Rosina sērot bez karoga 0
Politiskajos kuluāros atkal atsākušās diskusijas par to, kurās dienās obligāti jāizkar Latvijas karogs pie dzīvojamām mājām. “Karoga likums savā būtībā ir sabiedrību izglītojošs un saliedējošs. Tam jābūt pietiekami lakoniskam, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs spētu bez Ministru kabineta noteikumiem rast atbildes par karoga lietojumu un just lepnumu par valsti,”
uzskata AM parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis (“Vienotība”), kurš sagatavojis grozījumus Latvijas Valsts karoga likumā. Vakar tos vērtēja “Vienotības” Saeimas frakcija.
Būtiskākā grozījumu daļa skar karogu izkāršanas datumus. Likumprojekts paredz, ka pie publisko personu ēkām novietotu visās līdzšinējās atceres dienās, bet pie dzīvojamām un privātpersonu ēkām Latvijas karogu obligāti jāizkar tikai trīs reizes gadā – 4. maijā (Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena), 11. novembrī (Lāčplēša diena) un 18. novembrī (Latvijas Republikas proklamēšanas diena). Nevienā no komunistiskā genocīda upuru atceres dienām, ne arī holokausta atceres dienā 4. jūlijā karoga pacelšana vairs nebūtu obligāta. “Taču šis variants atļauj namīpašniekiem karogu izkārt arī jebkurā citā dienā, garantējot tam pienācīgo cieņu. Piemēram, ja viņš pats vēlas pieminēt totalitāro režīmu represijās cietušos, paceļot karogu, tad tas ir tikai atbalstāmi un to drīkst darīt, protams, garantējot karogam pienācīgu cieņu un atbilstošu noformējumu,” uzsvēra V. Spolītis. Viņaprāt, jaunā kārtība nodrošinātu to, ka cilvēki karogu izkārs ar prieku un lepnumu un neuztvers to kā piespiedu pienākumu, kas līdz šim nereti novedis pie nevērīgas attieksmes.
Aicinājumus samazināt sēru dienu skaitu, kad izkarināms karogs, AM parlamentārais sekretārs esot saņēmis gan vēstulēs, gan tiekoties ar iedzīvotājiem. Tāpat viņš atsaucās uz sabiedrības aptaujas datiem un ārvalstu praksi. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS septembrī veica pētījumu “Par attieksmi pret karoga lietošanu”.
Tas uzrādīja, ka 64% no privātmājās dzīvojošiem un 66% no daudzdzīvokļu ēkās dzīvojošiem respondentiem atbalsta deviņu (šobrīd jau desmit) dienu aizstāšanu ar trijām Latvijas vēsturē nozīmīgākajām dienām – 18. novembri, 4. maiju un 11. novembri.
Triju nozīmīgāko svētku dienu obligāta karoga pacelšanas kārtība tiek lietota arī pie mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Igaunijā (Neatkarības dienā, Neatkarības atjaunošanas dienā, Uzvaras dienā) un Lietuvā (Valstiskuma atjaunošanas dienā, Neatkarības atjaunošanas dienā un Karaļa Mindauga kronēšanas dienā). Bet ziemeļvalstīs un Polijā karogu likumi neuzliekot mājsaimniecībām pienākumu obligāti pacelt karogus.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas saskaņots ar represēto un ebreju organizācijām. Taču Latvijas Represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais neatcerējās, ka pēdējā laikā kāda amatpersona ar viņu par šo lietu būtu runājusi. “Var jau būt, ka tas ir noticis agrāk. Man arī nav nekādu īpašu iebildumu pret to, ka samazina tās atceres dienas, kad jāizkar karogs, jo viņu tiešām bija par daudz. Taču, manuprāt, to atlikušo obligāto dienu skaitā vajadzētu būt vismaz 14. jūnijam, kas ir centrālā atceres diena. Tas būtu labs kompromisa variants,” spriež G. Resnais.
Arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādis Suharenko uzskata, ka AM parlamentārā sekretāra priekšlikums samazināt karogu izkaramo dienu skaitu ir korekts.
Otrs būtiskākais grozījumu bloks skar karogu izkāršanu pie izglītības iestādēm. Līdzšinējā likuma redakcija paredzēja, ka pie tām karogi izkārti pastāvīgi. V. Spolītis ierosina to darīt tikai mācību laikā.
Pirmkārt, tas atvieglotu dzīvi skolām, kurām atkristu rūpes par karoga izkāršanu un uzturēšanu brīvlaikos. Taču galvenais – šāda kārtība ļautu mācību iestādēm, ja tās to vēlas, katru mācību gadu (vai pat katru dienu) sākt ar svinīgu karoga pacelšanas ceremoniju un noslēgt – ar nolaišanu.
Pagaidām gan par karoga likuma grozījumiem nav vienprātības ne valdošajā koalīcijā, ne “Vienotības” frakcijā. To apzinoties, AM nesteidzinās likuma skatīšanu Saeimā. “Karoga izkāršana ir tāda lieta, kas skar ikvienu, un mums nevajadzētu to politizēt,” paskaidroja V. Spolītis. Pie šā jautājuma ministrija varētu atgriezties nākamā gada vidū, kad pašvaldību vēlēšanas būs aiz muguras. Līdz tam notikšot arī sabiedriskās apspriešanas un publiskas diskusijas gan par Karoga likumu, gan Svētku un atceres dienu likumu.
Šī nav pirmā reize, kad Latvijas politiķu darbakārtībā nonāk jautājums par obligāto karoga pacelšanu. Devītās Saeimas laikā deputāts Igors Aleksandrovs (“Jaunais laiks”) bija ierosinājis samazināt to dienu skaitu, kad privātpersonām noteikti jāizkar karogs, bet viņa priekšlikumi tika noraidīti. Arī nu jau bijušais tiesībsargs Romans Apsītis 2009. gada pavasarī paziņoja, ka karoga pacelšanas pienākums pie privātpersonām piederošajām ēkām pārkāpjot cilvēka pamattiesības. Tas esot pretrunā ar tiesības brīvi paust savus uzskatus Satversmes 100. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.
