– Nesen ārlietu ministrs Rinkēvičs, neapšaubāmi būdams valdības trīs ietekmīgāko, redzamāko cilvēku vidū, laikraksta “Vesti segodņa” jautāts par attieksmi pret tiem krievvalodīgajiem pilsoņiem, kuri atbalsta Krimas pievienošanu Krievijai, atbildēja, ka tie nav Latvijas ienaidnieki un esot un varot būt dažādi uzskati. Kas tiesa, tas tiesa, var. Mūsu valsts sakās atbalstām Ukrainu un ir par Krievijas pārmācīšanu, un kā gan ministrs uzlūkotu šos pilsoņus, ja viņiem pavaicātu – vai jūs būtu arī par Latvijas pievienošanu Krievijai? – un viņu viedoklis būtu pozitīvs? 5
– Šis jautājums arī ietekmēs vēlēšanas – tanī ziņā, ka palielinās polarizāciju sabiedrībā, un ir skaidrs, ka tie, kas simpatizē Krievijas rīcībai Krimā, pa lielākai daļai ir krieviski runājošie. No otras puses, paredzama zināma diferenciācija sabiedrības uzskatos saistībā ar Krievijas pretsankcijām. Man nelikās gudri, ka tās sākumā uztvēra visai izsmējīgi – cik muļķīgi Putins iešāva sev kājā! Ne viss tajās līdz galam pārdomāts, bet tas ir gudrākais, ko Krievija šajā situācijā varēja darīt. Krievu sankciju galvenais mērķis ir sašķelt Eiropu, un zemnieku lobijs ir spēcīgs visās valstīs. Spānijā, Grieķijā un arī pie mums ceļas balsis, cik svarīgas bija piegādes no mūsu saimniecības, parādās panikas sējēji, sak, kāpēc mums zaudēt tirgu? Un tam pretī ir pilnīgi pareizais viedoklis, ka XXI gadsimtā grozīt robežas Eiropā, kā to izdarīja Krievija, ir absolūti nepieņemami.
Taču mums ir cilvēki, kuri atbalsta tieši tādu Krievijas rīcību. Es nenoņemu atbildību no katra indivīda par šādiem uzskatiem. Tajā pašā laikā jāuzdod jautājumi par apstākļiem, ko radījusi valsts. Kāpēc daudzus gadus nav veltīta uzmanība informācijas plūsmām šīs sabiedrības daļas virzienā? It kā tikai tagad esam attapušies, ka TV kanālus Latvijas iedzīvotāji skatās pilnīgi spoguļveidā. Lielākā daļa latviešu vairāk skatās Latvijas televīzijas, bet pilnīgi pretēja aina paveras krievvalodīgo vidē. Divas informācijas telpas pastāv. Tā informācijas plūsma, kas nāk no Krievijas, balstās ne uz žurnālistiku, bet, īstā vārdā saucot, uz propagandu. Tur cilvēki tiek sistemātiski zombēti viena “pareizā” viedokļa garā. Krievijā tas nesis augļus – 85% reitingu Putinam. Šie viļņi atnāk pie mums un ietekmē tos cilvēkus, kuri skatās šo propagandas TV.
– Tūliņ, profesor! 12. augustā Simferopolē ierodas Mitrofanovs un Ždanoka, un Latvijas Krievu savienība paraksta līgumu ar neviena neatzītu Krimas vadoņa Aksjonova partiju. Tikpat kā ar Krimas valsti. Kas tas politiski ir? Kā Latvija atbalsojās?
– Tā ir Kremļa roka Latvijā. Es jau teicu, ka LKS akcenti sinhroni mainās līdz ar Krievijas liktajiem, un tie pašlaik runā par vienu “krievu pasauli”.
– Ja tā ir “Kremļa roka”, tad šie krievu savienībnieki atgriežas Rīgā, sarīko traci pie Ārlietu ministrijas pret Rinkēviču pirms Merkeles vizītes. Krimā viņi parakstījuši līgumu tikpat kā Latvijas Republikas vārdā, bet te – nekas nenotiek! Te ir kurss – neliksimies redzam. Arī no ĀM.
– Tas ir jautājums juristiem…
