Rostovskis: Darbaspēka deficīta pamatā – neproporcionāli lielie algu nodokļi 10
Autors – Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents
Pirms dažām dienām noslēdzās Rīgas biznesa forums, kur dažādu nozaru eksperti diskutēja par demogrāfijas tendencēm un darbaspēka pieejamību. Galvenais secinājums – jārada tādi apstākļi, ka cilvēki vēlas strādāt un pelnīt, bet valsts līmenī tiek nodrošināti regulējumi, kas uzņēmējiem palīdz augt un attīstīties. Tieši pareizie stimuli ir tie, kas bezdarbniekiem liek atgriezties darba tirgū, bet aizbraukušajiem tautiešiem, meklēt iespējas braukt un strādāt mājās – Latvijā.
Darbinieku tūkst gan tirdzniecībā, gan IT jomā
Tikko noslēgusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā biedru aptauja, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā klājas ar darbinieku atrašanu. Absolūtais vairākums jeb 88% respondentu sacīja, ka satraucas par darbaspēka pieejamību, savukārt 55,4% jau saskārušies ar to, ka nevar atrast darbiniekus, bet vēl 33,8% ir bijuši spiesti atrast citus risinājumus, lai no tā neciestu uzņēmējdarbība.
Tāpat vēlējāmies noskaidrot, kurās jomās trūkst strādājošo. Pēc tam uzzinājām, ka deficīts veidojas gan tirdzniecībā, gan pakalpojumu un ražošanas sektoros, kā arī informāciju tehnoloģijās, rūpniecībā utt. Kā galvenos risinājumus, mūsu biedri norādīja, bezdarbnieku integrācija, kā arī reemigrācija, savukārt diezgan daudzi uzņēmēji sākuši domāt par tehnoloģiju ieviešanu, lai tādējādi aizstātu cilvēkresursus.
Kopā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu diskusijā tika apskatītas vairākas idejas par to, ko nepieciešams darīt, lai arī valstiskā līmenī palīdzētu uzņēmējiem. Ministre savā atklāšanas uzrunā Rīgas biznesa forumā norādīja, ka pašreiz ir 13,5 tūkstoši bezdarbnieku ar augstāko izglītību un 28 tūkstoši ar profesionālo izglītību, paužot, ka šos cilvēkus vai nu pārkvalificējot vai arī papildu apmācot varētu diezgan ātri iesaistīt darba tirgū. Taču būtiski saprast, vai šie cilvēki ir apguvuši tādas profesijas, kurām no uzņēmēju puses nav pieprasījuma, vai arī viņi ir pirmspensijas vecumā, vai varbūt vienkārši uzrādās tikai statistiski, jo patiesībā dzīvo ārpus Latvijas.
Ja ir auksti, mēs meklējam papildus apģērbu
Trūkst kvalitatīvas informācijas, tādēļ noteikti vajadzētu izpētīt, kur ir šie cilvēki ar izglītību un kāpēc viņi vēl arvien nestrādā. Diskusijas laikā tika arī izteikti vairāki ierosinājumi. Vispirms nopietni jāpārdomā jebkādu pabalstu sistēmas, lai cilvēkiem būtu stimuls strādāt nevis saņemt naudu par nekā nedarīšanu. Loģika ir vienkārša – ja ir auksti, mēs meklējam papildu apģērbu. Tas savukārt nozīmē, ja iedzīvotājiem nebūs iespēja nestrādāt, tad viņš būs spiests meklēt darbu.
Līdzīgi ir ar pašreizējo bezdarbnieku pabalstu, jo, ja cilvēks ir saņēmis labu algu, par ko ir nomaksāti visi nodokļi, tad mēdz būt situācijas, kad pametot darba vietu, viņš izvēlas nevis “mesties jaunos izaicinājumos”, bet gan uz valsts rēķina atpūsties. Tas nav pareizi, jo, pirmkārt, šis cilvēks tērē nodokļu maksātāju naudu, otrkārt, nenes nekādu labumu sabiedrībai.
Jāsakārto virsstundu apmaksas kārtība
Gan Finanšu ministre D.Reizniece –Ozola, gan Elīna Rītiņa norādīja, ka būtiski pārskatīt virsstundu apmaksas kārtību – arī šajā ziņā Latvija ir sliktākā pozīcijā, jo pašreiz piemaksa par virsstundām noteikta divas reizes lielāka kā Lietuvā un Igaunijā.
Kā nākamā ideja, ko izteica gan LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, tā arī finanšu ministre, – jāsakārto virsstundu apmaksas kārtība, un tas ir aktuāli visās nozarēs. Pašreiz Latvijā tā ir ļoti nedraudzīga uzņēmējiem, jo jāmaksā 200% apjomā par katru nostrādāto stundu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, kur par virsstundām tiek maksāts 150% apmērā. Tas savukārt rada apstākļus, ka uzņēmējam darbinieks ir ļoti dārgs, izvēloties papildu laiku neuzrādīt.
Riska zonā nokļuvuši mazie uzņēmēji
Interesantus secinājumus var izdarīt arī pēc bankas Citadele veiktā pētījuma, kur līdztekus augošai ekonomikai gandrīz visās nozarēs, riska zonā nokļuvuši mazie uzņēmēji. Rezultāti parāda, ka tieši šī grupa nevar samaksāt tik lielas algas, kā gribētos, tāpēc lielie komersanti samērā vienkārši var pārvilināt viņu darbiniekus, piedāvājot labāku samaksu. Taču jāatceras, ka tieši mazais bizness ir tas, kas bieži vien pilda arī sociālu funkciju un nodrošina lielu skaitu darbavietas reģionos. Ir valstis, kur šādiem uzņēmumiem nodokļu slogs ir krietni zemāks.
Problēmas “sakne” – lielie algu nodokļi
Un, protams, gan LTRK biedru aptaujā, gan arī Rīgas biznesa forumā kā viena no galvenajām tēzēm darbaspēka nepietiekamībā bija – neproporcionāli lielie algu nodokļi, kas pašreiz ir ne tikai sarežģīti aprēķināmi, ņemot vērā neapliekamo minimumu un progresivitāti, gan arī joprojām ir lielākie Baltijas valstu kontekstā. Kā pauda E.Rītiņa – koncentrējot uzmanību uz zemo algu sektoru, ieviešot progresivitāti radīts papildus slogs jau vidējās algas līmenī, tā vietā, lai domātu par konkurētspēju un iespējām piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku un veicinātu reemigrāciju.
Darāmā ir daudz. Esmu pārliecināts, ka šī tēma būs īpaši aktuāla ne tikai šogad, bet izaicinājums tuvākajiem desmit gadiem. Gudra politika un pareizie stimuli var kalpot par risinājumiem, kur izstrādē būtiski iesaistīties gan uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK, gan politiķiem un lēmumu pieņēmējiem.
