Rosina publiskot valsts naudas šķērdētāju vārdus 11
Diskutējot par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma piemērošanu pēc Valsts kontroles revīzijām, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā raisījās diskusija par nepieciešamību publiskot valsts budžeta līdzekļu izšķērdējušo amatpersonu vārdus.
Noklausoties Valsts kontroles sniegto informāciju par nelielo atgūto līdzekļu apjomu, deputāts Artuss Kaimiņš pauda sašutumu, ka tas ir tik niecīgs un būtu jāpublisko to atbildīgo amatpersonu vārdi, kuri ir saistīti ar publisko līdzekļu izšķērdēšanu. Viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jāzina sodīto personu vārdi, jo viņu atalgojums tiek maksāts no nodokļu maksātāju naudas.
Tikmēr Valsts kontroles pārstāvis Aivars Ērglis skaidroja, ka Valsts kontroles mērķis nav vērsties pret konkrētām amatpersonām, bet gan panākt, ka revidējamā vienība veic visus pasākumus, lai atbildīgās amatpersonas visos gadījumos tiktu sodītas atbilstoši likumam. Tāpēc viņš nevēlējās komentēt, vai būtu jāpublisko šo sodīto amatpersonu vārdi. Viņaprāt, rezultātam vairāk būtu jāatspoguļojas amatpersonas vērtējumā, atlīdzībā.
Diskusija izvērsās arī par izšķērdēto līdzekļu slieksni, kuru pārsniedzot, būtu jāveic pārbaudes, lai noskaidrotu amatpersonas atbildību. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš atzina, ka diskutējams jautājums ir par atbildības slieksni, proti, vai ir adekvāti veikt detalizētas pārbaudes par, piemēram, piecu vai 200 eiro radītiem zaudējumiem. “Nepiekrītu, ka šāda prakse tiek īstenota. Ir jāsaprot, cik samērojams ir pārkāpums ar to, kādi resursi tiek ieguldīti izmeklēšanā,” teica Krieviņš. Šis jautājums būtu kopīgi jāpārrunā ar Valsts kontroli, pauda Valsts kancelejas direktors.
Arī komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) piekrita, ka ir jāizvērtē šis slieksnis.
Papildus Krieviņš vērsa uzmanību, ka ir jāsabalansē vēlme, kādu visu laiku sodīt, ar pašreizējo situāciju, kas patlaban ir novērojama valsts pārvaldē, proti, hronisks cilvēku trūkums. Tam gan nepiekrita Kaimiņš, norādot, ka tas nevar būt aizbildinājums amatpersonu atbildības izvērtēšanai.
Komisijas deputāti vienojās, ka Valsts kancelejai ir jāiesniedz vadlīnijas valsts amatpersonu atbildības izvērtēšanai pēc Valsts kontroles revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Vadlīnijas būs jāizstrādā līdz rudenim.
Valsts kancelejai un Valsts kontrolei arī uzdots tikties un izrunāt, kā risināt problēmu ar likuma normu nepildīšanu.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Valsts kontroles konstatēto atsevišķos gadījumos iestādēm nav izpratnes par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas uzliek pienākumu tai izvērtēt Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētos pārkāpumus.
Vērtējot likuma prasību īstenošanu, konstatēts, ka iestādes nereti atsakās pildīt šī likuma 15.panta otrās daļas prasības, kas paredz – ja likuma pārkāpumus ir konstatējusi Valsts kontrole, revidējamai vienībai piecu mēnešu laikā pēc revīzijas ziņojuma apstiprināšanas ir jāinformē Valsts kontrole par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem.
Analizējot līdz šim saņemto informāciju, Valsts kontrole secinājusi, ka šādu likuma prasību neievērošanas gadījumu ir daudz. Gadījumā, ja iestādes tomēr sniedz šādu informāciju, tā nav pilnīga – informācija netiek sagatavota un iesniegta tādā apjomā, lai Valsts kontrole varētu gūt pārliecību, ka personu atbildības izvērtēšana un sodīšana ir notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Kā piemēru Valsts kontrole min gadījumus, kad netiek vērtēta visu pārkāpuma izdarīšanā iesaistīto personu atbildība, netiek norādīti iemesli, kāpēc atbildīgajai amatpersonai nevar piemērot atbildību un atgūt tās nodarītos zaudējumus.
Tāpat secināts, ka iestādes nemēdz atbildēt uz Valsts kontroles vēstulēm. Tā rīkojušās Labklājības ministrija un Satiksmes ministrija. Lai gan sākotnēji Labklājības ministrija sniegusi atbildi par revīzijas ziņojumā konstatētos pārkāpumus pieļāvušo personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem, tā nav apmierinājusi Valsts kontroli, tāpēc nosūtīta vēstule ar lūgumu izpildīts normatīvajā aktā noteiktās prasības. Lai gan vēstule nosūtīta 25.februārī, atbilde joprojām nav saņemta.
Cita problēma ir vienotas pieejas trūkums personu atbildības izvērtēšanā un atbildības piemērošanā, min Valsts kontrole.
