Rosina Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu akcijas tirgot biržā 0
Ar priekšlikumu tirgot biržā Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu akcijas Satiksmes ministrijā (SM) vērsusies sabiedriska organizācija, kuru pārstāv Zatlera Reformu partijas (ZRP) ostu darba grupas loceklis Aivis Landmanis, 26.februārī ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Šis priekšlikums ir noraidīts, taču Landmanis no savas ieceres neatsakās un centīsies īstenot tās pieņemšanu Saeimā.
Raidījums norāda, zināmi jau arī vairāki potenciālie pircēji. 2010.gada vidū vairākas ministrijas saņēma paziņojumu no Ķīnas vēstniecības ekonomikas atašeja, kurā bija minēts, ka Ķīnas uzņēmumu grupa HNA būtu ieinteresēta iegādāties aviokompāniju “airBaltic”, starptautisko lidostu “Rīga” un Rīgas brīvostas pārvaldi. Ap to pašu laiku sarunās ar Latvijas valdības pārstāvjiem interesi par Rīgas ostas iegādi izrādīja Apvienoto Arābu Emirātu kompānija “Dubai Port World”. Sarunas neturpinājās, un tālāki lēmumi nesekoja, jo likums neļauj pārdot ostas.
Lai uzlabotu ostu likumu, šobrīd SM izveidota darba grupa. Pārmaiņas ierosinājusi ZRP, atsaucoties uz Amerikas tirdzniecības palātas un Ventspils tā saucamo opozicionāru uzņēmēju sūdzībām. Šos opozicionārus SM darba grupā pārstāv biedrība “Baltijas asociācija – transports un loģistika”, kuru vada Ventspils domes deputāts Landmanis. Organizācija iesniegusi priekšlikumu lielo ostu pārvaldes kapitalizēt un to akcijas pārdot Rīgas biržā.
“Mūsuprāt, tas ir veids, kā padarīt ostu darbību mazāk politizētu un, ja mēs kotējam tās lietas vēl biržā, tad arī atvērtāku. Tas nozīmē, ka tad būs biržas instruments, kur mazākuma akcionārs sekos caur depozitāriju līdz un prasīs dažādas atskaites, lai nenotiktu naudas izšķērdība,” raidījumam paskaidroja Landmanis.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs ZRP biedrs Vlačeslavs Dombrovskis par ostas privatizācijas ierosmi ir atturīgs. Sākumā esot nepieciešami argumenti, kā tas uzlabos ostu darbu un garantijas, ka privātā investora piesaiste neradīs jaunus interešu konfliktus. Pēc viņa teiktā, jautājums esot par to, “kam piederēs šī infrastruktūra un kā tā tiks pārvaldīta. Kā mēs to nodalīsim no tiem uzņēmējiem, kuri izmantos šo infrastruktūru”.
Līdzīgu viedokli raidījumam pauda arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. No plašāka komentāra viņš atteicās, jo neesot gana labi iepazinies ar priekšlikumiem ostu likumā.
Savukārt cietu “nē” ostu privatizācijai pauž satiksmes ministrs Aivis Ronis. Viņš iebilst arī pret citām radikālām pārmaiņām ostu pārvaldē. “Osta ir stratēģisks valsts objekts un arī aktīvs, un dodot to pārvaldījumā privātai kompānijai, vēl jo vairāk ārvalstu, es to uzskatu par neiespējamu,” raidījumam norādīja Ronis. Viņaprāt, pašreizējais modelis – pašvaldība kopā ar valdību – strādā ļoti labi.
“Nekā personīga” vēstī, ka Saeima ostu likumu sāks revidēt pēc mēneša. Pirms tam Ronis ieplānojis deputātiem sarīkot ekskursijas Rīgas un Ventspils ostā. Tas palīdzēšot pieņemt izsvērtus lēmumus. Nacionālā apvienība par grozījumiem ostu likumā neesot lēmusi. Savukārt “Vienotība” privatizāciju neatbalsta.
“Manuprāt, tas nav īsti gudrs priekšlikums, jo šobrīd ostu pārvalde, kas organizē kanalizāciju, loču darbu, gan visu to ūdens ceļu attīrīšanu, viņi savu darbu dara labi,” sacīja “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. “Ir Valsts kontroles ziņojums, ka ostu pārvaldēs ir salīdzinoši necaurspīdīgi procesi un tam kaut kādā mērā, protams, var piekrist. Uzlabojumi tur būs vajadzīgi,” viņš atzina.
“Nekā personīga” rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka tuvāko nedēļu laikā paredzētas kārtējās kadru pārmaiņas Ventspils un Rīgas ostās. SM pārstāvi Ventspils ostā Arti Stucku iecerēts nomainīt ar ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu, savukārt Zaļo un zemnieku savienības iecelto pārstāvi Rīgas ostā Jāni Vaskānu varētu nomainīt ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis.
SM līdz šā gada 1.jūnijam plāno sagatavot izvērtējumu par esošā ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitāti. Atbilstoši valdības deklarācijai SM rīcības plānā iekļauts uzdevums līdz šā gada 1.jūnijam sagatavot izvērtējumu par esošā ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitāti un priekšlikumus efektivitātes uzlabošanai, kā arī pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai.
