E. Līcītis: – Vai šajā reizē iekšējais nacionālais jautājums nav kļuvis tāds kā ārējs, kad cilvēki seko līdzi partiju reakcijai, kādu katra izrāda Krievijas un Ukrainas konfliktā? 5
– Jums taisnība! Martā 58% Latvijas iedzīvotāju Krimas aneksiju vērtēja negatīvi, bet aiz šī skaitļa sākās nošķiršanās pēc etniskam pazīmēm. 66% nelatviešu un arī 18% latviešu atbalstīja Krievijas rīcību. Tajā pašā laikā Ukrainas notikumi aktualizē nacionālo jautājumu, šķeļ sabiedrību, bet nenoliedzami problēmas sakne ir mūsu pašu sabiedrībā.
V. Krustiņš: – Jums taisnība, profesor. Tomēr Latvijai, īpaši neaizmirstot 1940. gadu, galvenais un nevis starp citu ir tas, cik krievu šeit teica okei Krimas atkalpievienošanai. Starp citu, žurnālā “Otkritij gorod” Āboltiņas kundze uzsver, ka “Vienotība” sen vairījusies no nacionālās retorikas. Protams, kā eiropartija, kā kosmopolītiska partija turas no nacionāluma pa gabalu. Un arī “Saskaņa” tagad zīmējas inteliģenta, eiropeiska, sociāldemokrātiska.
– Vai gan Āboltiņas kundzes apzīmējums iztur kritiku, ja pēdējā laikā “Vienotība” aktīvi darbojas, konkurējot Nacionālās apvienības nišā? Bet tur taču viņi nekad nespēs ar NA sacensties! Es piekrītu, ka tiešām sasāpējušo nacionālo attiecību jautājumu cenšas paslaucīt zem paklāja, bet tamdēļ problēma taču netiek risināta. Es turpinu apgalvot, ka nosacītais “latviešu – krievu” jautājums nav tikai jautājums par to, kurš un kam nodara pāri. Tā ir mūsu turpmākās sociāli ekonomiskās attīstības lieta. Mūsu konkurētspējas jautājums. Pašreizējā krievvalodīgo vēlētāju politisko pārstāvju nostumšana mūžīgā opozīcijā krasi samazina politisko konkurenci. Rezultātā daži politiskie spēki jūtas neaizvietojami, kas palielina nesaskaņas valdībās un mazina to spējas īstenot ilgtspējīgu politiku. Līdz ar politiskās konkurences mazināšanos šaurajā vidē, kur viens otru pazīst, pieaug arī korupcijas riski. Visbeidzot, nav normāli, ka esam nonākuši pie situācijas, ka kreisums 20 gados kļuvis par pulgojamu, asociējamu, ka kreiss – tātad automātiski prokrievisks. Tas Eiropā, kur kreisās partijas ir normāla, civilizēta alternatīva, nav pieņemami.
