Roze, kas nepriecē. Kā ārstē mediķi, kā dziedina dziednieki 0
Roze ir nedaudz mistiska slimība, jo ar to sasirgušos reizēm pat ārsti sūta pie dziedniekiem. Tikko uzplaukušu rozi var viegli uzveikt ar medikamentiem, taču, kad tā radījusi sarežģījumus, ārstēšana mēdz ilgt mēnešiem un pat gadiem.
Roze ir akūts ādas iekaisums, ko izraisa streptokoki. Visbiežāk šī kaite uzliesmo vasarā un rudenī, mitrā laikā, kad palielinās ādas caurlaidība un tajā vieglāk var iekļūt infekcija.
Kāpēc rodas
Kā skaidro Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Ķirurģiskās infekcijas klīnikas virsārsts Juris Nikolajenko, rozes izraisītāji streptokoki mīt uz ādas visiem cilvēkiem. Vesela āda veido nevēlamiem mikrobiem nepārvaramu barjeru. Rozes ieejas vārti parasti ir brūces, nobrāzumi, čūlas, ādas sasprēgājumi un plīsumi. Ja āda ir bojāta un imunitāte novājināta, mikrobi caur šo vietu un limfātisko sistēmu nokļūst zem ādas un izraisa iekaisumu.
Slimībai piemīt tendence atkārtoties. Izraisot rozes infekciju, baktērijas padara organismu pret to jutīgu, tāpēc nākamajā reizē reakcija parādās ātrāk un izteiktāk.
Roze biežāk veidojas, ja ir slimas vēnas un hroniska limfovenoza mazspēja, pārciesti vēnu iekaisumi. Ieejas vārti ir arī artēriju slimības, sēnīšu infekcija un citas problēmas.
Paaugstināts risks saslimt ar rozi ir cukura diabēta slimniekiem, jo, sašaurinoties asinsvadiem, pasliktinās kāju apasiņošana, veidojas brūces un čūliņas. Turklāt, samazinoties ādas jutībai un ievainojumus nejūtot, brūce netiek labi apstrādāta.
Kā pazīt
Parasti roze sākas strauji dienas vai divu laikā ar augstu temperatūru (līdz pat +40 °C), drudzi, galvassāpēm, nespēku, dažkārt sliktu dūšu un vemšanu. Pēc tam uz ādas parādās koši sarkans laukums, kas var būt dažāda lieluma, piemēram, izplesties pa visu kāju un pat pāriet uz vēderu, ātri izplatīties no vienas ķermeņa daļas uz otru. Sarkanais laukums ir karsts, niez un sāp, ir krasi norobežots no apkārtējiem veselajiem audiem. Paaugstināta temperatūra var arī nebūt.
Ja kājā ieviesusies infekcija, cirkšņa limfmezgli neļauj tai ar limfu un asinīm izplatīties visā organismā. Kad tie piepildījušies, var iekaist un sastrutot, izraisīt sāpes.
Rozes iekaisumam ir vairākas smaguma pakāpes. Eritematozi hemorāģiskās rozes gadījumā veidojas lielāks vai mazāks ādas apsārtums un tūska, kas pāriet, slimībai beidzoties. Attīstoties nākamajai pakāpei, iekaisušajos audos sakrājas šķidrums, kas atslāņo ādu, un veidojas pūšļi jeb bullas. Šajā stadijā var būt nepieciešama ķirurga palīdzība.
Pievienojoties mikrobiem, rodas sastrutojumi, āda atmirst, un to dēvē par bullozi nekrotisko rozi. Pēc šāda iekaisuma var palikt ilgi nedzīstošas čūlas vai pat attīstīties gangrēna.
Reizēm sārtais plankums pārvietojas no vienas ķermeņa daļas uz otru, piemēram, sākumā uzliesmo kājā, pēc tam – rokā, un to sauc par migrējošo rozi. Savukārt par recidivējošo rozi dēvē slimību, kad iekaisums bieži atkārtojas vienā un tajā pašā vietā.
Veciem cilvēkiem ar sirds, elpošanas, nieru, aknu problēmām roze var noritēt smagāk un beigties letāli.
