Rostovskis: Viena problēma partiju programmās ir, ka nav ideju, bet otra – nav arī vīzijas 63
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar vēl vairākām organizācijām tikusies ar politiskajām partijām, kas pretendē uz vēlētāju simpātijām Saeimas vēlēšanās šonedēļ. Saruna ar LTRK padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski par secinājumiem pēc šīm tikšanās reizēm.
Visi trīs lielākie valdības sociālie partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – ir tikušies ar partijām, kas pretendē uz iekļūšanu 14. Saeimā. Kādi secinājumi?
A. Rostovskis: Tikāmies gan, tikai mēs bijām piecas organizācijas, nevis trīs – jau minētajām jāpieskaita arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Paši sevi dēvējām par “lielisko piecnieku”. Tikāmies ar visām partijām, kuras šī gada jūnija – augusta aptaujās saņēmušas vismaz 2,5% vēlētāju atbalstu, izņemot divas partijas, kuru platformas krasi atšķiras no minētā sociālo partneru piecnieka uzskatiem, – te runa ir par Latvijas Krievu savienību un partiju “Solidaritāte” – un vienu partiju, kas neatsaucās mūsu uzaicinājumam, – “Katram un katrai”.
Visas partijas, ar kurām tikāmies, mutiski atzīst, ka arī turpmākajai valdībai būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem. Lai šo atziņu nostiprinātu, mēs piedāvājām parakstīt memorandu, kura centrālā tēze tieši to arī saka – sadarbosimies. Visas partijas parakstīja, izņemot vienu – “Konservatīvos”, kuri atteica, ka “mēs neesam birokrāti”. Kā ies ar mūsu reālo iesaisti nākamās valdības lēmumu sagatavošanā, to šobrīd prognozēt vēl nav iespējams, taču individuālajās sarunās partijas atzīst, ka virkne Krišjāņa Kariņa valdības lēmumu nav bijuši kvalitatīvi un viens no iemesliem ir tieši sociālo partneru neiesaistīšana. Pazīstamākais šādu lēmumu piemērs ir kovida laika veikalu darbalaiku saīsināšana, kas samazināja veikalu apgrozījumu, noveda pie papildu atbalsta uzņēmējiem un infekciju drīzāk veicināja nekā kavēja un beidzās ar valdībai nelabvēlīgu Satversmes tiesas lēmumu. Tas nebūt nav vienīgais.
Nedēļās pirms vēlēšanām daudzas sabiedriskās organizācijas izsaka savas rekomendācijas, par kurām partijām balsot, vai nu tieši, vai arī netieši – ar dažādu reitingu palīdzību. Vai šādas rekomendācijas izteiks LTRK – viena vai kopā ar pārējiem sociālajiem partneriem?
Jā, mūsu piecnieks izteiks – esam sagatavojuši kopīgu reitingu, balstoties uz katras atsevišķās organizācijas iekšējo aptauju. Līderis šajā reitingā ir “Apvienotais saraksts”, seko “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par”, un pārējās partijas. Mans komentārs šim rezultātam ir tāds, ka minēto piecu organizāciju iekšējās aptaujas un padomju anonīmie balsojumi liecina – valdības darbs šīs Saeimas ciklā no vadības viedokļa nav bijis ļoti veiksmīgs un būtu atdodams citās rokās. Vienlaikus šim citam būtu jābūt prognozējamam un kopumā jāsaglabā pašreizējais valsts politiskais kurss – par to liecina tas, ka pārējās līderu pozīcijas – otro, trešo un ceturto – ir ieņēmušas pašreizējās koalīcijas partijas, izņemot “Konservatīvos”. Proti, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mēs nevēlamies krasas pārmaiņas un politiskā kursa maiņu. Ar zināmu ironijas devu varētu teikt, ka mēs vēlamies gandrīz to pašu koalīciju, tikai citu vadību.
Interesanti, ka “Konservatīvie” jūsu vērtējumā ir izkrituši no līderu grupas, bet pirms dažām dienām publiskotajā Ekonomistu apvienības (EA) reitingā viņi šajā grupā ir. Kā jūs domājat – kāpēc šāda atšķirība?
Domāju, ka gan mēs, gan EA vērtēja programmu un līderus, bet mūsu vērtējumu ietekmēja arī ikdienas saskarsmes pieredze ar attiecīgo partiju pārstāvjiem valdībā. Un diemžēl tieši no daļas “Konservatīvo” ministru puses mēs pašreizējā valdībā esam saskārušies ar aroganci un nevēlēšanos sadarboties ar sociālajiem partneriem. Par to, starp citu, liecina arī viņu atteikšanās parakstīt sadarbības memorandu. Domāju, ka tas ir ietekmējis mūsu vērtējumu.
Kas bija svarīgākais jūsu vērtējumā, kam jūs pievērsāt lielāku uzmanību – tam, kā partijas piedāvā pārvarēt pašreizējo krīzi, cīņa, ar kuras ekonomiskajām sekām dominēs nākamajā Saeimas ciklā, vai arī vērtējāt partiju programmās izteiktos ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un to sasniegšanas metodes?
Katra organizācija varēja darīt, kā vēlējās, bet LTRK aptaujāja biedrus, izsūtījām partijām jautājumus un apkopojām saņemtās atbildes. Padomes locekļiem lūdzām izlasīt partiju programmas, kā arī informējām viņus par tikšanos ar partijām rezultātiem un iepriekšējo sadarbības pieredzi. Balsoja padome anonīmi. Jāsaka – padomes balsojums gandrīz pilnībā sakrīt ar LTRK biedru viedokli. Man šķiet, ka šajā vērtējumā bija ietvertas gan aktuālās problēmas, gan ilgtermiņa skatījums uz valsts attīstību.
Vai piekritīsiet vērtējumam, ka spilgtu ideju par valsts attīstību šoreiz partijām nav – visu, kas tur teikts, esam redzējuši jau agrāk un vismaz daļā ideju nekas īpašs pēdējā četrgadē nav paveikts – viedā industrializācija ir viens no šādiem piemēriem.
Jā, tam es piekrītu. Viena problēma partiju programmās ir tā, ka nav ideju, bet otra – nav arī vīzijas, nav skaidrs, kurp tad vēlamies tālāk doties. Esam iestājušies visos daudzmaz nozīmīgajos klubiņos – Eiropas Savienībā, NATO, OECD un tamlīdzīgos, bet ko darīt tālāk, šķiet, nesaprotam. Latviju ļoti ietekmē etniskā sašķeltība – arī šajā jomā jaunu piedāvājumu partiju programmās es nesaskatīju. Iespējams, ka pašreizējos neskaidrajos apstākļos partijas nolēmušas neriskēt, “nešūpot laivu” un nogaidīt – nav izslēgts, ka tā ir pareiza izvēle.
Respektīvi, jūsu vērtējumā ideju trūkums liecina nevis par elites apjukumu, bet gan apzinātu izvēli “nešūpot laivu” un dabisku piesardzību, vai tā?
Jā, tā varētu teikt. Taču, ņemot vērā šo situāciju, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atteikšanās piedalīties jebkādās publiskajās debatēs un sarunā ar sabiedrību man kā pilsonim šķiet slikts, pat nepieņemams risinājums. Manuprāt, tā ir necieņa pret sabiedrību.
Valdošā koalīcija īsi pirms vēlēšanām gatavojas pieņemt virkni lēmumu, kuriem būs tālejošas sekas – runa ir par atbalsta mehānismiem sabiedrībai un uzņēmējiem pašreizējā krīzē un nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes terminālim. No vienas puses, šādi īsi pirms vēlēšanām pieņemti lēmumi pagātnē bieži ir izrādījušies kļūdaini, no otras – nenoliedzami, tie ir jautājumi, kas bija steidzīgi jārisina. Kāda ir uzņēmēju nostāja – vajadzēja gaidīt jauno valdību vai lemt tagad?
Mēs uz šo situāciju skatāmies tā, ka energoresursu cenu krīze ir Krievijas agresijas sastāvdaļa, faktiski – daļa no karadarbības ar cerību, ka izdosies mūs nospiest uz ceļiem un mēs iesim lūgties no viņiem energoresursus apmaiņā pret politiskā kursa maiņu. Uzskatu, ka šādā situācijā ir jānodrošina sociālais miers sabiedrībā un ekonomikas, uzņēmējdarbības spēja turpmāk funkcionēt. Uzņēmēju organizācijas – LTRK un LDDK – katru nedēļu tiekas ar ekonomikas ministri, un mūsu aizpagājušās nedēļas rekomendācija bija – piešķirt atbalstu visai sabiedrībai un visam biznesam kopumā saistībā ar elektroenerģijas cenām un energoietilpīgajiem uzņēmumiem arī saistībā ar gāzes cenām. Tādēļ var teikt, ka uzņēmēji valdības rīcību atbalsta – ir jāspēj nodrošināt, ka sabiedrība spēj nomaksāt rēķinus un dzīvokļos ir silts, un jāspēj nodrošināt, ka uzņēmumi turpina strādāt un cilvēkiem saglabājas darba vietas un algas.
Protams, ka tas kaut ko maksās – pusmiljardu, miljardu vai vairāk, protams, ka jau pašreizējais valsts parāda līmenis mūs neiepriecina, taču šajā situācijā valdības lēmumi ir krietni attaisnojamāki un loģiskāki nekā tā kļūdu virkne, kas tika pieļauta kovida krīzes laikā. Vienlaikus mēs no valdības prasām iespējami ātru pāreju uz energoneatkarību – un kaut kāda kustība, lai arī klamzīga, šajā virzienā ir sākusies. Divpadsmit gadus visos līmeņos ir bremzētas investīcijas vēja parkos un tikai tagad kaut kas sāk mainīties.
Ja runājam par Skultes termināli, tad, mūsuprāt, situācija ir šāda – ja ir uzbūvēti termināļi gan Klaipēdā, gan Paldiskos un Latvijai ir Inčukalna gāzes krātuve, kas visiem vajadzīga, tad tīri matemātiski Skultes termināli varētu arī nebūvēt – pietiktu ar esošajām jaudām. Taču šīs sistēmas veiksmīga darbība atkarīga no Baltijas valstu savstarpējās vienošanās un spējas sadarboties – un šajā jautājumā pastāv dažādi riski. Tādēļ mēs atbalstām Skultes termināļa celtniecību, ņemot vērā arī to, ka šī papildu drošības slāņa un reģionālās enerģētiskās konkurētspējas iegūšana nemaksā nemaz tik dārgi – ap 200 miljoniem eiro un tas nebūs jāmaksā no valsts budžeta. Rezumējot – mēs atbalstām valdības lēmumus krīzes pārvarēšanai, taču prasām arī enerģisku rīcību energoneatkarības iegūšanai.
Bet kā tad ar daudzajiem vārdiem par precīzi mērķēto atbalstu tikai ievainojamākajām sabiedrības grupām un tikai uzņēmumiem, kas rada lielāko pievienoto vērtību, kurus esam dzirdējuši gada laikā, kopš sākās enerģētiskā krīze? Vai man jāsaprot, ka uzņēmēju organizācijas atbalsta to, ka visas mērķētā pabalsta idejas tiek izmestas miskastē un pabalstus dalīs visiem?
Ja valdība nav paveikusi mājas darbu un tā arī nav radīta sistēma, kas spētu atšķirt, kuriem šis pabalsts ir vairāk vajadzīgs, bet kuri spēj iztikt paši, tad citas izejas nav. Ragavas jātaisa vasarā – to mēs sen zinām, taču valdība to nav aptvērusi. Tieši tādēļ mēs sakām, ka kurss jāsaglabā, bet vadība jāmaina.
