis specializētajās nozares izstādēs?
“Expo” jēga ir tajā, ka tas pulcē ļoti lielu apmeklētāju skaitu, turklāt izstādes ietvaros notiek arī specializētās izstādes – piemēram, viedajai būvniecībai, tūrismam, informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijām, farmācijai veltītas.
Piemēram, mūsu vērtējumā, īsi pirms “Expo” notikušajā būvniecības izstādē “Big 5” dalībnieki varēja iegūt apmēram 150 kontaktus, kas saturēja potenciāla darījuma pazīmes – proti, tā bija nevis vienkārša apmaiņa ar vizītkartēm, bet saturīga saruna par nozares jautājumiem.
Tikai šīs izstādes laikā vien Latvijas uzņēmēji noslēdza vismaz trīs eksporta līgumus.
Protams, braukt tikai uz “Expo” vien no uzņēmuma viedokļa diez vai būs pareizi, jāpiedalās arī nozaru izstādēs, tomēr neviena specializētā nozares izstāde nebūs tik labi apmeklēta kā “Expo”. Pieņemu, ka tieši šo apsvērumu dēļ uzņēmumi arī piedalās “Expo”, turklāt, lai palīdzētu biznesa kontaktiem, LIAA ir nolīgusi biznesa konsultantus, un ar to palīdzību tiek veidoti “business-to-business” kontakti izstādes ietvaros.
Kādiem parametriem uzņēmumam būtu vēlams atbilst, lai dalība “Expo” varētu būt veiksmīga?
Būtu labi, ja uzņēmums, kurš piedalās “Expo”, jau eksportētu vismaz uz vairākiem ārvalstu tirgiem – pieredze liecina, ka, jo tālāk no mājām atrodas eksporta tirgus, jo sarežģītāk tajā strādāt; jo lielāka kultūru atšķirība, jo atšķirīgākas prasības tiek izvirzītas, piemēram, iepakojumam un mārketingam. Tādēļ šādi uzņēmumi būs labāk sagatavoti kontaktiem ar citu kultūru uzņēmējiem un patērētājiem un jaunu eksporta tirgu apguvei. Mēdz būt arī izņēmumi, dažreiz veiksmīgi spēj piedalīties arī jaunuzņēmumi, kuriem ir tieši konkrētajam reģionam domāts produkts vai pakalpojums, tomēr tie ir reti.
“Expo” – tas nav tikai par biznesu, bet arī par valsts tēlu. Un LIAA no tikai uz uzņēmējdarbību un tās vidi orientētas organizācijas nesen pārvērtusies par organizāciju, kas atbild arī par valsts tēlu. Ko tas nozīmē – vai LIAA vispār ir resursi, lai spētu iziet no biznesa skatījuma un paskatītos uz valsts tēlu plašāk?
Valsts tēla virzību mums uzticēja Covid-19 krīzes laikā, un valdības uzstādījums bija – ar dažādu jomu – dabu, tūrismu, mākslu, biznesu, sportu u.c. – palīdzību stāstīt par Latviju kā pozitīvu vietu, kurā būtu droši investēt un attīstīt uzņēmējdarbību. Proti, valsts tēls tiks attīstīts tieši investīciju piesaistes virzienā.
Un otrs būtisks akcents – Latvija tiks pozicionēta kā vieta, kas nodarbojas nevis ar lokāliem jautājumiem, bet ir orientēta uz pasaules un Eiropas mēroga problēmu risināšanu.
Misiju orientētā pieeja un pirmā izvēlētā misija – “Jūra 2030” – ir tieši par to – radīt zinātnisku, juridisku un finansiālu ietvaru Baltijas jūras problēmu risināšanai kā vieta, kur var pārbaudīt un testēt risinājumus dažādu problēmu novēršanai, piesaistot ārvalstu biznesa un zinātniskās organizācijas.
Klimata pārmaiņu radītās sekas un ilgtspējas meklējumi ir dienaskārtību augšgalā teju ikvienam globālajam spēlētājam, taču nav viena izteikta līdera tīra ūdens risinājumu un inovāciju ieviešanā, tāpēc saredzam milzu potenciālu Latvijai būt tai valstij, kas saved kopā pie viena galda un mūsu valstij piesaista investīcijas un talantus.
Šādi mēs būtībā liksim pasaulei par Latviju runāt kā iespēju vietu, nevis centīsimies šādu tēlu iemantot ar reklāmas laukumu starpniecību. Abas jomas ir saistītas ar LIAA darbību, un domāju, ka tieši tādēļ valsts tēla virzība tika uzticēta LIAA, nevis citai organizācijai. To pašu var teikt par resursiem – tie atbilst LIAA rīcībā esošajiem, kaut gan resursus vienmēr varētu vēlēties vairāk.
Vai ir jau redzami zemūdens akmeņi, kas varētu neļaut Latvijai sasniegt šādus mērķus?
Ārvalstu investoru padome Latvijā ir definējusi 48 dažādus Latvijas investīciju vides trūkumus – varētu teikt, ka zemūdens akmeņu netrūkst.
14. oktobrī ceram uzsākt vairāku domnīcu darbu, piedaloties gan uzņēmējiem, gan zinātniekiem un juristiem, lai izveidotu prioritāšu sarakstu, kas būtu jāmaina Latvijā, vienlaikus saprotot arī to, kuras jomas ir kritiski svarīgas un kuras varbūt ne tik ļoti, kuras ir viegli maināmas, bet kuras – sarežģīti. Cerams, ka nākamā gada pavasarī varētu virzīt uz Ministru kabinetu pirmo piedāvājumu juridiskajam ietvaram, kā ieviest ar jūru saistītās inovācijas, jau skaidri spējot atbildēt, kādas izmaiņas nepieciešamas, kāda ir paredzamā investīciju un finansējuma piesaiste un kādi ir citi paredzamie efekti.
Vai no teiktā izriet, ka jaunuzņēmumi būs Latvijas tēla pamats?
Daļēji – jā. Tēla pamatā būs Latvija kā iespēju vieta vērienīgām inovācijām, bet tām vajadzīga zinātne, jaunuzņēmumi un uzņēmumi, kas veido infrastruktūru, vai ne? Visi kopā veidos testa vidi dažādām inovācijām, un atrastie risinājumi pēc tam pakāpeniski tiks pārcelti uz vispārējo jomu.
Viens piemērs, kā tas īstenojas praksē, ir gada sākumā izveidotais zaļais koridors investīcijām. Tas paredz, ka, ja investīciju projekts atbilst noteiktiem kritērijiem – augstas pievienotas vērtības produktu ražošana, labi apmaksātas darba vietas, zināms investīciju apjoms un ieguldījumi zinātnē un pētniecībā, tad valsts pārvalde nodrošina pakalpojumus divas reizes ātrāk, nekā to nosaka likumdošana.
Šobrīd četri uzņēmumi atrodas šajā koridorā un ir skaidri redzama investoru interese par šādiem pakalpojumiem. Šādi testējam valsts spēju sniegt pakalpojumus, atrodam šaurās vietas, kur tas sagādā grūtības, novērtējam pieprasījumu. Mērķis ir nākotnē visus vai daļu no šiem noteikumiem attiecināt uz visiem valsts pakalpojumiem.
Ja reiz esam sākuši runāt par investīciju piesaisti, tad pagājušā gada beigās un šī gada sākumā tika daudz runāts par iespējamu baltkrievu uzņēmumu pārcelšanos uz Latviju, cenšoties izvairīties no represīvās vides mītnes valstī. Ar ko tas viss ir beidzies, un kādas problēmas atklājis?
Nekas vēl nav beidzies – līdz šim 17 baltkrievu uzņēmumi ir reģistrēti Latvijā un pārcēluši savu darbību, radot nedaudz vairāk kā 1000 jaunas darba vietas.
Vēl apmēram desmit interesējas un ir pārdomu procesā, viņu lēmums atkarīgs no turpmākajiem procesiem Baltkrievijā.
Vērtējot, kā mums šajā procesā ir veicies, labā ziņa ir tā, ka spējām uz šo situāciju reaģēt pirmie un pirmie arī uzrunāt uzņēmējus. Sliktāk bija tas, ka mūsu risinājums, iespējams, nebija tik konkurētspējīgs. Latvija šajā situācijā vairāk fokusējās uz ražojošiem uzņēmumiem, kas varētu pārcelties ar visiem darbiniekiem un to ģimenēm, Lietuva vairāk orientējās uz talantu piesaisti un, lai to panāktu, piedāvāja lielas nodokļu atlaides, Latvija tādas nepiedāvāja praktiski nemaz.
Izvērtēšanai, kādi būs katras valsts ieguvumi, vēl nepieciešams laiks – Latvija ieguvusi ražojošos uzņēmumus ar darbiniekiem, kuriem tiek maksātas Eiropas līmenim tuvas algas, un nodokļu maksātājus. Lietuva ieguvusi to, ka daudzi programmētāji pārcēlušies pie viņiem, taču varētu jautāt – cik daudzi tur paliks pēc tam, kad beigsies nodokļu atlaides?
Kādas mācības gūtas no šī procesa?
Būtībā jau minētais zaļais koridors ir tieša šī procesa mācība. Jau sākumā bija skaidrs, ka uzņēmumu un darbinieku pārcelšanai būs nepieciešamas vīzas, normālos apstākļos to izsniegšana aizņem ap 30 dienām, un šajā procesā Baltkrievijas pilsoņiem bija jāapmeklē arī savi drošības dienesti.
Uz ko mēs, protams, saņēmām atbildi, ka ne uz kādiem drošības dienestiem baltkrievi neies un nestāstīs, ka gatavojas pārcelties uz Latviju. Tad nu izveidojām darba grupu no Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un LIAA pārstāvjiem un izdomājām, kā esošās likumdošanas ietvaros pamatīgi paātrināt šo procesu – rezultātā spējām izsniegt vīzu triju dienu laikā. Būtībā bija nepieciešama nopietna diskusija starp iestādēm. Jau minētā misiju pieeja būtībā tieši tas arī ir – saruna starp dažādām iestādēm un organizācijām par to, kā atrisināt to vai citu problēmu.
Tika minēts arī tas, ka banku negatīvā attieksme bijusi nopietns šķērslis baltkrievu uzņēmēju piesaistei. Taisnība?
Tiem, 17 uzņēmumiem, kas sākuši darbu Latvijā, visiem banku konti ir. Gadījumu, kuros uzņēmuma pārcelšanos būtu aizkavējusi tieši nespēja atvērt bankas kontu, nebija, jo procesam ātri pieslēdzās arī Finanšu nozares asociācija (FNA).
Rezultātā visos gadījumos uzņēmumi, kuri bija saņēmuši mūsu darba grupas atbalstu, saņēma arī FNA palīdzību vajadzīgo dokumentu aizpildīšanā, kas ļāva bankām novērtēt, kādas riska pakāpes klients tas ir, un tālāk iekšējā nozares procesā tika izveidots banku saraksts, kas bija ieinteresētas šajā klientā. Ja jautājums ir – vai visas finanšu nozares problēmas ir atrisinātas, tad atbilde ir – nē, taču šis process parādīja spēju operatīvi mobilizēt spēkus un operatīvi risināt jautājumus.
Valsts budžeta diskusiju kontekstā ir saasinājies jautājums par biznesa inkubatoru finansējumu, un tieši pašvaldības ir tās, kuras šis jautājums uztrauc. Var noprast, ka pašvaldības reģionālajos biznesa inkubatoros saskatījušas ne tikai iespējamo valsts līmeņa problēmu risinājumu, bet arī sava budžeta papildināšanas iespējas. Kāpēc tad inkubatoru finansējuma problēma vispār radās?
Šobrīd jau ir atrasts risinājums, kā pārdalīt Eiropas fondu finansējumu tā, lai nodrošinātu biznesa inkubatoru darbu šogad un nākamgad, un kopā ar Ekonomikas ministriju (EM) risināsim to, kā nodrošināt finansējumu turpmāk. Taču, runājot par to, kā problēma radās, jāatzīst, ka Covid-19 krīzes sākumā kopā ar EM tika pieņemts lēmums septiņus miljonus eiro no šīs programmas pārdalīt par labu uzņēmumu eksporta veicināšanas un starptautiskās konkurētspējas programmai.
Latvijas eksporta rekordlielais pieaugums pēdējā gada laikā daļēji ir šī lēmuma sekas.
Lēmuma iemesls bija tas, ka tobrīd starptautiskās konkurētspējas programmā līdzekļi bija beigušies un valsts izejas stratēģija no Covid-19 krīzes paredzēja, ka tas notiks tieši caur eksportu, un vienlaikus biznesa inkubatoru programmai bija pazīmes, ka mērķi netiks izpildīti. Taču notika pretēji – krīzes dēļ biznesa inkubatoros strauji pieauga aktivitāte, pieprasījums pēc finansējuma dubultojās un radās līdzekļu deficīts. Lai gan šī situācija dažiem lika panervozēt, tomēr kopumā esam saņēmuši vairākus pozitīvus rezultātus – eksports pieaudzis un biznesa inkubatoru rezultāti arī, tādēļ, domāju, ka iznākums ir pozitīvs.
Vai Covid-19 laikā notikušas būtiskas pārmaiņas Latvijas eksportā?
Joprojām Latvijas eksporta pamatu veido kokrūpniecības produkcija, metāli un mašīnbūves rūpniecības ražojumi. Tā ka ļoti daudzas valstis Covid-19 seku apkarošanai paredzētos līdzekļus iegulda infrastruktūrā, tad visā Eiropā vērojams būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozaru “sprādziens”, tas redzams arī Latvijā un saskatāms eksportā.
Kā pozitīvu iezīmi varētu minēt to, ka stabili aug informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju eksporta sadaļa, kā arī elektronikas ražojumi – tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Tāpat pie pozitīvām tendencēm būtu minama tādu investoru kā augstspiediena mazgāšanas iekārtu un sūkņu ražotāja “Kärcher” ienākšana Latvijā. Viņi paredz ražot, vēlāk eksportēt samērā lielu apjomu Latvijā un ilgtermiņā paredz ražošanu arī paplašināt.
Šādi uzņēmumi ienāk Latvijā uz ilgu laiku un būs būtisks pienesums ekonomikai, turklāt tas nav vienīgais piemērs.
Kopumā Eiropā investīciju piesaiste pagājušajā gadā samazinājusies par 13%, bet Latvijā pieaugums, pēc auditorkompānijas EY datiem, bijis 78%. Visa Baltija ir ieguvusi investīcijas, un šoreiz Latvijai izdevies apsteigt dienvidu kaimiņus, ar kuriem mēdzam sevi salīdzināt. Tas liecina, ka kopumā izvēlētā politika ir pareiza. Taču Latvijai ir jāsniedz skaidra un pārliecinoša atbilde uz to, kā tiks sasniegti ES Zaļā kursa mērķi un īstenota tam paredzētā valsts politika, ieguldīti nepieciešamie līdzekļi, jo investori arvien vairāk par to interesējas.
