Rosina vairākas izmaiņas mazo uzņēmumu nodokļos 0
Valdības komiteja šodien atbalstīja vairākus risinājumus, lai vienkāršotu un konsolidētu mazo uzņēmumu nodokļu maksāšanas režīmu un lai mazinātu nodokļu optimizācijas shēmas.
Finanšu ministrija (FM) konstatējusi vairākas problēmas pašreizējā mazo uzņēmumu nodokļu maksāšanas kārtībā: pārklājas dažādi vienkāršoto nodokļu režīmi, tie neaptver saimnieciskās darbības jomas, turklāt vienkāršotie nodokļu režīmi – fiksētais ienākuma nodoklis un mikrouzņēmumu nodoklis – tiek izmantoti, lai veidotu nodokļu nemaksāšanas un optimizācijas shēmas.
Lai konsolidētu vienkāršotos nodokļu režīmus, kuri savstarpēji pārklājas potenciālā nodokļu maksātāju loka ziņā, FM piedāvā saglabāt patentmaksu sistēmu, to vajadzības gadījumā papildinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, un regulāri, reizi gadā, pārskatīt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt patentmaksu apmērus. Tiek rosināts izvērtēt patentmaksas iespējamo sasaisti ar preču daudzumu vai pieļaujamo gada apgrozījuma slieksni.
FM rosina atteikties no fiksētā ienākuma nodokļa režīma, kas zināmā mērā dublē mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu. FM rosina noteikt divus gadus ilgu pārejas periodu, kad maksātāji, kas reģistrējušies kā fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji, varēs turpināt izmantot šo režīmu, taču netiks vairs reģistrēti jauni šī nodokļa maksātāji.
FM rosina iekļaut likumā par nodokļiem un nodevām vispārīgas nodokļu pretizvairīšanās normas, tās piemērojot attiecībā uz visiem nodokļiem un tādējādi mazinot shēmu veidošanu nodokļu optimizācijas nolūkā, kā arī nodrošinot, ka normu piemērošana nerada nesamērīgu pierādījumu sniegšanas slogu uzņēmumam.
Tāpat ministrija rosina paplašināt mikrouzņēmumu nodokļa likumu ar normām, kas paredz pārskatīt darbinieku mēneša ienākumu ierobežojumu apmēru saistībā ar kopējo darba algu pieaugumu valstī, tādējādi novēršot nepieciešamību manipulēt ar darba algām apstākļos, ja valstī vērojama vispārēja darba algu palielināšanās tendence.
Kā problēma FM sagatavotajā ziņojumā ir identificētas personas, kas joprojām darbojas tā sauktās pelēkās ekonomikas zonā, kā arī – pārāk liels neaktīvu saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas sadārdzina nodokļu administrēšanu un rada nepareizu statistisko ainu.
Lai mazinātu nereģistrētās saimnieciskās darbības apmērus, FM rosina, iesaistot pašvaldības, veikt analīzi un ieviest salīdzinoši mazas patentmaksas saimnieciskās darbības jomās, kas līdz šim nav aptvertas, bet kurās pastāv izvairīšanās no nodokļiem risks.
Lai legalizētu maksātāju kategoriju, kas saimniecisko darbību veic epizodiski un niecīgos apmēros ar mērķi nodrošināt sev iztikas līdzekļus, FM rosina ieviest minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu – simbolisku samaksu viens lats mēnesī vai 12 lati gadā – iedzīvotājiem, kuriem piešķirta valsts vecuma pensija un kuri veic neregulāru, piemēram, sezonālu vai gadījuma rakstura, saimniecisko darbību, vienlaicīgi nodrošinot, ka šiem maksātājiem netiek liegta iespēja saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Ar šāda minimālā maksājuma veikšanu maksātāji apliecinātu, ka to ieņēmumi gadā nepārsniedz noteiktu apmēru – 2000 latu. Minimālā maksājuma veikšanai jābūt pēc iespējas vienkāršai, maksātājiem jānodrošina iespēja veikt maksājumu tam ērti pieejamā vietā, piemēram, pašvaldībā, un veidā, ļaujot veikt maksājumu arī skaidrā naudā, secina FM.
Ziņojumā arī norādīts, ka patlaban Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēts liels maksātāju skaits, kuru sniegtie dati VID liecina, ka saimnieciskā darbība netiek veikta vai arī samaksātais nodoklis nesedz nodokļa administrēšanas izdevumus.
Lai šādu situāciju novērstu, FM rosina ieviest minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), minimālo mikrouzņēmumu nodokli, kas nozīmē minimālo attiecīgā nodokļa maksājumu neatkarīgi no tā, vai saimnieciskā darbība tiek aktīvi veikta, neatkarīgi no saimnieciskās darbības rezultāta, kā arī neatkarīgi no aprēķinātās nodokļa summas. Ja aprēķinātā nodokļa summa būtu mazāka nekā minimālā nodokļa summa, maksāts tiktu minimālais nodoklis, paredz šī FM iecere.
Minimālā IIN, UIN un mikrouzņēmumu nodokļa apmērs būtu trīs lati mēnesī jeb 36 lati gadā. Šo nodokli nepiemērotu maksātājiem par pirmo darbības gadu. UIN un IIN maksātājam minimālo nodokli nepiemērotu, ja maksātājs veic IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem noteiktā apmērā. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam minimālo nodokli piemērotu, ja maksātājam taksācijas periodā nav apgrozījuma.
FM arī rosina vienkāršot kārtību saimnieciskās darbības pārtraukšanai. Ir jānoteic kārtība, kādā VID informē fiziskās personas, kas reģistrējušās Nodokļu maksātāju reģistrā saimnieciskās darbības veicēja statusā, bet faktiski darbību ilgstoši neveic, par nepieciešamību paziņot VID par saimnieciskās darbības izbeigšanu. Piemēram, VID nosūta fiziskai personai uzaicinājumu aizpildīt iesniegumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu un nosūtīt to VID līdz noteiktam datumam. Jānoteic, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs vairākus taksācijas periodus nav veicis saimniecisko darbību un atbildi uz VID uzaicinājumu nesniedz norādītajā termiņā, VID izslēgs minēto personu no Nodokļu maksātāju reģistra, ja maksātājam nav neizpildītas nodokļu saistības.
Ziņojumā secināts, ka IIN maksātāju grupā ar ļoti mazu gada apgrozījumu ir liels maksātāju īpatsvars, uz kuru attiecināma maza apliekamā ienākuma daļa. Lai samazinātos to maksātāju īpatsvars, kuriem ir ļoti mazs apgrozījums, kā arī palielinātos uz šiem maksātājiem attiecināmā apliekamā ienākuma daļa, FM rosina nodokļu administrēšanas līmenī veicināt jau sākotnēju mazo saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju kā patentmaksu vai minimālā maksājuma maksātājiem.
Lai veicinātu personu iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā, FM rosina pilnveidot jauno nodokļu maksātāju konsultēšanas procesu. Tiek rosināts izveidot VID interneta vietnē īpašu sadaļu personām, kuras plāno sākt saimniecisko darbību, un izveidot nodokļu maksāšanas režīmu karti un ievietot to VID interneta vietnē.
Kā vēl viena problēma ziņojumā minēts tas, ka IIN maksātāju grupai ar mazu apgrozījumu trūkst izaugsmes stimulu, lai uzrādītu patieso apgrozījuma pieaugumu. Spēkā esošie vienkāršotie nodokļu režīmi neveicina mazo uzņēmumu izaugsmi un iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā.
Lai nodrošinātu, ka vienkāršotie nodokļu režīmi nekavē mazo uzņēmumu izaugsmi un iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā, FM rosina izstrādāt likuma par IIN un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus, nosakot, ka, pārsniedzot likumā noteikto apgrozījuma slieksni, netiek piemērota papildu nodokļa likme, ja nodokļa maksātājs pēdējo trīs taksācijas gadu laikā savos pārskatos uzrādījis stabilu apgrozījuma pieauguma tendenci. Lai objektīvi izvērtētu apgrozījuma pieauguma tendenci, kā kritēriju rosināts izmantots tādu rādītāju kā stabils procentuālais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu, kur pieaugums nepārsniedz 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu.
Šāds relatīvi liels maksimālais apgrozījuma pieauguma apmērs noteikts, jo mikrouzņēmumu apgrozījums ir salīdzinoši ļoti mazs un tāpēc tam iespējams strauji palielināties. Tā kā dažādu objektīvu faktoru ietekmē apgrozījums var svārstīties un kādu gadu pat samazināties salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, maksātājam ir jādod iespēja pamatot apgrozījuma svārstības, un VID šajā gadījumā pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz maksātāja iesniegumu un tajā ietverto pamatojumu. Šajā gadījumā saglabātos nosacījums, ka, pārsniedzot likumā noteikto apgrozījuma slieksni, maksātājam nākamajā taksācijas gadā jāveic nodokļu maksājumi saskaņā ar vispārējo nodokļu režīmu. Līdzīgi noteikumi būtu paredzami arī attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanos mikrouzņēmumā.
Lai novērstu šī izaugsmes stimula ļaunprātīgu izmantošanu un iespējamo izvairīšanos no nodokļiem, FM rosina paredzēt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā gan apgrozījuma summas, gan darbinieku skaita pārsnieguma maksimālo ierobežojumu gadījumā, ja mikrouzņēmums pārsniedz likumā noteiktos kritērijus, piemēram, lai pēc apgrozījuma 40 000 latu gadā nākamajā gadā pēkšņi netiktu uzrādīts apgrozījums viens miljons latu, bet pēc tam mikrouzņēmums tiek likvidēts.
Koncepcijā kā problēma minēts tas, ka mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbiniekiem ilgtermiņā ir nepietiekams sociālās apdrošināšanas risks.
FM rosina paredzēt, ka Labklājības ministrija periodiski analizēs, kā vienkāršotie nodokļu maksāšanas režīmi ietekmē personu sociālās garantijas ilgtermiņā. Labklājības ministrijai būs jāsagatavo analīze, kurā aplūko mazo saimnieciskās darbības veicēju – patentmaksu maksātāju un citu pašnodarbināto personu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu faktisko apmēru un iespējas nodrošināt tiem pietiekamus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, nepieciešamības gadījumā piedāvājot iespējamos risinājumus.
Koncepcija par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu vēl būs jāizskata valdībā. Lai īstenotu koncepcijā piedāvātos risinājums, būs nepieciešams grozīt virkni likumu un Ministru kabineta noteikumu.
Nepieciešamos likumprojektus plānots izstrādāt līdz 2013.gada 1.oktobrim.
