Rosina pensiju indeksācijā vadīties no cenu pieauguma primārajām precēm, nevis vispārīgajiem inflācijas rādītājiem 0
Izskatīšanai Saeimā iesniegti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, piedāvājot pensijas indeksēt, ņemot vērā nevis vispārīgus inflācijas rādītājus, bet cenu pieaugumu primārajām precēm – pārtikai un medikamentiem.
Grozījumus likumā izstrādāja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S), un tos parakstījuši arī citi partijas “Saskaņa” deputāti.
Klementjevs akcentē, ka, lai gan koalīcija ir vienojusies pensijas šogad indeksēt vienu mēnesi agrāk – nevis 1.oktobrī, bet 1.septembrī, reāli pensionāriem ar šajā indeksācijā piešķirto pensiju palielinājumu nepietiks, lai norēķinātos par komunālo pakalpojumu cenu kāpumu un iegādātos pārtiku, medikamentus.
Deputāts skaidro, ka aktuālie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka patēriņa cenu pieauguma temps Latvijā turpina strauji pieaugt un novērojama ļoti augsta inflācija divus mēnešus pēc kārtas. Gada izteiksmē cenu pieaugums ir īpaši straujš, palielinoties par 13%.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka straujo cenu kāpumu 2021. un 2022.gadā galvenokārt ietekmēja trīs galvenās pozīcijas: pārtikas preču, mājokļa izdevumu un transporta pakalpojumu sadārdzināšanās. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021.gada sākuma, ko negatīvi ietekmē pēcpandēmijas periodā augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojumu sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi. Būtisku devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada aprīlī nodrošināja arī ar mājokli saistīto pakalpojumu sadārdzinājumus par 16,2%, ko visvairāk ietekmēja gāzes, siltumenerģijas, cietā kurināmā, atkritumu savākšanas pakalpojumu cenu kāpums. Tāpat nozīmīgs ir transporta pakalpojumu cenu kāpums.
Minētais nozīmē, ka strauji pieauga pamatvajadzību izmaksas, kas ir būtiskākās pensionāriem, kuriem pensijas lielākoties ir nelielas, cenu pieaugumu izjūtot īpaši smagi un daļai jau tagad nespējot segt komunālo pakalpojumu un primāro vajadzību izmaksas. Klementjevs akcentē, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm šo pakalpojumu cenu kāpums saglabāsies visu gadu un būtiskas izmaiņas varētu sagaidīt tikai tajā brīdī, kad mazināsies energoresursu cenas pasaules tirgos.
Lai nodrošinātu piešķirtās pensijas aizsardzību pret pirktspējas krišanos, izskatīšanai parlamentā iesniegti pensiju indeksācijas pilnveidošanas priekšlikumi, kas nodrošinās to, ka pensiju indeksācija notiks 1.septembrī un 1.aprīlī, ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika periodā no iepriekšējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 31.janvārim ir vienāds vai lielāks par 5%, un kompensēs pensionāriem un personām ar invaliditāti straujo cenu kāpumu.
Klementjevs skaidro, ka pensiju indeksācijas pilnveidošana ietver trīs galvenos priekšlikumus. Pirmkārt, tas paredz noteikt, ka, sākot ar 2022.gada pensiju indeksāciju, ja inflācija pārsniedz 5% gadā, indeksējot pensijas personām, kurām pensijas ir mazākas par 500 eiro un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam inflācijas dēļ, ir jāpiemēro inflācijas koeficients pārtikas, medikamentu, komunālo pakalpojumu sadārdzinājuma kompensēšanai. Minēto koeficientu noteiktu Ministru kabinets.
Otrkārt, izstrādātais likumprojekts paredz 2022.gadā indeksācijas formulā noteikt, ka pensionāriem ar darba stāžu virs 45 gadiem tiek indeksēta visa pensija 100% apmērā, pensionāriem ar darba stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 90% apmērā.
Treškārt, pensiju indeksācija šobrīd likumā “Par valsts pensijām” noteikta vienu reizi gadā – 1.oktobrī. Šis likumprojekts paredz, sākot ar 2023.gadu, noteikt pensiju indeksāciju divas reizes gadā – 1.oktobrī un 1.aprīlī, ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika periodā no iepriekšējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 31.janvārim ir vismaz 5%.
Deputāts uzskata, ka ar piedāvātajiem grozījumiem tiks turpināts pensionāru un personu ar invaliditāti atbalsts un tiks nodrošināta šo personu aizsardzība pret augsto inflāciju. Tas tāpat ļautu pensionāriem norēķināties par pirmās nepieciešamības precēm – pārtiku un medikamentiem, palīdzēs segt komunālo pakalpojumu rēķinus, kā arī segt parādus, kas radušies energoresursu cenu kāpuma dēļ.
