Rosina noteikt, ka pedagogiem darba pienākumu veikšanai der arī negatīvs Covid-19 tests 22
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir izteikusi savus priekšlikumus grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lūdzot parlamentāriešus noteikt, ka pedagogi var pildīt darba pienākumus arī ar apliecinājumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Šobrīd likums nosaka, ka atsevišķi noteiktās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un izglītības jomā, darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai darbiniekam, kas amata pienākumu izpildes laikā ir tiešā saskarsmē ar pacientiem, klientiem vai izglītojamiem, būtu sadarbspējīgs sertifikāts.
Arodbiedrība vēstulē deputātiem rosināja papildināt likumu ar normu, kas paredz, ka izglītības jomas darbiniekiem darba pienākumu izpildei būtu derīgs arī apliecinājums par negatīvu veiktā testa rezultātu.
LIZDA piedāvā izglītības jomas darbinieku darba pienākumu izpildes nodrošināšanai veikto testu izmaksas segt no valsts budžeta līdzekļiem.
LIZDA savu priekšlikumu pamato, sakot, ka arodbiedrība atbalsta tikai brīvprātīgu vakcinēšanos un uzskata, ka jādod iespēja strādāt gan par, gan pret vakcinēšanos esošajiem, gan tiem, kuri pagaidām vēl nav izlēmuši.
Arodbiedrībā uzskata, ka būtiski ir nevis piespiest vakcinēties noteiktu profesiju pārstāvjiem, jo piespiešana radot pretreakciju, bet gan pozitīvi motivēt visu sabiedrību.
LIZDA uzskata, ka šādā veidā ierobežotas tiesības veikt darba pienākumus izglītības jomā ierobežo arī Satversmes 106.pantā noteiktās cilvēka pamattiesības, proti, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietošanu un izmaksu par Covid-19 testu veikšanu samazināšanu, LIZDA rosina, ka jāturpina diskusija par lētāku testu atzīšanu un izmantošanu.
Tāpat arodbiedrība vēstulē politiķiem rosinājusi noteikt, ka izglītības jomas darbiniekiem tiek nodrošināta veselības apdrošināšana, kas tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem.
LIZDA skaidroja, ka izglītības jomas darbiniekiem Covid-19 izplatības laikā darbs saistīts ar paaugstinātu risku darbinieku drošībai un veselībai, kā arī paaugstinātu psiholoģisko slodzi, kas ietekmē vispārējo veselības stāvokli, un visās pašvaldībās netiek nodrošināta izglītības jomas darbinieku veselības apdrošināšana.
Tāpēc LIZDA rosina iekļaut likumprojektā un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darbības laikā nodrošināt veselības apdrošināšanu izglītības jomas darbiniekiem no valsts budžeta līdzekļiem, tādejādi uzlabojot izglītības jomas darbiniekiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un motivējot darbiniekus preventīvi rūpēties par savu veselību.
Vēl pedagogu arodbiedrība vēlas, lai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības fiksē un kādā pašvaldībām no valsts budžeta kompensē izdevumus, kas saistīti ar izglītības iestāžu darbinieku paaugstinātas atbildības un papildu pienākumu veikšanu epidemioloģiski droša izglītības procesa īstenošanā.
Kā pamatojumu LIZDA minēja to, ka izglītības jomas darbiniekiem Covid-19 izplatības laikā darbs saistīts ar palielinātu darba apjomu un papildu darba stundām, tajā skaitā, nodrošinot izglītības procesa īstenošanu vienlaicīgi gan attālināti, gan klātienē, nodrošinot papildu komunikāciju ar izglītojamiem un izglītojamo vecākiem gan klātienes, gan attālinātā izglītības procesa īstenošanas laikā, nodrošinot pastiprinātu epidemioloģisko prasību ievērošanas uzraudzību izglītojamiem klātienes izglītības procesa īstenošanas laikā, kā arī veicot regulāru dezinfekciju.
Arodbiedrības ieskatā, nepieciešams nodrošināt papildu finansējumu pašvaldībām, lai būtu iespējams veikt papildu darba un darba stundu apmaksu.
LIZDA piedāvātos priekšlikumus izskatīšanai parlamentā iesnieguši deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis. Tāpat parlamentārieši sagatavojuši priekšlikumus grozījumiem, kas paredzētu, ka skolēniem nav nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu izglītības iestādes telpās gan klasēs, gan koplietošanas telpās.
Iesniegts arī priekšlikums, kas nosaka, ka izglītojamajiem nav nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu izglītības iestādes mācību telpās neatkarīgi, vai izglītojamajam ir sadarbspējīgs sertifikāts vai negatīvs testa rezultāts.
Papule un Dombrovskis savos priekšlikumos rosina noteikt, ka izglītības jomā prasības par sadarbspējīgu sertifikātu ir attiecināmas tikai uz tām personām, kas ir tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā vai ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā.
Viņi piedāvā noteikt izglītības iestādei pienākumu nodrošināt personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā un kam nav sadarbspējīga sertifikāta vai negatīva testa rezultāta, darba pienākumu izpildes laiku ārpus mācību nodarbību laika, mazinot saskari ar izglītojamajiem.
Opozīcijas pārstāvji arī piedāvā izslēgt likumprojektā iestrādātās normas, kas nosaka, ka Ministru kabinets sešus mēnešus pēc epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas vispārīgo noteikumu spēkā stāšanās sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas prasību efektivitāti un sadarbspējīga sertifikāta esības efektivitāti atsevišķu darbinieku amatiem vai kategorijām, kā arī izslēdz grozījumu spēkā stāšanās datumu 1.oktobri.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš (JKP) ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredzētu, ka izglītības jomā pret Covid-19 nevakcinēti pedagogi varētu turpināt strādāt, ja ik nedēļu par saviem līdzekļiem veiks Covid-19 testu, kurš būs negatīvs.
Riekstiņš šo priekšlikumu kā deputāts iesniedzis valdības virzītajiem likuma grozījumiem, kuros paredzēts, ka pakalpojumu sniedzēji izglītības jomā nodrošina epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu, kas nozīmē, ka pedagogam ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina, ka viņi ir vai nu vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19.
