Rotaļas ar bērnu veselību. No 2014. gada par bīstamu atzīta 31 rotaļlieta 0
Nākamgad Latvijā stāsies spēkā stingrākas prasības ķīmisko vielu izmantošanai rotaļlietu ražošanā. Tomēr, neraugoties uz jau pastāvošiem ierobežojumiem, patērētāju sargi ik gadu tirgū atklāj ne mazums neatbilstošu rotaļlietu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi lēš, ka gada laikā viņu redzeslokā nonāk ap simts bērnu, kuri cietuši saskarsmē ar rotaļlietām.
Benzizotiazolinons, hlormetilizotiazolinons un metilizotiazolinons ir ādu kairinošas vielas – cilvēkiem ārkārtīgi spēcīgi alergēni. Savukārt formamīds ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela, kas negatīvi ietekmē auglību un asinsrites sistēmu, ir toksisks embrijam un izraisa bojājumus nedzimušam bērnam. Ņemot vērā šos faktus, Eiropas Komisija pērn veica grozījumus Eiropas Savienības (ES) Direktīvā par rotaļlietu drošumu. Nu šīs prasības iekļautas arī Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ierobežojumus šo vielu izmantošanai rotaļlietās no nākamā gada 24. maija un 24. novembra arī Latvijā.
Lai arī jau šobrīd pastāv strikti ierobežojumi rotaļlietu ražošanā izmantot kancerogēnas vielas, kas bojā hormonālo sistēmu un atstāj citas nopietnas sekas uz bērna veselību, no tirdzniecības regulāri nākas izņemt rotaļlietas, kurās šīs vielas ir krietni virs pieļaujamās normas. Pēdējos divos gados no 112 Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārbaudītajām rotaļlietām 31 atzīta par neatbilstošu, no kurām 16 konstatēts tieši ķīmiskais piesārņojums. Tiesa, ierobežotā finansējuma dēļ PTAC pārbauda tikai niecīgu daļu visu tirgū esošo bērnu mantu.
Rotaļlietu ķīmiskā sastāva dēļ veselības problēmas neparādās tūlītēji, turklāt identificēt, ka vainojama tieši rotaļlieta, esot praktiski neiespējami, izņemot gadījumus, kad norītas rotaļlietās esošās baterijas, uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģe Inguna Stirboviča. Ārstu redzeslokā pamatā nonāk bērni, kas cietuši rotaļlietu fizisko vai mehānisko īpašību dēļ. Visbiežāk nākas izvilkt dažādas sīkas rotaļlietas vai detaļas no bērna ķermeņa dabiskajām atverēm, elpceļiem vai kuņģa un zarnu trakta. Speciāliste mudina izvēlēties bērna vecumam atbilstošas un no dabiskākiem materiāliem veidotas rotaļlietas: “Mazu bērnu reizēm nekas tā neiepriecina, kā iedota koka karote un katla vāks.”
2014. gadā ES no vairāk nekā 500 bīstamajām rotaļlietām gandrīz puse bija bīstamas to ķīmiskā sastāva dēļ. Daudz pārkāpumu konstatēts no Ķīnas un citām trešās pasaules valstīm importētās bērnu mantās, taču kaitīgi ražojumi top arī ES. Visvairāk bīstamu vielu parasti satur mīkstās plastmasas mantas, kas gatavotas no vinila vai PVC – vannas rotaļlietas, piepūšamās rotaļlietas, lelles. Veselībai bīstams sastāvs tiek konstatēts pat guaša un pirkstiņu krāsās, kā arī veidošanas masās.
Eksperte: jāmeklē dabiskie materiāli un CE atbilstības marķējums
Eksperti norāda, ka drošāk ir izvēlēties dabisku materiālu – koka, kokvilnas vai māla rotaļlietas, tomēr arī tad nevar izslēgt kaitīgu vielu klātbūtni konservantos, krāsā, līmē utt. Visbiežāk pārkāpumi tiekot atklāti lētākās precēs. “Ķīmisko vielu normu pārsniegšanu vizuāli un arī pēc smakas noteikt ir praktiski neiespējami – to var analizēt tikai ar īpašu testu palīdzību,” skaidro PTAC pārstāve Vita Visocka. Visbiežāk rotaļlietās tiek konstatēti veselībai bīstamie aizliegtie ftalāti, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai. Tie ir bez aromāta, tāpēc bez laboratoriskiem izmeklējumiem nepamanāmi. V. Visocka: “Ir ļoti grūti vecākiem ko ieteikt. Meklējiet uz iepakojuma CE atbilstības marķējumu, ražotāja nosaukumu, brīdinājumu tulkojumu latviešu valodā, kas varētu liecināt, ka ražotājs ir pārliecinājies par preces drošumu un prece paredzēta Eiropas tirgum, bet 100% garantiju tas nedod.” Informācija par visām Eiropas Savienībā konstatētajām bīstamajām precēm tiek ievietota īpašā datubāzē Eiropas Komisijas mājaslapā “ec.europa.eu” patērētājiem domātā sadaļā (angļu val.) Par aktuālajiem bīstamo preču atsaukumiem Latvijā var uzzināt vietnē “ptac.gov.lv”.
