Foto – Shutterstoc

Cerības par noietu Ķīnā gaist: Latviešiem neizdodas iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus 19

Lai gan jaunākās aplēses liecina, ka Latvijas piena produktu eksporta vērtība uz Ķīnu 2016. gadā pieaugusi vairāk nekā pieckārtīgi, bet produktu apjoms palielinājies teju 33 reizes, tomēr šie rādītāji ir iespaidīgi tikai tādēļ, ka pirms gada eksports uz šo valsti bija minimāls, bet 2014. gadā – vispār pa nullēm.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Pārsvarā eksportēts fasētais piens – laikā no pērnā janvāra līdz novembrim aizvestas 128 tonnas par 90 280 eiro, kā arī piena sūkalas – 50 tonnas par 46 530 eiro. Aizvests arī saldējums, bet pamaz – 1,2 tonnas par 6740 eiro, un siers – 0,2 tonnas par 858 eiro. Daudz labāk nav klājies arī biezpiensieriņiem – ķīnieši iepirkuši 0,1 tonnu par 1800 eiro. Līdz ar to eksports uz Ķīnu ir tik vien kā piliens jūrā – visa gada laikā uz šo valsti eksportētas tikai 405 tonnas produkcijas 320 600 eiro vērtībā.

Gaida luksuspreci izcilā iepakojumā

Startu Ķīnas tirgū mēģinājuši sākt vismaz desmit Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, attiecīgais sertifikāts ir, piemēram, “Preiļu sieram”, “Rīgas piena kombinātam”, “Valmieras pienam”, “Latvijas pienam”, “Cesvaines pienam”, “Rankas pienam”, “Smiltenes pienam”, “Jaunpils pienotavai”, “Rīgas piensaimniekam”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzņēmēji gan nevēlas atklāti runāt par neveiksmju cēloņiem, taču liek noprast, ka problēma ir izteiktajā tirgus specifikā. Ķīnieši vēlas “zaļus”, bioloģiskus nišas produktus, kas ražoti Eiropā, kamēr detaļas par konkrētu ražotājvalsti nevienu neinteresē. Tā vietā tiek gaidīts izcils ekskluzīva produkta iepakojums, kam ir liela nozīme, jo tad tiek uzskatīts, ka tā ir luksusa prece un ir pieprasīta šīs valsts augošajā bagātajā iedzīvotāju slānī. Lai uzņēmēji spētu izpildīt šīs prasības, jākooperējas gan daudzuma, gan loģistikas jomā, lai varētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju. Taču arī ar kooperēšanos Latvijā ir senas problēmas.

Līdz ar to pagaidām tikai koncerna “Food Union” sastāvā esošajiem uzņēmumiem izdevies ielauzties Ķīnas tirgū ar pienu, saldējumu un krēmsieriem. Lielākās cerības tiek saistītas ar divu pārstrādes kombinātu startu nākamgad. “Food Union” fokusa produkti, ražojot Ķīnā, būtu biezpiena sieriņi, jogurti, siers, augstā temperatūrā pasterizēti jeb UHT piena produkti, deserti, bērnu pārtika, turklāt plānots izmantot Latvijas izejvielas. Šim projektam ar 214 miljoniem eiro februārī pieslēdzies Āzijas privātā kapitāla fonds “PAG”, kā arī privātā kapitāla investīciju grupa “Meridian Capital”. Papildu sniegtajām investīcijām “PAG” nodrošinās uzņēmumam tik nepieciešamās specifiskās zināšanas par valsti. Kā “LA” informēja “Food Union” finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs, patlaban ražotnēs tiek pabeigta celtniecība un sākta iekārtu uzstādīšana. Ražošanu plānots uzsākt nākamā gada sākumā. Viena ražotne atrodas Hohotā un tā paredzēta piena produktu ražošanai, savukārt otra ražotne Doningā – bērnu pārtikas ražošanai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.