Rozes nedrīkst stādīt par tuvu vienu otrai! Svarīgi ieteikumi rožu dobes ierīkošanā 6
Ilma Nereta, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste / Latvijas Mediji
Svarīgi zināt, cik stādu nepieciešami un kāds ir atbilstošais attālums starp krūmiem, lai stādījums izskatītos nevainojami daudzu gadu garumā un iegādātais augu skaits to aizpildītu. Rozes nedrīkst stādīt sabiezināti, tas traucē vēdināšanos un palielina risku slimot. Stādīšanas attālums ir atkarīgs no izvēlēto rožu grupu īpašībām.
Vistuvāk stāda miniatūrrozes, atstājot vien 25 cm atstatumu starp nelielajiem krūmiņiem. Poliantrozes augs veselīgi, ja atradīsies 30–35 cm attālumā, bet tik iecienītās floribund rozes viskrāšņāk izskatīsies, ja tiks stādītas 45–50 cm attālumā.
Krietni apjomīgajām krūmrozēm jāparedz pat 60–70 cm liela atstarpe vienai no otras. Līdzīgā attālumā, kas ir 65–75 cm, stāda arī klājeniskās jeb augsnes sedzējas rozes.
Stīgotājrozes dobēs stāda daudz retāk, tās biežāk rotā māju sienas vai aug pie speciāliem balstiem dārzā, vēlamais attālums starp šiem krūmiem ir 80–100 cm.
Arī parka rozes biežāk nestāda dobēs, tās daudz lieliskāk iederas grupās zālienos vai norobežojošā rindu stādījumā. Uz vienu parka rozes stādu vidēji jārēķinās ar 1 m² zemes platības, bet, veidojot rindu stādījumu, ar 1–1,2 m attālumu vienam krūmam no otra.
Kad augu daudzums izrēķināts un rozes iegādātas, jāķeras pie stādīšanas. Bedri rok pusotras līdz divu lāpstu dziļumā, atkarībā no stāda izmēra tai jābūt apmēram divus sprīžus platai, bet noteikti dziļākai, nekā nepieciešams sakņu izvietošanai. Ja bedres pamats ciets, necaurlaidīgs un ļoti sablietēts, ieber 8–15 cm biezu drenāžas slāni, te derēs rupja grants, akmens šķembas, oļi u. c. Ja augsne dobes dibenā caurlaidīga, drenāža var izpalikt. Pirms stādīšanas rožu podus kārtīgi salaista.
Bedres centrā uzber auglīgas, trūdvielām bagātas augsnes konusveida pauguru, pār kuru uz visām pusēm izvieto izvērstas rožu stāda saknes. Vienu un divus gadus veciem rožu stādiem saknes pirms stādīšanas nav jāapgriež, to nākas darīt vecākiem rožu stādiem. Turot stādu taisni, bedri pilda ar bagātīgi sajauktu komposta, trupējušu kūtsmēslu un lapu trūdu augsni. Pa brīdim rozi stādīšanas laikā viegli sapurina, lai substrāts piepildītu spraugas starp saknēm. Daži puķkopji pirms stādīšanas iesaka rožu saknes apmērcēt māla un kūtsmēslu putriņā, kas pagatavota proporcijās 1:1, atšķaidot ar ūdeni līdz pankūku mīklas konsistencei. Ja nav iespējams dabūt kūtsmēslus, derēs tikai māla putriņa.
Šis paņēmiens ieteicams, ja nākas stādīt jau krietni salapojušas vai gadu ziņā vecākas rozes. Aplipusī mīklas kārtiņa neļauj iežūt sīkajām barotājsaknēm, roze vieglāk iedzīvojas jaunajos apstākļos. Ņem vērā! Svarīgākais stādīšanas procesā ir dziļums, kādā roze tiek iestādīta. Rožu audzētāju vidū atzītākā ir padziļinātā stādīšana, kuras piekritēja esmu arī es. Potējuma vietai, kas rozēm labi saskatāma, obligāti jāatrodas 7–10 centimetrus zem augsnes (apmēram četru pirkstu platumā). Lai rozi neiestādītu par seklu, izstiep plaukstu un novieto tās apakšējo daļu virs rozes potējuma vietas. Plaukstas augšpusei jāsakrīt ar dobes ārmalu. Būtībā plaukstai visu četru pirkstu platumā jāatrodas zem augsnes. Šis ir atbilstošais dziļums rozes stādīšanai, kas to labāk pasargās no izsalšanas ziemā.
Stādīšanas gaitā augsni ap rozi vairākkārt piespiež, beigās izveidojot ap krūmu nelielu iedobi, lai ērtāka laistīšana. Jaunais stādījums noteikti jāaplaista, ūdens nodrošina saknēm tūlītēju kontaktu ar augsni un likvidē darba procesā radušās gaisa spraugas. Dažas dienas pēc iestādīšanas pārliecinies, vai potes vieta joprojām atrodas vēlamajā dziļumā. Dažkārt laistīšanas rezultātā svaigi sagatavotā augsne pamatīgi nosēžas, potējuma vieta nonāk tik tuvu virszemei, ka stādījumu nākas pielabot. Tieši tāpat rīkojas, ja rožu stādīšana plānota vai atlikta uz rudeni. Stādīšanas darbus var uzsākt jau augusta beigās, septembrī, bet pēdējais laiks to darīt ir septembra beigas. Šajā laikā iestādītas rozes līdz ziemai paspēj teicami iesakņoties un pavasarī veiksmīgi uzsāk augšanu.
Ņem vērā!
Iespējams, kārotās rozes saņem izraktas no dobes ar kailām saknēm, no kurām augsne pilnībā nobirusi. Neļauj ne brīdi stādiem atrasties nepiesegtiem saulē un vējā, sakņu iekalšana nav pieļaujama. Šādos gadījumos pirms stādīšanas rožu sakņu daļu vismaz uz pāris stundām iemērc ūdenī un trauku novieto ēnā. Ja dzinumi pārlieku gari, tos apgriež, reizēm nākas nedaudz pielīdzināt arī sakņu daļu. Šoreiz gan pirms stādīšanas ieteiktu sakņu apmērcēšanu māla putriņā. Pārējo procesu veic, kā iepriekš izklāstīts.
Daudzgadīgu rožu krūmu pārstādīšanai piemērotāks ir rudens. Rūpīgi izroc rožu krūmu vismaz pusmetra dziļumā, pēc iespējas mazāk traumējot saknes. Atstāj 5–7 labi nobriedušus dzinumus ar 5–8 pumpuriem uz katra, no kuriem pēdējais (augšējais) būtu vērsts uz ārpusi. Augstāk esošo dzinuma daļu pilnībā nogriez, izgriežot arī visus jēlos un sīkos dzinumus. Tad stādi rozi jaunajā vietā, nepiemirstot par potes vietu, kurai obligāti jāatrodas plaukstas platumā zem augsnes.
Ja pārstāda pavasarī Ja pārstādīšana noteikti veicama pavasarī, to jācenšas darīt pēc iespējas agrāk, kamēr krūms vēl nav bagātīgi saplaucis. Tomēr rozi nākas apgriezt krietni pamatīgāk, atstājot vien pašus veselīgākos dzinumus ar 3–4 pumpuriem uz katra no tiem, atceroties par augšējā pumpura izvērsumu uz ārpusi. Pavasara saulainajās un vējainajās dienās garāki dzinumi parasti iekalst. Pārstādīšanas procesā traucētā sakņu sistēma nespēj darboties ar pilnu atdevi un piegādāt barības vielas visiem pumpuriem, ja tos atstās par daudz.
Nebaidies no pamatīgas apgriešanas, vāji apgrieztas rozes ieaugs daudz sliktāk un krietni lēnāk vai pat aizies bojā.
Pavasarī pārstādīti rožu krūmi jālaista biežāk un rūpīgāk nekā rudenī stādītie. Pāris dienas vēlāk augsni ap krūmiem irdina un mulčē atkarībā no rožu stāda lieluma un vecuma 6–10 cm biezā slānī. Mulča palīdz rozes labāk pasargāt no kaltējošo vēju, karstās saules un pavasara salnu nevēlamās iedarbības.
