– Tas ir politisks jautājums un nostāja, kas dezorganizē valsts aparātu. 5
– Viena lieta ir uzskatu atšķirība. Šajā ziņā negribu piekrist, ka jebkurš cilvēks, kurš citādi domā, ir pēc definīcijas Latvijas ienaidnieks. Ja runājam par savas valsts pilsoņiem, tad tos vajag mēģināt pārliecināt par uzskatu aplamību, nevis tamdēļ izolēt vai apkarot. Un, ja runājam par Rinkēviča kungu, viņa aizliegumu “Jaunā viļņa” laikā iebraukt trim dziedātājiem, tad gribu viņam uzdot vienu jautājumu. Esmu dzirdējis, ka apmēram tajās pašās dienās Rīgā uzturējās Margarita Simonjana – “Russia Today” galvenā redaktore, un šis kanāls patiešām ir Kremļa propagandas rupors! Ja soda māksliniekus, kuru izteikumi varbūt arī nav viennozīmīgi vērtējami, tad kāpēc tik brīvi ielaižam Latvijā vienu no galvenajām Kremļa propagandistēm? Cik precīzi darbojas ārlietu dienests, noskaidrojot personas, kuras tik tiešām nebūtu Latvijā vēlamas? Taču jūsu jautājums jāskata juristiem tajā aspektā, cik lielā mērā līguma parakstīšana ar pasaules neatzītas Krimas premjera partiju, ar acīmredzamu Kremļa marioneti var tikt savienota ar tādas Latvijas partijas statusu, kura pretendē piedalīties Saeimas vēlēšanās un mūsu politiskajā dzīvē.
– Mani uztrauc šāda politiska spēka izdarību tikpat kā legalizācija, kas ne tikai jauc sabiedrību, bet konsekventi un bez slēpšanās nostājas pret mūsu valdošo ārpolitiku. Vai tādiem te ir vieta vai nav? Kas notiks, šai krievu savienībai iekļūstot Saeimā? Tiksim līdz debatēm – atkal pievienosimies impērijai, no kuras 1918. gadā izsprukām, – brīva uzskatu atšķirība?
– Manuprāt, tas ir ļoti nopietni. Runa ir, ka šī partija atklāti atbalsta Krimas aneksiju, pret kuru nostājas visa civilizētā pasaule un nosoda visi mūsu sabiedrotie. Ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, etniskās proporcijas, citu attiecību kompleksu, Latviju nereti min kā ES vājo punktu, bet mūsu esamība ES un NATO ir tas lietussargs, kas mūs savukārt stiprina un ļauj cerēt.
