Plāno jaunu nodevu mobilajiem tālruņiem. Vai taisnīgi, ka jāmaksā visiem? 16
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kultūras ministrija ierosina maksāt datu nesēju atlīdzību arī viedtālruņiem – iegādājoties jaunu mobilo tālruni, tas sadārdzināsies par pusotru eiro.
Noslēguma fāzē nonākuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 321, kuri reglamentē t. s. datu nesēju atlīdzības (DNA) noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ieraksta un kopēšanas funkcijas. Tā informē Kultūras ministrijā.
DNA dažādos veidos maksājam jau no 2005. gada, bet līdz šim no nodevas bija izsprukuši mobilie tālruņi. No 1. marta paredzētās izmaiņas paredz to, ka ar DNA apliekamo datu nesēju sarakstā parādīsies arī šīs ierīces, datoru cietajiem diskiem nodeva palielināsies, bet disku matricas no nodevas atbrīvos.
Tādējādi, iegādājoties jaunu mobilo tālruni, tas sadārdzināsies par pusotru eiro, bet cietais disks – par 2,85 eiro. Ministrijā norāda, ka Latvija un Bulgārija palikušas pēdējās valstis Eiropas Savienībā, kurās autoratlīdzību regulējumā nav iekļauti mobilie tālruņi.
Nozare slavē lēmumu, bet daļa sabiedrības ir nesaprašanā, turklāt par grozījumu atcelšanu jau sākta parakstu vākšana portālā “Manabalss.lv”.
Jāuzsver, ka atlīdzība nav par kāda izpildītāja pirātiskās dziesmas versijas augšupielādi mobilajā tālrunī (kas ir krimināli sodāma darbība), bet gan, piemēram, par legāli iegūtas dziesmas kopijas pavairošanu savām vajadzībām savā īpašumā esošos datu nesējos.
No iegūtajiem līdzekļiem iegūstot autori, izpildītāji, producenti un aktieri, jo maksājums nonāk nevis valsts budžetā, bet gan tiek pārskaitīts Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA), kas tālāk naudu sadala autoriem.
“Kad jūs nopērkat jebkādā formā fiksētu muzikālo darbu, netiek nopirktas intelektuālā īpašuma tiesības uz šo darbu, bet gan iegūta atļauja izmantot konkrēto fiksācijas formu, un šī izmantošanas atļauja neparedz darba kopēšanu.
Piemēram, arī iegādājoties grupas “Prāta vētra” mūzikas albumu, jūs taču katrs nekļūstat par šī albuma īpašniekiem, šī darba intelektuālā īpašuma tiesības ir un paliek grupas “Prāta vētra” mūziķiem,” skaidro Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liene Grīna.
“Pirmkārt, tādējādi tiks nodrošināta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, t. sk. Kaimiņvalstīm, līdzvērtīga datu nesēju atlīdzības iekasēšanas sistēma, kas sniegs būtisku atbalstu radošajām nozarēm. Otrkārt, tiks izpildīts Satversmes tiesas spriedumā noteiktais pienākums regulāri pārvērtēt datu nesēju sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
KM pētījumos secināts, ka kopš 2012. gada, kad pēdējo reizi grozīja minētos noteikumus, augusi datoru, cieto disku, zibatmiņu un viedtālruņu izmantošana datu kopiju izveidei, bet aktualitāti zaudējis kompaktdiska un DVD matricas formāts.
Interesanti, ka 2020. gadā veiktā SKDS pētījumā secināts, ka 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem pēdējā gada laikā nav kopējuši likumīgi iegūtus autordarbus savai personīgajai lietošanai, bet to darījuši 14% aptaujāto. Savukārt no šiem 14% viedtālruņus šī procesa veikšanai izmantojusi tikai trešā daļa cilvēku.
Sanāk, ka nodeva attieksies tikai uz 5% no visiem mobilo tālruņu lietotājiem, bet jāmaksā būs visiem.
Tieši šis punkts uzkurinājis idejas kritiķus, kuri uzskata, ka sen pagājuši tie laiki, kad ierīcēs nācās lejupielādēt dziesmas vai filmas – šobrīd visu piedāvā dažādu veidu gan maksas, gan bezmaksas straumēšanas platformas, piemēram, “Spotify”, “Youtube”, “Netflix”, “Go3” u. c., lejupielādēm, un attiecīgi šī satura kopēšanai gandrīz vairs neeksistējot.
Kaspars Foigts savā blogā “Laacz” norāda, ka šobrīd cilvēki maksā straumēšanas servisiem, lai tieši nebūtu jāmaksā par satura glabāšanu un kopēšanu ierīcēs, bet, ja kopija tomēr tiek izveidota, autoriem netiek nodarīti nekāda veida zaudējumi, jo par saturu jau ir samaksāts un kopija paliek pašpatēriņam.
Turklāt ievērojams skaits mākslinieku savu saturu nodod vērtēšanai bez maksas.
Sagatavotās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas valdība skatīs pēc tam, kad tās būs izvērtējuši ministriju valsts sekretāri.
